Lai attaisnotu pašvaldības policijas priekšnieka dienesta auto privātu izmantošanu, piesauc pat „Maximas” traģēdiju
PIETIEK08.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības policija (RPP) ir gatava piesaukt pat Zolitūdes veikala Maxima traģēdiju, lai attaisnotu, kādēļ RPP priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs dienesta automašīnu izmanto privātām vajadzībām, savukārt lasītāja iesūtītās fotogrāfijas nosauc par maldinošām un nepatiesām.
Par to, ka RPP priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs dienesta auto izmanto privātām vajadzībām, Pietiek ziņoja kāds lasītājs, kurš automašīnas neatļauto izmantošanu ir fiksējis arī fotoattēlos. Pietiek lasītājs bija konstatējis, ka pretēji ceļazīmju atskaitēs minētajam Aronova automašīna vakaros stāv nevis policijas stāvvietā Viestura prospektā, bet gan pie viņa dzīvesvietas Čiekurkalna 2.šķērslīnijā.
„Pēc A. Aronova ceļazīmju atskaitēm sanāk, ka viņa netrafaretā dienesta automašīna KIA Sportage ar numuru JN 3613 atrodas gan darba dienās, gan brīvdienās nodaļas Viestura prospekta stāvvietā. Ziņkārības vadīts, es divas dienas pēc kārtas 24 un 25. septembrī aizbraucu uz Aronova dzīvesvietu Čiekurkalna 2. šķērslīnijā, m.9.
Vēlu vakarā automašīna atradās mājas pagalmā, bet, salīdzinot ar ceļazīmēm ko viņš iesniedza par septembra mēnesi, ir redzams, ka tā atradās Viestura prospektā. Iespējams, priekšnieka vietnieks bija saguris un nespēja vai nevarēja šos vakarus automašīnu novietot paredzētajā stāvvietā, bet kā izskaidrot to, ka vakar Aronovs ar darba automašīnu iebrauca mājas pagalmā, bet viņš šonedēļ ir atvaļinājumā, kas viņam turpināsies nedēļu.
Pašlaik Aronovs ir atvaļinājumā, bet vietējo RIMI veikalu visai bieži apmeklē ar tik smuku netrafarētu un ar GPS neaprīkotu dienesta automašīnu ar dienesta degvielu un pilnu servisu autodīlera centrā,” raksta Pietiek lasītājs.
Savukārt saskaņā ar pašvaldības policijas skaidrojumu lasītāja iesūtītajās fotogrāfijās redzamais esot uzskatāms tikai par optisku ilūziju, jo "automašīnu KIA Sportage ar valsts reģistrācijas numuru JN 3613 priekšnieka vietnieka p.i. A.Aronova atvaļinājuma laikā no šī gada 29.septembra izmanto RPP Nodrošinājuma pārvaldes Transporta grupas darbinieki, brauciena maršrutus atspoguļojot ceļazīmē un apliecinot to ar savu parakstu", savukārt "A.Aronova kungs, dodoties atvaļinājumā, dienesta automašīnas dokumentus, degvielas uzpildes karti, aizpildītu ceļazīmi un automašīnas atslēgas nodeva Transporta grupas galvenajam speciālistam".
RPP sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa nenoliedz, ka atvaļinājuma laikā izmantot dienesta auto nav atļauts, tomēr, lai sniegtu komentāru pēc būtības, prasa detalizētu informāciju par to, kur tad mašīna ir piefiksēta.
„Saskaņā ar „Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma” nosacījumiem atsevišķos gadījumos darbs Rīgas Pašvaldības policijā (RPP) tiek organizēts ar iespēju atgriezties pie darba uzdevumu izpildes ārpus likumā noteiktā darba laika, brīvdienās, svētku dienās un arī nakts laikā, tā, lai amatpersonai būtu iespēja steidzamības kārtā vai ārkārtas situācijā atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Kā piemēru var minēt policijas vadības iesaistīšanos glābšanas darbu organizēšanā traģisko Zolitūdes Maximas notikumu laikā, ugunsgrēku likvidēšanas, izteiktu spridzināšanas draudu, dabas katastrofu laikā u.tml.,” skaidro RPP pārstāve.
Viņa arī piebilst, ka, ņemot vērā sabiedrības saasināto uztveri attiecībā uz amatpersonu dienesta transporta izmantošanu, varot minēt arī gadījumus, kad pašvaldības policijas amatpersonas, tai skaitā RPP vadība, darba pienākumu izpildē un neatliekamās, iepriekš neparedzamās situācijās, lai steidzamības kārtā nokļūtu uz notikuma vietu, izmanto savu privāto automašīnu, protams, ja tāda iespēja ir. Tomēr iepriekš plānotu masu pasākumu, publisku pasākumu, kas visbiežāk notiek brīvdienās, arī plānotu darbinieku iekšējās kontroles darba veikšanas nolūkā, dienesta automašīnas izmantošana ir pieļaujama arī ārpus noteiktā darba laika.
Atvaļinājuma laikā dienesta auto gan izmantot nav atļauts, norāda RPP pārstāve. „Attiecībā uz atvaļinājuma laiku - amatpersonas atvaļinājuma laikā dienesta automašīnas lietošana nav pieļaujama, taču konkrētai amatpersonai piestiprināto dienesta automašīnu šīs amatpersonas no darba prombūtnes laikā ir tiesīgas izmantot citas amatpersonas,” skaidro Krieviņa.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
