Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Enerģētikas nozare ir lielu pārmaiņu un izaicinājumu priekšā. Plāni ir ambiciozi. To nosaka globālie izaicinājumi un uzņemtās apņemšanās. Diemžēl īstas skaidrības, kā to visu īstenot un cik tas izmaksās (un kā to visu nofinansēt), joprojām nav nevienam.

Pat Eiropas Savienības līmenī, spriežot no informācijas, kura nonākusi publiskajā apritē (skat.šeit), izrādās, ka, lai īstenotu iecerētos “zaļā kursa” mērķus, Eiropai ik gadu vajadzēs vēl papildus 700 miljardus eiro (tas ir būtiski vairāk, nekā pirms pāris gadiem mums solīja EK prezidente Ursula fon der Laiena ). Un, kā tagad tiek paredzēts, - lielāko daļu no šī finansējuma vajadzēs atrast mums pašiem, mūsu pašu maciņos…

Pareizi tiek norādīts, ka būtiski jāpalielina investīcijas jaunu “zaļo tehnoloģiju” attīstībā, inovācijās, lai ES nezaudētu konkurences cīņā ar ASV un Ķīnu, lai ES mazinātu savu atkarību no ārējiem spēlētājiem un ar saviem “zaļā kursa” centieniem palīdzētu attīstīties savai, nevis citu reģionu ekonomikai.

Šeit pamatots ir jautājums - cik lielā mērā Latvija ar saviem izgudrojumiem un tehnoloģijām būs spējīga piedalīties šī tirgus pārdalē, ņemot vērā Latvijas salīdzinoši zemo inovētspēju, bada maizē mērdēto zinātni un joprojām problēmās grimstošo izglītības sistēmu?

Vai atkal būsim vienkārši šo tehnoloģiju patērētāji, līdzīgi kā tas tika īstenots “OIK afērā” – kur galvenā mūsu dalība Eiropas “zaļo mērķu” izpildē bija nopirkt dārgās Eiropas tehnoloģijas (paņemot vēl kredītu kādā bankā) un tad garus gadus to visu kārtīgi apmaksāt. Tas mūsu tautsaimniecībai izmaksāja miljardos lēšamas summas, bet pienesums no tā visa - niecīgs.

Nu mums būs jāveic vēl ambiciozāki, vēl apjomīgāki “zaļās transformācijas” pasākumi.

 Vai atkal esam jau visu nokavējuši?

Ir skaidrs, ka “zaļā kursa krējumu” nosmels tās Eiropas valstis un to kompānijas, kuras jau daudzus gadus mērķtiecīgi ir investējušas “zaļo tehnoloģiju” attīstībā un tagad veiksmīgi lobē sev jaunas biznesa iespējas. Latvijas nav to starpā. Vai tas nozīmē, ka atkal būsim tikai rēķina maksātāji šajā “zaļā kursa ballītē”?

Latvija kaļ ambiciozus plānus vēja enerģijas apguvē. Gan uz sauzemes, gan jūrā. Iecerēto projektu uzstādītā jauda pārsniegs Latvijas maksimālo patēriņa jaudu desmitiem reižu. Tie būs apjomīgi projekti. Kopējās investīcijas tiem mērāmas miljardos eiro. Protams, vēja turbīnu tehnoloģiskos risinājumus, kas ir būtiskākā investīciju sastāvdaļa, mēs nevarēsim nodrošināt. Taču tie sastāda apmēram 3/4 no visiem izdevumiem (sauszemes vēju parkam). Pārējie būs būvniecība, uzstādīšana, montāža – un šeit gan mēs varētu piedalīties. Tie kopumā ir simti miljonu, kurus varētu apgūt mūsu uzņēmumi. Ja vien tam atbilstoši gatavotos.

 Lai sekmīgāk varētu īstenot šo sagatavošanās procesu, šeit būtiska nozīme ir valsts rīcībai – cik saprotams un sakārtots būs šis “zaļā kursa” ieviešanas process. Gan veidojot kopējo ietvaru, gan specifiski kādam projektam.

Piemēram, ir jau nolemts, ka uz “Latvijas valsts mežu” zemēm „Latvenergo” būvēs vairākus vēja parkus kopumā ar apmēram 800 MW jaudu. Nepieciešamais investīciju apjoms tiek lēsts apmēram miljards eiro. Tas būs apjomīgs būvniecības, montāžas un loģistikas process. Tikai betonam vien vajadzēs kādas 370 000 tonnas.

Ir skaidrs, ka tas būs process vairāku gadu garumā, kuram būs vajadzīgs atbilstošs nodrošinājums. Tā daļa, uz ko varētu pretendēt Latvijas uzņēmumi, ir lēšama simtos miljonos eiro. Un tā varētu būt nozīmīga iespēja mūsu tautsaimniecībai, ja vien būsim gatavi to izmantot. Bet, lai būtu gatavi to izmantot, tai ir jāgatavojas jau tagad – vispirms jau pašiem saprotot un nodefinējot biznesam (potenciālajiem partneriem), kas no tā tiek sagaidīts. Lai varētu sākt veidot atbilstošas piegādes ķēdes, jo ir skaidrs, ka tā “uz sitienu” Latvijas tautsaimniecība nebūs tam gatava, un tad neatliks nekas cits kā atdot arī šo iespēju citiem...

