Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts nolēmusi atbalstīt mediju nozari krīzē tāpat kā citas cietušās sfēras, un šobrīd speciālisti debatē, kādā veidā atbalstu sniegt, lai tas nejauši nenonāktu Kremļa propagandu un konspirāciju teorijas tiražējošos pseidomedijos. Kopumā valsts atbalsts medijiem var sasniegt līdz 2 miljoniem eiro.

Valsts ir nolēmusi piešķirt papildu līdzekļus gan sabiedriskā pasūtījuma izpildei, gan privāto mediju atbalstam. Lai apzinātu nozares viedokļus, Kultūras Mediju politikas nodaļa noformulējusi virkni jautājumu, un Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) kā 1926. gadā dibināta arodbiedrība savā informācijas apkopojumā, atbildot uz zemāk lasāmajiem jautājumiem, par pamatu ņem principu, ka valsts piešķirs atbalstu, lai mediji šo vienreizējo grantu primāri izmantotu tieši sabiedrības informēšanai par Covid-19 briesmām, profilaksi, ārstēšanos, vīrusa izpētes gaitu utt.

Vai finansējums būtu jāsaņem esošiem vai jauniem projektiem, vai abiem?

Visi iepriekš plānotie konkursi, iepirkumi, sociālās reklāmas kampaņas utt. lai turpinās pēc plāna, savukārt MK papildus piešķirtie līdzekļi lai aiziet sabiedrības informēšanai tieši par Covid-19 jautājumiem! Tā būs gan vienkāršāk, gan efektīvāk.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos medijiem (piemēram, darba līgumu esamība, ieņēmumu krituma apmērs, ziņu dienesta esamība, tematiskā ievirze (ziņas, analītiskais un informatīvais saturs) u.c.)?

Tā kā vīruss ir aktuāla, iepriekš nebijusi problēma, kas izraisījusi bezprecedenta kritumu reklāmas tirgū, tad šeit galvenais būtu noteikt, ka naudai jāaiziet satura gatavošanai par koronavīrusa tematiku (nevis tipogrāfijas izmaksām, nevis transporta/sakaru izmaksām un arī nevis apraidei, jo pēdējo jau valsts apsolījusi sponsorēt uz ārkārtas stāvokļa laiku, bet gan tikai darba samaksai par Covid-19 saistītu saturu). Šoreiz mazsvarīgi, vai tie būs darba līgumi, autoratlīdzība, uzņēmuma līgums utt., — galvenais, ka nauda nodrošinās kvalitatīvā satura ražošanu un nonāks līdz tā radītājiem.

Kritēriju par reklāmas ieņēmumu kritumu nav jēga iekļaut, jo pilnīgi visi mediji ziņo par reklāmas kritumu, tā ka pēc šāda kritērija visi kvalificēsies automātiski. LŽS viedoklis — kritērijs ir kvalitatīvā satura ražošana par vīrusa briesmām, izsargāšanos no tā, prevenciju, aizsarglīdzekļu ražošanu un iegādi, arī intervijas ar ārstiem, saslimušajiem utt. (Daļa no tā būs ziņas, daļa — speciālistu viedoklis, tālab šoreiz nevajadzētu pretnostatīt viedokļus un ziņas, jo globālās pandēmijas laikā auditorijas informēšanai der jebkāds formāts.)

Kaut kādā ziņā pieļaujam, ka informēšanas periodam vajadzētu būt līdz vasaras vai pat gada beigām, jo arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas infekcijas uzliesmojumu briesmas saglabāsies. Turklāt pandēmija turpināsies citās valstīs.

Ziņu dienesta esamība šoreiz nav izšķirošs kritērijs, jo saturiski kvalitatīvas ziņas, piemēram, radio ēterā var nolasīt un intervijas ar mediķiem novadīt arī tad, ja konkrētajai radiostacijai nav sava formāla ziņu dienesta. Un pretējais piemērs — dažā krievvalodīgajā avīzē it kā žurnālisti un redaktori skaitās, bet publicē antižurnālistiku.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos, kas diskvalificē mediju no atbalsta saņemšanas (nodokļu parāds, publiskas personas kontrole, administratīvie sodi pēdējā gada laikā u.c.)?

Jau iepriekš konkursos tikuši piemēroti labi kritēriji, kurus var izmantot arī šoreiz un kas ļauj tajos piedalīties tikai kvalitatīvā satura izplatītājiem, piemēram:

— Redakcionālais darbs nodalīts no īpašniekiem, žurnālistika — no reklāmas;

— Spēkā ir savs ētikas kodekss vai ir dalība tādās profesionālajās organizācijās, kuru biedriem šāds kodekss ir obligāts;

— Vismaz 60% no kopējā apjoma veido saturs, nevis reklāma, komercinformācija vai jebkādā formā apmaksātie materiāli;

— Gatavo oriģinālmateriālus, nevis tikai pārkopē LETAs ziņas;

— Īpašniekos nav pašvaldības, politiskās organizācijas utt.;

— Drukātie mediji iznāk ne retāk kā reizi nedēļā, pārējie gatavo oriģinālsaturu ikdienas režīmā;

— Ir deklarēti visi īpašnieki un/vai patiesā labuma guvēji;

— Nav nodokļu parādi;

— Reģistrēti vismaz vairākus gadus;

— Katrs pretendents var iesniegt tikai vienu pieteikumu.

