
Lāčplēša garu palīdzēs uzturēt bruņumašīna uz postamenta Ādažos
Aigars Prūsis04.12.2025.
Komentāri (37)
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Lasot ļaužu prasības pēc nekavējošās rīcības, bija grūti nedomāt, ka tuvojas noslēgumam ceturtais Krievijas un Ukrainas kara gads, kurā vislielākos zaudējumus viens otram pretinieki nodara ar droniem un artilēriju...
Tikmēr Somija ar Poliju vaimonoloģijas vietā rīkojas citādi, - lai vairotu atturēšanas spējas, netālu no Krievijas robežām sarīkoja vērienīgas reaktīvo artilēristu mācības. Šāda veida spējas attīsta arī Igaunija, tāpēc bez iepriekš pasūtītajiem "Himars" igauņi nolēmuši savu aizsardzību papildināt ar korejiešu ražojuma reaktīvajām iekārtām. Tā teikt, Narvu lieciet mierā, ja ne, otrpus upei būs karsti burtiski.
Lai demoralizētu un radītu ekonomiskos zaudējumus, Krievija aizvien aktīvāk bojā Ukrainas enerģētisko infrastruktūru un apšauda civilos mērķus. Ne tikai Krievijas agresija, bet arī ukraiņu drosme un spējas agresoram sāpīgi atbildēt dziļi paša teritorijā, pasaulei aizvien biežāk liek aizdomāties par pretgaisa aizsardzības nozīmi. Mums šajā ziņā paveicies, retinātā kalnu gaisa dēļ Latvijā raķetes ielidot nevar, bet droni, pat ielidojot bez naidīgiem nodomiem, apmaldās virs Latgales mežiem un labprātīgi nokrīt pļavās.
Pasaulē 90% visu piegāžu notiek pa jūras ceļiem. To sapratuši arī Lietuvā, tāpēc savas vienīgās ostas drošībai lietuvieši Klaipēdā izveidoja jūras kājnieku bataljonu. Taču mums kā vienmēr paveicies, ostas ir drošībā, varam aktīvi diskutēt par to pārvaldību, kamēr Jūras spēki ir gatavībā naftas savākšanai.
Galvenie Eiropas loģistikas ceļi pa sauszemi ir automaģistrāles, burtiski tikko Lietuva pabeidza būvēt ātrgaitas ceļa savienojumu ar Poliju. Atklāšanā lietuviešu prezidents ar lepnumu uzsvēra, ka no Viļņas līdz Lisabonai tagad var nokļūt, nenobraucot no maģistrāles.
Lai gan tā jau nav, ka Latvijā par piegādes drošību klusē, Mārupē pie lidostas joprojām tiek būvēta milzīga "Rail Baltica" dzelzceļa stacija, kas reiz tika iecerēta kā ļoti ērts savienojums ar Rīgas vēsturisko centru. Lai arī miljoniem NVS tūristu ērtībām ieplānotais milzis visticamāk netiks pabeigts, nedarīt arī nevarot. Bažām, vai nebūs kā ar Daugavas pāļiem, nav pamata. Nē, te viss ir citādāk, vienkārši materiāli jau bija pasūtīti. Eiropa mūs sapratīs, jo tiem dzelzceļš arī nav gatavs militārajai mobilitātei.
Protams, ne jau tikai sliedes krievs var izmantot. Bažas par Stambulas konvencijas atcelšanu piezagās arī armijai. Izrādās, ka, izstājoties no konvencijas, pieļausim, ka mūsu valstī pieļausim arī šāda veida ieroču pielietošanu (3). Diemžēl no krievu izvarotājiem pasargājošais virsnieku iedvesmošanai paredzētais zobenu iepirkums sabiedrības sašutuma izpalika. dēļ Tomēr ir arī labā ziņa, izrādās, krājumos tomēr spožie asmeņi ar pušķīšiem vēl ir palikuši (2).
Ja ar to nepietiks, Lāčplēša garu palīdzēs uzturēt bruņumašīna uz postamenta Ādažos. Nevajag domāt, ka ar reālu karu tam nav pilnīgi nekāda sakara - uzstādīšanu ietekmēja būvniecības izmaksu sadārdzinājums un piegāžu sarežģījumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā (4).
3* - https://1188.lv/zinas/nbs-pulkvede-blodone-sveicina-lidaku-varbut-vajag-izlasit-konvenciju/57225
Pārpublicēts no X.





Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.