Lai katram iedzīvotājam kļūst skaidrs, kā patiesībā tiek veidots Latvijas valsts budžets
Andris Kulbergs25.11.2025.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Valdība maldina Saeimu un sabiedrību, apgalvojot, ka iesniedz atbildīgu valsts budžetu. Patiesībā tas nav budžets klasiskā izpratnē, - tas ir primitīvs naudas plūsmas sadalījums virsrakstu līmenī bez detalizācijas, aprēķiniem un skaidrības.
Galvenā problēma: Saeimai netiek iesniegta informācija par valsts īstermiņa un ilgtermiņa saistībām.
Jānis Domburs raidījumā “Kas Notiek Latvijā” ļoti precīzi izgaismoja fundamentālu problēmu – nav iespējams izvērtēt valsts tēriņus, jo nav informācijas par atalgojumiem, prēmijām, piemaksām, komandējumiem, iepirkumiem, pētījumiem u.c. struktūru un saturu programmās nav pieejama nedz sabiedrībai, nedz Saeimas deputātiem.
Kur ir problēmas sakne?
Vienīgais veids, kā redzēt, “kas lācītim vēderā”, ir deputātiem saņemt piekļuvi Finanšu ministrijas SAP budžeta sistēmai, kur iespējams atvērt: RESORS → PROGRAMMA → APAKŠPROGRAMMA → TĀME.
Tieši TĀMĒS (zemākais slānis) ir pasākumu reālie aprēķini un izmaksas — vienīgā vieta, kur slēpjas aprēķini.
Taču man, kā Saeimas deputātam, piekļuve Finanšu ministrijas budžeta IT sistēmai tiek atteikta.
Un Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Ludmila Jevčuka komisijā atklāti pateica: „Tāmes tiek sagatavotas un apstiprinātas tikai PĒC tam, kad Saeima ir nobalsojusi par budžetu.”
Saprotat šo absurdu?
Tātad: budžets tiek “izzīsts no pirksta”, Saeima to apstiprina, un tikai pēc tam ministrijas “piedzen” tāmes klāt, lai skaitļi izskatītos loģiski.
Tas izskaidro, kā rodas tādi absurdi kā 3,5 miljonu € slēgtās uzlādes stacijas Zemkopības ministrijā, kur reālās izmaksas ir labi ja daži simti tūkstoši.
Saeima balso par budžetu, nezinot, kas tajā vispār ir.
Reālajā situācijā: NEVIENS deputāts nezina, kas slēpjas zem programmu nosaukumiem un cipariem.
Man kā deputātam priekšlikumus nav iespējams kvalitatīvi iesniegt, jo tos nevaru balstīti uz tukšiem lielumiem, bez tāmēm.
Budžeta likumu faktiski veido nevis Saeima, bet gan Finanšu ministrijas šaurs loks.
Kā tas izskatītos uzņēmumā? Neviens sevi cienošs uzņēmums: neizdomā vajadzības no pirksta, neapstiprina budžetu bez izmaksu pamatojuma, nepiedzen tāmes post factum.
Taču Latvijā tas ir oficiālais valsts budžeta process.
Pašreizējais valsts budžets = mistiska “bāze” + pieņēmumi bez pamatojuma. “Bāzes finansējums” netiek pārskatīts gadiem, it kā būtu nemainīgs “dabīgais pienākums”.
Jauni pasākumi tiek veidoti no pieņēmumiem, nevis reālām tāmēm. Tāmes sagatavo pēc budžeta balsojuma, nevis pirms tam.
Es nekavējoties PIEPRASU PIEKĻUVI FINANŠU MINISTRIJAS BUDŽETA IT SISTĒMAI un TĀMĒM
Ir pilnībā jāmaina valsts budžeta veidošanas sistēma:
- nevis mistiska izdomāta bāze, bet kādi ir mērķi un kādas ir vajadzības,
- cik tās maksā, balstoties uz reālām tāmēm,
- kā tas iet kopā ar prognozētiem ieņēmumiem.
Pēc šī piedzīvojuma esmu 100% pārliecināts, ka budžetā slēpjas vismaz 10-20% liekas rezerves, nejēdzības, naudas izpļakarēšana
Ir pilnībā jāmaina visa budžetēšanas sistēma un jāievieš caurspīdīgums, nevis Bānes, Plūmes, Ašeradena finanšu slēptās kabatiņas.
Video šeit:
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
