Lai iekļūtu Saeimā, Jānis Reirs propagandē bērnu vardarbību
Persona ar invaliditāti10.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas politikā ir pieredzētas dažādas personālijas, bet vēl neviena no tām nebija izmantojusi animētas bērnu kautiņu epizodes kā politiskās aģitācijas hiperbolu, īpaši uzsveru, ka ar bērnu savstarpējās vardarbības epizodēm, pārvēlēšanai Saeimā tiek reklamēts pie varas esošs labklājības ministrs! Skatīties šeit.
Gan Jānis Reirs, gan viņa pārstāvētā partija Jaunā vienotība faktiski atrodas agonijas stāvoklī, jo tās reitingi balansē uz atkārtotas iekļūšanas Saeimā robežas. Noprotams, tas licis tai ķerties klāt pie visiem iespējamajiem glābšanas riņķiem, kas tradicionāli Jānim Reiram izrādījies sevišķi cinisks.
Jānis Reirs melo
Jānis Reirs melo, sacīdams, ka panācis nozīmīgu pensiju pieaugumu. Gluži pretēji – pirms kļūšanas par labklājības ministru 2016.gadā viņš kā finanšu ministrs nobloķēja iepriekšējā, tā laika labklājības ministra Ulda Auguļa ierosinājumu atgriezt pensiju indeksāciju pirms krīzes apmērā.
Pēc Laimdotas Straujumas valdības krišanas kas bija pirmais Jāņa Reira paziņojums, jau esot labklājības ministra amatā? Pensiju indeksācijas atgriešana pirmskrīzes apmērā vien 4 dienas pēc apstiprināšanas jaunajā amatā! Lūk, piemērs, kā Vienotība pragmatiski paļaujas uz elektorāta īso atmiņu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par vidējām pensijām secināms, ka vidējās vecuma pensijas starp 2016. un 2017.gadu nav mainījušās būtiskāk arī pēc Jāņa Reira nokļūšanas pašreizējā amatā, bet vidējās invaliditātes pensijas kopš krīzes laika pat samazinājušās.
Pensiju pieaugums būtu bijis krietni labāks jau no 2014.gada, ja vien Jānis Reirs kā finanšu ministrs nebūtu iebildis pret tiem pašiem uzlabojumiem, kurus pats vēlāk nadzīgi skrēja īstenot.
Vidējā pensija šogad janvārī pieauga līdz 320 eiro. Pieauga, jo ar šo gadu tās beidza pārrēķināt tiem, kuriem pensijas piešķīra ar negatīvajiem krīzes laika kapitāla indeksiem 3 gadu periodā, aizstājot ar koeficientu “
Interesanti, ka tikpat bēdīgi slavenā un izbijusī labklājības ministre Ilze Viņķele, negatīvo koeficientu aizstāšanu ar “
Minimālā pensija Latvijā ir palikusi nemainīga – tie ir 70 eiro mēnesī. Laikam tā ministram patīk ņirgāties?
Vidējā pensija pavisam mierīgi pieaugtu arī bez Jāņa Reira, jo tajos brīžos, kad ministrs atrodas savā kārtējā ārvalstu komandējumā, Latvijas cilvēki dodas uz darbu, strādā un nes aizvien lielāku pienesumu sev un sabiedrībai. Viņu pensijas vistiešākajā nozīmē pieaug, pateicoties viņu sniegtajam pieaugumam ekonomikā, kam ar šī ministra aktivitātēm ir vismazākais sakars.
Pensiju palielināšana kā politiskās popularitātes instruments
Šogad pensijas pieaug cilvēkiem, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam, papildus saņemot 50 eirocentus par katru nostrādāto gadu. Cik tādu pensiju saņēmēju ir vispār palikuši? No šā gada pensiju indeksācija ir progresīva – indeksācija pieaug atkarībā no darba stāža. Invaliditātes pensijas saņēmējus tas neskars, jo Jāņa Reira jaunībā cilvēku ar invaliditāti nebija, kā zināms.
Pievērsiet uzmanību, ka šīs “dāvaniņas” pensionāriem tikušas vēlēšanu gadā. Kad partijai ir vēsturiski viszemākie reitingi, tad tā paļaujas uz pašas vēsturiski ienīsto pensionāru balsīm.
