Lai Augustovskai atbrīvotu vietu lidostā "Rīga", no tās izmet Balodi
PIETIEK25.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par spīti publiskajai kritikai, kas pēdējās nedēļas laikā izskanējusi pret Vienotības pārstāves, bijušās Valda Dombrovska biroja vadītājas Olitas Augustovskas iecelšanu Starptautiskās lidostas Rīga valdē, ar satiksmes ministra Anrija Matīsa (nesen iestājās Vienotībā) svētību otrdienas pēcpusdienā akcionāru sapulcē vieta lidostas valdē viņai tika atrasta, no valdes atbrīvojot tās līdzšinējo locekli Agri Balodi.
Pirmdienas rītā no Satiksmes ministrijas (SM), kas ir lidostas valstij piederošo kapitāla daļu turētāja, amatpersonām Pietiek pieļāvuma formā izskanēja, ka nav izslēgta Augustovskas iecelšana kāda pašreizējā valdes locekļa vietā. Tas ļautu izvairīties vismaz no kritikas, ka jauna amata vieta tiek radīta īpaši bijušajai premjera Valda Dombrovska biroja vadītajai, kas nu palikusi bez algota darba.
Neoficiāli kā kandidāts uz atlaišanu tika minēts Agris Balodis, kurš lidostas valdē nonāca 2012. gada decembrī, kad vairāku SM kapitālsabiedrību amatos ar tā dēvēto “olšteiniešu” ietekmi tika ieceltas vairākas personas. Balodis pirms tam bija VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis. Neoficiāli šāda iespēja tiek skaidrota ar to, ka Augustovska lidostas jautājumos esot pieredzējušāka nekā Balodis. Tiešām - pirms vairāk nekā 10 gadiem Augustovska īslaicīgi bija lidostas Rīga politizētajā padomē, pateicoties Jaunā laika nākšanai pie varas.
Satiksmes ministrs Matīss pirmdien Pietiek atteicās komentēt to vai citu scenāriju, norādot, ka lēmums varot būt jebkāds un to pieņemšot kapitāla daļu turētājs.
Tā bija formāla atruna, jo, lai gan juridiski valsts akciju turētāju - SM lidostas akcionāru sapulcē pārstāv valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, šādi lēmumi par amatpersonu maiņu lielās kapitālsabiedrībās parasti nāk “no augšas”. Innusa Pietiek pirmdienas pusdienlaikā neapstiprināja, ka būtu notikusi atteikšanās no nodoma amatā lidostas valdē virzīt Augustovsku. Tā arī notika - Augustovskai amats tika atrasts, atlaižot no valdes Balodi.
Aizvadītajā nedēļā uz nepatīkamiem jautājumiem par valsts algotu amatu meklēšanu politiski noderīgiem cilvēkiem Latvijas Radio nācās atbildēt Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai, kura vispirms izplūda mākslotos smieklos, kam sekoja pretpārmetumi par cilvēku vajāšanu politiskās piederības dēļ.
Pēc tam, kad Pietiek aizvadītajā nedēļā publicēja rakstu par nodomu speciāli Augustovskai radīt amatu lidostas valdē, SM vadība nāca klajā ar radošu interpretāciju par normatīvajiem aktiem, lai pierādītu, ka jauna amata vieta netiek radīta. Satiksmes ministra Matīsa laikrakstam Diena piektdien piesauktais arguments, ka lidostas Rīga valdē esot “atbrīvojusies vieta” jo Aldis Mūrnieks savulaik no valdes locekļa “pārcelts” par valdes priekšsēdētaju, nav juridiski korekts. Saskaņā ar Komerclikumu valdes priekšsēdētāju no sava vidus ievēl valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs vienlaikus turpina būt arī valdes loceklis.
Lai meklētu juridisku attaisnojumu Augustovskas jaunā amata vietas radīšanai, SM amatpersonas arī bija nekorekti interpretējušas Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr.311 par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu un atlīdzību. SM pārstāvis Aivis Freidenfelds laikrakstam Diena piektdienas publikācijā norādījis, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kāda ir lidosta Rīga, valdes locekļu skaitu nosaka Ministru kabineta noteikumi un pēc tiem “izrādās, ka patlaban valdē ir divas brīvas vietas”.
Patiesībā attiecīgie MK noteikumi noteic, ka īpaši lielās kapitālsabiedrībās, kāda ir lidosta Rīga, vadoties pēc strādājošo skaita, neto apgrozījuma un bilances kopsummas, valdes locekļu skaits ir “ne vairāk kā 7”. Citiem vārdiem, tas ierobežo maksimālo valdes sastāvu, nevis noteic minimālo valdes locekļu skaitu – tas pēc Komerclikuma nevar būt mazāks par trim valdes locekļiem. Freidenfelds piektdienas rītā Pietiek kāpās atpakaļ no šī skaidrojuma, sakot, ka secinājums par “divām brīvām vietām” lidostas valdē esot laikraksta interpretācija.
Augustovska pēc tam, kad zaudēja amatu, demisionējot premjeram Dombrovskim, tika pieņemta darbā par satiksmes ministra Matīsa ārštata padomnieci nozaru politikas jautājumos. Matīsam jau ir divas štata padomnieces, tādēļ atalgotu amatu ministra birojā Augustovskai nebija iespējams izbrīvēt.
Jāatgādina, ka savulaik, tālajā 2003. gadā Augustovska bija iecelta politizētajā lidostas Rīga padomē, bet pēc politiskiem kritērijiem. Tas bija Einara Repšes valdības laiks, un Augustovska kopš partijas pirmsākumiem bija Jaunā laika aktīva biedre.
2010. gada 15. novembrī uzreiz pēc ārkārtas vēlēšanām Augustovska tika iecelta lidsabiedrības airBaltic padomē, bet, reaģējot uz mediju kritiku, faktiski tajā pašā dienā bija spiesta no amata atkāpties. Sašutumu izraisīja fakts, ka jaunās nule apstiprinātās valdības deklarācijā bija pausta apņemšanās amatos iecelt pēc profesionāliem, ne politiskiem kritērijiem.
Toreizējais ekonomikas ministrs, tagad Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars to toreiz nodēvēja par „nesaskaņotu stulbību”. „Augustovskas kundze jau sekmīgi ir atkāpusies,” tās pašas dienas vakarā, kad Augustovska bija iecelta ienesīgajā amatā, pirms Vienotības valdes sēdes Pietiek paziņoja Dombrovskis, lūgts skaidrot, pēc kādiem kritērijiem viņa biroja vadītāja izraudzīta darbam airBaltic padomē.
Augustovska partijā darbojas jau no Jaunā laika pirmsākumiem un, pateicoties tam, dažādos laikos ieņēmusi amatus dažādos valsts uzņēmumos, pirms vēl bija likvidētas to politizētas padomes. Repšes valdības laikā 2003. gadā Augustovska bija iecelta lidostas Rīga, VAS Valsts nekustamā īpašuma aģentūra un VAS Latvijas pasts padomēs.
Lidostas Rīga valde līdz šim darbojās piecu cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks un valdes locekļi Andis Damlics, Agris Balodis, Ilona Līce un Raimonds Rožkalns. Esošo lidostas valdes locekļu amatpersonu deklarācijas rāda, ka vidējais atalgojums šajā amatā ir virs 30 000 latu (aptuveni 43 000 eiro) gadā. Lidostas finanšu situācija nav viegla kaut vai lidsabiedrībai airBaltic sniegto atlaižu dēļ.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