Citu izaicinājumi – iespēja Latvijai!

Vēl viena iespēja, kura ir pavērusies Latvijai, kas līdz šim bija nogulējusi iesaistīšanos piegādes ķēdēs, saistīta ar aizvien pieaugošajiem vēja turbīnu (tātad arī rotoru lāpstiņu un balstu) izmēriem, kā rezultātā esošie izveidotie ražošanas/loģistikas risinājumi nav vairs piemērojami, jo vienkārši ir par mazu un ir jāveido jauni.

Šī ir iespēja piedāvāt tos īstenot Latvijā – izmantojot Latvijas brīvās ostu un ražošanas platības. Mums tādas ir.

Pamazām sāk veidoties apjausma, ka politiski pieņemtie “zaļā kursa” mērķi nemaz nav īstenojami ar Eiropas esošajām ražošanas iespējām - vienkārši nav iespējams saražot šo mērķu īstenošanai nepieciešamo tik īsā laikā (piemēram, kabeļus). Un tā ir vēl viena iespēja Latvijai – reaģējot uz šo paredzamo, pieaugošo pieprasījumu, veidot šeit Eiropas piegāžu ķēdēm nepieciešamos risinājumus (ražotnes).

Mazliet par noklusētiem “zaļā kursa” izaicinājumiem.

Tālredzīgi domājot, vajadzētu jau tagad skatīties tālāk par “zaļā kursa” mērķu izveidoto ietvaru. Ir skaidrs, ka, īstenojot šos ambiciozos atjaunojamās enerģijas izmantošanas plānus, mēs saskārsimies ar jauniem izaicinājumiem – ne saule, ne vējš (kuru izmantošanai tiek veidoti tik lieli plāni) nav vadāmi. Mēs tos nevarēsim izmantot pēc savas vajadzības. Un, ja tie dos būtisku daļu mūsu ģenerējošo jaudu portfelī, būs jādomā par papildu risinājumiem, lai spētu nodrošināt energosistēmas drošumu – lai katrā tās vietā enerģijas būtu tieši tik daudz, cik ir vajadzīgs – ne mazāk un ne vairāk.

Tam būs nepieciešamas apjomīgas investīcijas un uzturēšanas izdevumi gan tīklu infrastruktūrai, gan nepieciešamajām rezerves un balansēšanas jaudām.

Jaunie Augstsprieguma un Sadales tīkla tarifi ir tikai sākums šajā epopejā. Tāpēc ir svarīgi laikus apzināties topošos izaicinājumus un sākt veidot tiem atbilstošus risinājumus, finansējuma modeļus un normatīvo regulējumu - pareizi un taisnīgi pārdalīt izmaksas starp sistēmas/tirgus dalībniekiem, lai vēlāk nebūtu jāplāta rokas un jāplēš maciņi, kā tas bija ar OIK.

Jau tagad pārvades tīkla operators (AST) no projektu attīstītājiem ir saņēmis jaudas rezervācijas pieprasījumus par vairāk nekā 6000 MW, kas ir apmēram piecas reizes vairāk, nekā vajag visai Latvijas maksimālā patēriņa brīžos! Turklāt par apmēram 5000 MW jau ir iemaksātas drošības naudas. Pašlaik 80% no tā ir paredzēti saules parkiem.

Savukārt Sadales tīklā jau pieslēgti apmēram 200 MW saules paneļu – mikroģenerācija un mazie saules parki, un vēl 900 MW ir jau rezervēti.

Ko nozīmē sistēmai saules ģenerācija mākoņainā dienā, uzskatāmi parāda reāls ģenerācijas grafiks no kāda saules parka Latvijā – kad pēkšņi pazūd vai parādās būtisks ģenerācijas apjoms (skat. pievienoto attēlu).

Tie būs nozīmīgi izaicinājumi, kas būs jārisina Latvijas energosistēmai, sevišķi, ja ņemam vērā, ka Latvijas patēriņa jauda saulainā vasaras dienā ir vien 500-700 MW.

Kas un kā šos izaicinājumus risinās, un kas par šiem risinājumiem maksās? Ir svarīgi, lai visiem spēles dalībniekiem būtu skaidrība par spēles nosacījumiem, pirms šī spēle uzņem apgriezienus, lai tie būtu pamatoti, taisnīgi un ilgtspējīgi - lai nesanāktu kā ar OIK.

