Iesaki rakstu: 
Ik pa laikam tiek izplatītas ziņas un videomateriāli, cik ārprātīgos apstākļos savu mūžu ir spiestas pavadīt reālas, sevi apzināties spējīgas dzīvības - dzīvnieki, kuriem nepalaimējies piedzimt ar skaistu, siltu kažoku. Kādam tas rūp, lielākajai daļai tas nerūp - bet neatkarīgi no tā, vai mums tas interesē, VIŅI TUR, TAJĀ KRĀTIŅĀ, IR!
Bet ir taču Ziemassvētku laiks - vai tad tiešām ir jādomā par tādām negācijām. Galu galā, vai tad mums tur tajā būrī jānīkst? Nu ne taču! Tāpēc domāsim tikai labas domas! Un kāda starpība, ko tur ar tiem zvēriem dara - galvenais taču ir apmierināt īpaši Homo Sovieticus cilvēku sugai raksturīgos kompleksus - vēlmi zīmēties. Galvenais taču ir izskatīties tā, lai visi pārējie redz, cik tas maksā! Nu un kas, ja tādēļ reāla dzīvība tiek ILGSTOŠI spīdzināta - kam gan tas vispār interesē.
Nesen atvēries jauns veikaliņš - kāda "sabiedrības krējuma" pārstāve koķeti ķiķina par savu sievišķīgo vājību - nu patīk taču, ko padarīsi. Un lielāks piedāvājums tikai nozīmē vēl lielāka skaita dzīvnieku mocības. Un ne jau tikai kažoki, kas it kā praktisku darbu dara un silda - ir specpiedāvājums īpaši garīgi slimajiem (atvainojiet, bet kā gan citādi nosaukt?) - visādas somiņas un kādi tik vēl ne aksesuāri.
Tiem, kuriem atkal un atkal nepielec lietas būtība un salīdzina šo visu ar gaļas ēšanu - ir runa par APSTĀKĻIEM, kādos ILGSTOŠI JĀDZĪVO šiem nolemtajiem zvēriem. Vai tiešām jums būtu vienalga - nomirt ātri, vai vispirms mēnešiem ilgi pavadīt koncentrācijas nometnē!? Tiešām jums vēl nepielec starpība?
Un nē - es nepārstāvu un neesmu nekādā dzīvnieku aizsardzības organizācijā. Man nav pat suņa. Gluži tāpat kā nepārstāvu kādu zaļo organizāciju, lai būtu pret, teiksim, atkritumu izmešanu mežā, tāpat arī nepārstāvu īpašu pretpedofilu biedrību, lai būtu pret bērnu izmantošanu un tā tālāk.
Kāpēc šāds teikums - jo attiecībā uz dzīvniekiem dažbrīd Latvijā rodas iespaids, ka daļa ir īpaši atsaldēta, nospiedoši lielākajai daļai pilnīgi vienalga, bet tie daži, kas ieminas, ka varbūt, redziet, tā spīdzināt dzīvu radību tomēr nevajadzētu - nu tie jau tie "dzīvnieku aizstāvji", tādi, ziniet, dīvainīši, kurus var neņemt vērā.
Bet atgādināšu vēlreiz, ka tur, šaurajos būros, tās ir reālas dzīvības un tas tā ir pilnīgi NEATKARĪGI no tā, kā mēs - brīvību baudošie cilvēki - te viens otru saucam. Reālas dzīvības. Par kādām - kas to lai zina! - varbūt kādam no mums lemts piedzimt citā dzīvē.
Dabā zvēri viens otru nogalina, gadās visādas likstas, bet ziniet, ka tik vājprātīgs, lai citu dzīvību mēnešiem ilgi spīdzinātu, ir tikai cilvēks. To viņš dara pat viens ar otru, kur nu vēl zvēriem. Tāpēc vēlreiz - nepiesauciet te dabu, nogalināšanu, gaļas ēšanu, jo ne par to ir runa. Runa ir par citas dzīvības spīdzināšanu. Un vai tad tā ir to zvēru vaina, ka cilvēki to dara pat viens ar otru un paši sev rada "nopietnākas problēmas, par kurām domāt"?
Tad nu novēlu īpaši jaukus un priecīgus svētkus visām tām dāmītēm, kuras nekādi nevar atteikties no kažokizstrādājumiem, pat zinot visus apstākļus. Īpaši siltus Ziemassvētkus tiem, kas uz šo taisa biznesu. Svētkos jādomā gaišas domas, nav jāņem vērā kaut kāds dīvaiņi, kuri te visādas nejaucības raksta. Nedomājiet par negācijām, pasēdiet pie kamīna, iedzeriet vīniņu, papriecājieties, cik jums viss ir skaisti un kā jūs sev neko neliedziet. Īpašai noskaņai vēl variet kopā ar bērniem paskatīties kādu jauku multeni par priecīgiem meža zvēriem. Lai jauki svētki bez negācijām!
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
