Lai kādi būtu LTV darbības rezultāti, tās vadībai šogad būs vēl par 25% treknāks gads
PIETIEK17.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai kādi arī šogad būtu Latvijas Televīzijas (LTV) darbības rezultāti, viens ir skaidrs – tās vadībai būs vēl par 25 procentiem treknāks gads nekā iepriekšējais. Par to ir parūpējies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iepriekšējais sastāvs, „uz atvadām” nolemjot palielināt LTV vadības atalgojumu vēl par ceturto daļu.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datu bāzes informācija, 2015. gadā Ivars Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas).
Savukārt pērn, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, Belte ir piedzīvojis īstu „trekno gadu”: viņa vidējais ikmēneša atalgojums ir pieaudzis par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.
Kopā Belte pērn algā LTV ir saņēmis jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka gada laikā Beltes ienākumi LTV bija pieauguši par 24% - gandrīz ceturto daļu.
Taču, kā izrādās, ar to LTV vadības atalgojuma straujais kāpums neapstāsies un šogad turpināsies vēl nedaudz straujākos tempos: pagājušā gada 22.decembrī NEPLP iepriekšējā sastāvā „uz atvadām” ir pieņēmusi lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu LTV valdei 25% apmērā no 2017.gada 1.februāra.
Tas nozīmē, ka, ņemot vērā iepriekšējos aprēķinus, Beltes vidējais mēneša atalgojums, kas vēl pirms diviem gadiem bija 3840 eiro mēnesī, nu jau būs pieaudzis līdz gandrīz sešiem tūkstošiem eiro mēnesī.
NEPLP jaunais sastāvs no šī lēmuma skaidri nenorobežojas, skaidrojot, ka, lemjot par LTV valdes atalgojumu, esot ņemti vērā Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astotā punkta un 79.panta ceturtās daļas noteikumi.
Tie paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi. Turklāt saskaņā ar SIA Fontes Vadības konsultācijas 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība esot bijusi bien aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.
Belte 2016. gadā pie straujā ienākumu palielinājuma tika, neraugoties uz to, ka LTV viņa vadībā 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem. Pats Belte pagaidām nav vēlējies sniegt nekādus skaidrojumus par savu „trekno gadu” un pamatojumu straujajam atalgojuma palielinājumam. No LTV komunikācijas direktores Daces Jansones atbildes izrietēja, ka LTV vadība uz šo jautājumu atbildēt nevēlas.
Pietiek jau informēja, ka, kamēr Latvijas radio darbinieki ir mēģinājuši iztikt ar savām krīzes gados samazinātajām algām, LTV vadībai un „krējumam” pērn nav bijis retums arī četrciparu prēmijas, naudas balvas un piemaksas, - par to, ka šī neoficiālā informācija varētu atbilst patiesībai, liecina LTV vadības lēmums slēpt pērn televīzijas valdes locekļu un „priekšnieku” saņemtās papildu piemaksas.
LTV vadība jau kopš februāra beigām cenšas izvairīties no sabiedriskās televīzijas vadības un „krējuma” papildienākumu atklāšanas. Tad, atklātībā nākot aizvien jaunām neskaidrībām saistībā ar sabiedrisko mediju finansējumu un tā izlietojumu, Pietiek pārstāvis vērsās LTV ar oficiālu informācijas pieprasījumu.
VSIA Latvijas Televīzija tika pieprasīts atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām par uzņēmuma valdes un administrācijas darbiniekiem (Ivars Belte, Sergejs Ņesterovs, Ivars Priede, Inga Doveika, Jana Semjonova, Iveta Elksne, Iveta Lepeško, Nora Zeibote, Dace Jansone, Aelita Švītiņa, Arnis Šeibe) sniegt ziņas – kādas prēmijas, piemaksas un naudas balvas un par ko katrs no viņiem ir LTV saņēmis 2016. gada laikā.
Taču pēc ilgākām pārdomām LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs oficiālā atbildē paziņoja, ka viņš nesaprotot, kāda tieši informācija no Latvijas Televīzijas tiek prasīta.
Pēc tam LTV tika nosūtīts jauns informācijas pieprasījums, kas atkal bija adresēts LTV valdes priekšsēdētājam Beltem, un tas izrādījās pietiekami saprotams, lai tā paziņotu par savu lēmumu informāciju par savām un LTV „krējuma” pagājušā gada prēmijām, naudas balvām un piemaksām neatklāt. Pietiek jau ir publicējis jauno LTV vadības skaidrojumu, ko sabiedriskās televīzijas vārdā parakstījis Belte.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
