Lai izvērtētu VID un Jaunzemes rīcību „Krāsaino lējumu” lietā, izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, neizslēdz arī kriminālprocesu
PIETIEK01.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai izvērtētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības un dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rīcību bēdīgi slavenajā AS Krāsainie lējumi lietā, ar finanšu ministra Jāņa Reira izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt VID vispārējo praksi administratīvo līgumu slēgšanā, kā arī lietas apstākļus, kas saistīti ar noslēgto līgumu ar maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi administratoru.
„Vienlaikus informējam, ka uzsāktā dienesta pārbaude neizslēdz iespēju pie noteiktiem apstākļiem un faktu kopuma lemt par kriminālprocesa uzsākšanu atbilstoši konkrētas izmeklēšanas iestādes kompetencei,” oficiāli informē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.
Runa ir par VID lēmumu pretēji ierastajai praksei nepārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Augstākajā tiesā un vienkārši pārskaitīt maksātnespējīgajam uzņēmumam 6,5 miljonus eiro. Šādu summu VID no maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi pirms septiņiem gadiem piedzina saskaņā ar nodokļu uzrēķinu.
Atbildīgās amatpersonas, kuras bijušas tieši iesaistītas lēmuma pieņemšanā par pārsūdzēšanas tiesību neizmantošanu, ir VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne un viņas vietniece Ināra Šmite, taču ir droši zināms, ka šāds lēmums nevarētu būt pieņemts bez VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes piekrišanas.
VID ar maksātnespējīgo uzņēmumu Krāsainie lējumi tiesājās ilgāk nekā trīs gadus, un pēkšņi tikai viena soļa attālumā no pēdējās instances nolēmuma VID ir nesaprotamu iemeslu dēļ piekāpies un tiesvedību pārtraucis.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