Latvija – Eiropas enerģijas lielvalsts

Apzinoties sagaidāmos izaicinājumus aizvien lielāka atjaunojamo energoresursu īpatsvara dēļ kopējā ģenerācijas portfelī, tiek meklēti risinājumi, kā varētu izlīdzsvarot nepastāvīgo un pieprasījumam neatbilstošo ģenerāciju. Labs risinājums joprojām nav atrasts, un izskatās, ka pārredzamā nākotnē arī nebūs nekas labāks par ūdeņradi - enerģijas pārprodukcijas brīžos (kas būs neizbēgami apjomīgās vēja un saules ģenerācijas situācijā), šo “lieko” enerģiju pārvērst ūdeņradī. ES jau attīsta ūdeņraža stratēģiju kā būtisku klimata neitralitātes politikas sastāvdaļu.

 Šeit Latvijai paveras liela iespēja - kļūt par Eiropas līmeņa enerģētisko centru (H2 energy hub). Proti, brīžos, kad tirgus ir pārsātināts ar piedāvājumu, elektroenerģija ir lēta vai nemaksā neko – nav problemātiski saražot H2 (pat mēs to varam izdarīt!...), izaicinājums iuzglabāšana tālākai lietošanai. Un te Latvija var piedāvāt savu risinājumu – mūsu apjomīgās pazemes gāzes krātuves iespējas. Pašlaik ir apgūta tikai viena no tām – Inčukaln PGK. Tā ir tikai apmēram desmitā daļa no tām iespējām, ko Latvija varētu piedāvāt Eiropai. Tas ir nozīmīgs apjoms pat visas Eiropas mērogā. Taču, neskatoties uz šīm priekšrocībām, pašlaik tā ir Somija, nevis Latvija, kas cenšas sevi iepozicionēt kā iespējamo reģiona H2 energy hub

Ja realizēsies kaut daļa no tiem atjaunojamās elektroenerģijas projektiem, kuri ir iecerēti, mūsu reģionā būs pamatīga enerģijas pārprodukcija – un tā vietā, lai kļūtu par lētas enerģijas eksportētāju (un tādejādi stiprinātu citu valstu konkurētspēju), būtu daudz lietderīgāk šo lēto enerģiju izmantot mums pašiem - piemēram, veidojot šeit atbilstošu H2 infrastruktūru, lai ražotu un uzkrātu ūdeņradi, kuru izmantotu daudz vērtīgāku produktu radīšanai (piemēram, ne fosīlās degvielas ražošanā), vai vienkārši pārvēršot H2 enerģijā tur un tad, kad pēc tās būs pieprasījums, un tātad arī pievilcīga cena.

Šāds risinājums paaugstinātu arī saules un vēja parku projektu sagaidāmo rentabilitāti, jo radītu papildu pieprasījumu pēc to saražotās enerģijas.

Kā Latvijai nezaudēt “žurku skrējienā”?

Redzot notiekošos procesus un briestošos izaicinājumus saistībā ar “zaļā kursa” īstenošanu, mūsu politikas veidotājiem būtu vērts veikt plašāku sistēmisku analīzi, lai saprastu – cik lielā apmērā ir pamatoti iesaistīties “zaļo projektu” īstenošanas sacensībā (atrast šeit sev pareizo samēru), kad ierobežotu resursu apstākļos būtiski sadārdzinās projektu īstenošanas izmaksas, kas savukārt kaitēs šo projektu konkurētspējai un iespējām atpelnīt veiktās investīcijas? Varbūt pamatoti būtu jau tagad sākt gatavoties tai iespēju nišai, kura arī ir neaizpildīta un kļūs vēl plašāka, visapkārt īstenojoties “zaļās enerģijas” projektiem – veidot risinājumus dispečerizējamām (vadāmām) jaudām un pelnīt, nevis asiņaini konkurējot elektroenerģijas tirgū ar zemākām cenām, bet sniedzot tirgum balansēšanas pakalpojumus (kas maksās krietni dārgāk) un nodrošinot sistēmai ļoti vajadzīgās rezerves jaudas?

Igauņi jau strādā pie iespējām izmantot moderno mazo modulāro kodoltehnoloģiju risinājumus, kas paver iespēju drošai (visos aspektos), videi draudzīgai enerģijas ražošanai – gan elektrībai, gan siltumam, gan ūdeņradim. Skatoties nākotnē, šī ir acīmredzami vienīgā reālā iespēja nodrošināt sevi ar vadāmām un drošām ģenerācijas jaudām pietiekošā apmērā, ja vēlamies mazināt savu atkarību no dabasgāzes.

“Zaļais kurss” nenoliedzami Latvijai radīs lielus izaicinājumus, bet tas nesīs arī daudzas iespējas, tāpēc kā vēl nekad vietā ir pamudinājums – “bērni, mācieties fiziku!”. Tas pavērs jums stabilas, labi atalgota darba iespējas.

Daudz kas jau ir nokavēts, un daudz ko vēl var nokavēt. Būtu labi to šoreiz neizdarīt!

* Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku associācijas izpilddirektors

Novērtē šo rakstu:

79
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...