Kā būtu pamatojams atbalsta apmērs apraides un preses piegādes izmaksu segšanai (rēķins, tāme u.c.)?

Raidošajiem ir vienkārši: rēķins par apraides izmaksām par attiecīgo periodu un bankas izdruka par tā nomaksāšanu, lai valsts pēc tam kompensētu faktiski radušās izmaksas, nevis priekšā stāvošu aprēķinu (jāņem vērā, ka daļa radiostaciju retranslējas caur privātajiem mastiem un torņiem, tā ka te nebūs tikai LVRTC rēķini).

Preses piegādei acīmredzot būs citādāk, jo redakcijas skaidro — daudzām esot sarežģītas norēķinu attiecības ar pastu: pasts savāc naudu no lasītājiem par abonementiem, katra mēneša sākumā pārskaita redakcijām (daļu paturot sev par piegādi), un redakcija mēneša beigās piemaksā starpību – aptuveni 1000 EUR, plus naudu par tiem abonementiem, kuri noformēti uz vietas redakcijā. Situācija ir ļoti dažāda katram izdevējam. Līdz ar to te praktiski vienkāršāk vadīties no MK noteikumiem par pasta piegādes obligātajiem tarifiem: redakcijas patlaban samaksā pastam, pēc ārkārtas stāvokļa beigām pasts izsniedz izziņu, cik abonenti šajā periodā bijuši, un pēc MK noteikumos definētajiem cipariem redakcijām tiek kompensēti zaudējumi.

Kāda proporcija no attiecināmajām izmaksām projektu īstenošanai jāparedz medijos nodarbināto atalgojumam?

Apraides un pasta finansēšanai jau izdalīta viena summa, savukārt tie 600 tūkstoši, kas plānoti tieši mediju atbalstam, visi būtu novirzāmi darba samaksai.

Kā būtu pierādāms mediju uzņēmumu ieņēmumu kritums?

Te būs ne tikai reklāmas ieņēmumu kritums (raidošajiem un internetmedijiem), bet drukātajiem būs arī abonentu kritums laukos (pasta nodaļa izolējusies un ciet, laucinieki nevar pasūtīt), mazumtirdzniecības kritums pilsētās (cilvēki pašizolējas, neiet uz veikalu un nepērk nedēļas/mēneša presi). Katram medijam vislabāk būtu dot iespēju pamatot ieņēmumu kritumu tādā formā, kādā tas reāli izpaužas katrā gadījumā.

Kādi apstākļi būtu jānosaka nolikumus, kas kādam medijam dod priekšroku pār citu gadījumā, ja esošais atbalsta apmērs neapmierinās visas vajadzības (piemēram, ieņēmumu krituma apjoms, tematiskā ievirze (ziņas, analītika) u.c.)?

Kvalitatīvie kritēriji vispirms! (Te LŽS pievienojas ieskatam, ka vajadzētu parādīt mājienu to mediju virzienā, kas tiražē nespeciālistu izdomājumus vai pat klajus murgus un sazvērestības teorijas par koronavīrusu: ja tāds saturs tiek konstatēts atbalstāmajā periodā, tad šis finansējums nepienākas.)

Vai nolikumos jāparedz kritēriji, lai sasniegtu konkrētas auditorijas?

Tā kā koronavīruss apdraud ikvienu cilvēku un ģimeni, tad šoreiz jāatbalsta itin visu auditorijas segmentu informēšana. Turklāt reģionālajiem medijiem (jo tālāk no Rīgas, jo lielāka to auditorijas uzticība) auditorijas izmērs ir atkarīgs ne no viņiem pašiem, bet no viņu apkalpoto teritoriju apdzīvotības blīvuma: ja naudu dalīs pēc auditorijas skaita, tad, piemēram, Ef-Ei vai Rietumu Radio nekad nebūs cerību sacensties ar Rīgas radiostacijām. Taču viņu darbs nav mazāk svarīgs šajā laikā!

Citi ieteikumi?

Noteikti jāpiekrīt, ka arī uz diasporu strādājošajiem medijiem jābūt iespējai pieteikties.

Novērtē šo rakstu:

6
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

FotoŠībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.
Lasīt visu...

21

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

FotoMēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
Lasīt visu...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...

Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...