Pavisam nesen arī Rīgas Dome paplašināja sociālo pabalstu saņēmēju loku – pirms vēlēšanām. Vienotība ir it kā proeiropeiska, Saskaņa it kā prokremliska, bet piekoptās metodes abām vienas un tās pašas!
Ministra ņirgāšanās par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu vecākiem
Visnotaļ apspriesta problēma cilvēku ar invaliditāti vidē ir kļuvis asistentu pakalpojums, ko ieviesa Ilze Viņķele. Tiesa, ar tik brīvi interpretējamiem noteikumiem, ka asistentiem, kad viņi ar saviem riteņkrēslā braucošajiem klientiem devās pastaigā dabā, nācās mežam lūgt parakstīt apliecinājumu, ka viņi savu klientu tiešām bija apkalpojuši, jo birokratizēšanu pieprotošie pašvaldību ierēdņi atrada iespējas pavērst Ministru kabineta noteikumus tā, lai nemaksātu viņiem atlīdzību, kas tika noteikta veiksmes stāsta valstij piedienīgos 1,71 eiro stundā.
2015.gads sākās ar nepatīkamu pārsteigumu – apmaksātā brīvā laika pavadīšana ar asistentu tika samazināta no 10 uz 2 stundām nedēļā! Šis cirpiens notika Ulda Auguļa ministrēšanas laikā, bet tā cēlonis atkal bija toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš piedraudēja pārtraukt finansēt šo pakalpojumu vispār, ja nepiekritīs izmaksu samazinājumam. Šāda informācija cirkulē starp personu ar invaliditāti atbalsta organizācijām!
Vai tiešām, lai cilvēks iepirktos un elpotu svaigu gaisu viņam pietiek ar 2 stundām nedēļā? Jānim Reiram šķiet, ka pietiek.
Šobrīd valdībā tiek virzīts Jāņa Reira ierosinājums noteikt piemaksu pie pensijas strādājošo bērnu vecākiem. Kāpēc nevar visiem vienkārši proporcionāli palielināt pensiju no šobrīd veiktajām apdrošināšanas iemaksām? Jo ministrs acīmredzami vēlas apdalīt tos vecākus, kuru bērni nestrādā invaliditātes dēļ vai miruši pāragri. Piedevām šādas piemaksas noteikšana uzliek papildu administratīvo slogu VSAA, kuru Jāņa Reira laikā sāka finansēt no speciālā (pensiju) budžeta un nevis no pamatbudžeta, pretēji kā tas notiek ar visām pārējām valsts iestādēm!
10 balles cinisma skalā
Video varētu arī neņemt pierē, ja vien galvenais varonis pats šobrīd netēlotu pensiju “palielināšanas” varoni pilnīgi nevietā! Tāpēc šī raksta lasītājus aicinu rīkoties šādi:
1.) Atveriet video: https://youtu.be/2iNRxohgpvI
2.) Nospiediet tam dislike
3.) Labajā pusē zem video atrodiet … daudzpunktes un nospiediet “Report”
4.) Izvēlieties “Child abuse”, nākošajā laukā iekopējiet zemāk redzamo tekstu un spiediet report!
„This video contains graphic material with animated small children fight with each other. It serves as a political agitation to the person, who is in charge as a minister of welfare of the Republic of Latvia and whose obligation is to prevent abuse and explotation of children.”
Ja šādu sūdzību būs daudz, mēs noteikti palīdzēsim kādreizējam LPSR kompartijas laikraksta “Cīņa” drosminiekam sākt beidzot darīt reālu darbu, nevis turpināt sēdēt uz mīkstajiem šīs valsts apmaksātajiem krēsliem. Lūdzu, izplatiet šo rakstu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku viņam izpalīdzētu!
P.S. Ja īstenosies Jāņa Reira iecere par piemaksām tikai no strādājošajiem bērniem, mans topošais uzņēmums tiks reģistrēts ārpus Latvijas, ko ar kolēģiem tāpat šobrīd apsveram. Tas nedarbosies sistēmā, kas piesmies vismaz desmitiem tūkstošu jau tā nelaimīgu bērnu vecākus!
P.S.S. Raksts nav aģitācija par Uldi Auguli, pieminēju tikai tāpēc, ka bija iepriekšējais labklājības ministrs.
Atsauces:
https://www.vsaa.lv/pakalpojumi/pensionariemsenioriem/vecuma-pensija/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
