Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts nolēmusi atbalstīt mediju nozari krīzē tāpat kā citas cietušās sfēras, un šobrīd speciālisti debatē, kādā veidā atbalstu sniegt, lai tas nejauši nenonāktu Kremļa propagandu un konspirāciju teorijas tiražējošos pseidomedijos. Kopumā valsts atbalsts medijiem var sasniegt līdz 2 miljoniem eiro.

Valsts ir nolēmusi piešķirt papildu līdzekļus gan sabiedriskā pasūtījuma izpildei, gan privāto mediju atbalstam. Lai apzinātu nozares viedokļus, Kultūras Mediju politikas nodaļa noformulējusi virkni jautājumu, un Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) kā 1926. gadā dibināta arodbiedrība savā informācijas apkopojumā, atbildot uz zemāk lasāmajiem jautājumiem, par pamatu ņem principu, ka valsts piešķirs atbalstu, lai mediji šo vienreizējo grantu primāri izmantotu tieši sabiedrības informēšanai par Covid-19 briesmām, profilaksi, ārstēšanos, vīrusa izpētes gaitu utt.

Vai finansējums būtu jāsaņem esošiem vai jauniem projektiem, vai abiem?

Visi iepriekš plānotie konkursi, iepirkumi, sociālās reklāmas kampaņas utt. lai turpinās pēc plāna, savukārt MK papildus piešķirtie līdzekļi lai aiziet sabiedrības informēšanai tieši par Covid-19 jautājumiem! Tā būs gan vienkāršāk, gan efektīvāk.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos medijiem (piemēram, darba līgumu esamība, ieņēmumu krituma apmērs, ziņu dienesta esamība, tematiskā ievirze (ziņas, analītiskais un informatīvais saturs) u.c.)?

Tā kā vīruss ir aktuāla, iepriekš nebijusi problēma, kas izraisījusi bezprecedenta kritumu reklāmas tirgū, tad šeit galvenais būtu noteikt, ka naudai jāaiziet satura gatavošanai par koronavīrusa tematiku (nevis tipogrāfijas izmaksām, nevis transporta/sakaru izmaksām un arī nevis apraidei, jo pēdējo jau valsts apsolījusi sponsorēt uz ārkārtas stāvokļa laiku, bet gan tikai darba samaksai par Covid-19 saistītu saturu). Šoreiz mazsvarīgi, vai tie būs darba līgumi, autoratlīdzība, uzņēmuma līgums utt., — galvenais, ka nauda nodrošinās kvalitatīvā satura ražošanu un nonāks līdz tā radītājiem.

Kritēriju par reklāmas ieņēmumu kritumu nav jēga iekļaut, jo pilnīgi visi mediji ziņo par reklāmas kritumu, tā ka pēc šāda kritērija visi kvalificēsies automātiski. LŽS viedoklis — kritērijs ir kvalitatīvā satura ražošana par vīrusa briesmām, izsargāšanos no tā, prevenciju, aizsarglīdzekļu ražošanu un iegādi, arī intervijas ar ārstiem, saslimušajiem utt. (Daļa no tā būs ziņas, daļa — speciālistu viedoklis, tālab šoreiz nevajadzētu pretnostatīt viedokļus un ziņas, jo globālās pandēmijas laikā auditorijas informēšanai der jebkāds formāts.)

Kaut kādā ziņā pieļaujam, ka informēšanas periodam vajadzētu būt līdz vasaras vai pat gada beigām, jo arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas infekcijas uzliesmojumu briesmas saglabāsies. Turklāt pandēmija turpināsies citās valstīs.

Ziņu dienesta esamība šoreiz nav izšķirošs kritērijs, jo saturiski kvalitatīvas ziņas, piemēram, radio ēterā var nolasīt un intervijas ar mediķiem novadīt arī tad, ja konkrētajai radiostacijai nav sava formāla ziņu dienesta. Un pretējais piemērs — dažā krievvalodīgajā avīzē it kā žurnālisti un redaktori skaitās, bet publicē antižurnālistiku.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos, kas diskvalificē mediju no atbalsta saņemšanas (nodokļu parāds, publiskas personas kontrole, administratīvie sodi pēdējā gada laikā u.c.)?

Jau iepriekš konkursos tikuši piemēroti labi kritēriji, kurus var izmantot arī šoreiz un kas ļauj tajos piedalīties tikai kvalitatīvā satura izplatītājiem, piemēram:

— Redakcionālais darbs nodalīts no īpašniekiem, žurnālistika — no reklāmas;

— Spēkā ir savs ētikas kodekss vai ir dalība tādās profesionālajās organizācijās, kuru biedriem šāds kodekss ir obligāts;

— Vismaz 60% no kopējā apjoma veido saturs, nevis reklāma, komercinformācija vai jebkādā formā apmaksātie materiāli;

— Gatavo oriģinālmateriālus, nevis tikai pārkopē LETAs ziņas;

— Īpašniekos nav pašvaldības, politiskās organizācijas utt.;

— Drukātie mediji iznāk ne retāk kā reizi nedēļā, pārējie gatavo oriģinālsaturu ikdienas režīmā;

— Ir deklarēti visi īpašnieki un/vai patiesā labuma guvēji;

— Nav nodokļu parādi;

— Reģistrēti vismaz vairākus gadus;

— Katrs pretendents var iesniegt tikai vienu pieteikumu.

Kā būtu pamatojams atbalsta apmērs apraides un preses piegādes izmaksu segšanai (rēķins, tāme u.c.)?

Raidošajiem ir vienkārši: rēķins par apraides izmaksām par attiecīgo periodu un bankas izdruka par tā nomaksāšanu, lai valsts pēc tam kompensētu faktiski radušās izmaksas, nevis priekšā stāvošu aprēķinu (jāņem vērā, ka daļa radiostaciju retranslējas caur privātajiem mastiem un torņiem, tā ka te nebūs tikai LVRTC rēķini).

Preses piegādei acīmredzot būs citādāk, jo redakcijas skaidro — daudzām esot sarežģītas norēķinu attiecības ar pastu: pasts savāc naudu no lasītājiem par abonementiem, katra mēneša sākumā pārskaita redakcijām (daļu paturot sev par piegādi), un redakcija mēneša beigās piemaksā starpību – aptuveni 1000 EUR, plus naudu par tiem abonementiem, kuri noformēti uz vietas redakcijā. Situācija ir ļoti dažāda katram izdevējam. Līdz ar to te praktiski vienkāršāk vadīties no MK noteikumiem par pasta piegādes obligātajiem tarifiem: redakcijas patlaban samaksā pastam, pēc ārkārtas stāvokļa beigām pasts izsniedz izziņu, cik abonenti šajā periodā bijuši, un pēc MK noteikumos definētajiem cipariem redakcijām tiek kompensēti zaudējumi.

Kāda proporcija no attiecināmajām izmaksām projektu īstenošanai jāparedz medijos nodarbināto atalgojumam?

Apraides un pasta finansēšanai jau izdalīta viena summa, savukārt tie 600 tūkstoši, kas plānoti tieši mediju atbalstam, visi būtu novirzāmi darba samaksai.

Kā būtu pierādāms mediju uzņēmumu ieņēmumu kritums?

Te būs ne tikai reklāmas ieņēmumu kritums (raidošajiem un internetmedijiem), bet drukātajiem būs arī abonentu kritums laukos (pasta nodaļa izolējusies un ciet, laucinieki nevar pasūtīt), mazumtirdzniecības kritums pilsētās (cilvēki pašizolējas, neiet uz veikalu un nepērk nedēļas/mēneša presi). Katram medijam vislabāk būtu dot iespēju pamatot ieņēmumu kritumu tādā formā, kādā tas reāli izpaužas katrā gadījumā.

Kādi apstākļi būtu jānosaka nolikumus, kas kādam medijam dod priekšroku pār citu gadījumā, ja esošais atbalsta apmērs neapmierinās visas vajadzības (piemēram, ieņēmumu krituma apjoms, tematiskā ievirze (ziņas, analītika) u.c.)?

Kvalitatīvie kritēriji vispirms! (Te LŽS pievienojas ieskatam, ka vajadzētu parādīt mājienu to mediju virzienā, kas tiražē nespeciālistu izdomājumus vai pat klajus murgus un sazvērestības teorijas par koronavīrusu: ja tāds saturs tiek konstatēts atbalstāmajā periodā, tad šis finansējums nepienākas.)

Vai nolikumos jāparedz kritēriji, lai sasniegtu konkrētas auditorijas?

Tā kā koronavīruss apdraud ikvienu cilvēku un ģimeni, tad šoreiz jāatbalsta itin visu auditorijas segmentu informēšana. Turklāt reģionālajiem medijiem (jo tālāk no Rīgas, jo lielāka to auditorijas uzticība) auditorijas izmērs ir atkarīgs ne no viņiem pašiem, bet no viņu apkalpoto teritoriju apdzīvotības blīvuma: ja naudu dalīs pēc auditorijas skaita, tad, piemēram, Ef-Ei vai Rietumu Radio nekad nebūs cerību sacensties ar Rīgas radiostacijām. Taču viņu darbs nav mazāk svarīgs šajā laikā!

Citi ieteikumi?

Noteikti jāpiekrīt, ka arī uz diasporu strādājošajiem medijiem jābūt iespējai pieteikties.

Novērtē šo rakstu:

6
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...