Lai krīzes laika atbalsta nauda nenonāktu līdz murgu tiražētājiem: LŽS apkopotie ierosinājumi krīzes laika atbalstam medijiem

Valsts ir nolēmusi piešķirt papildu līdzekļus gan sabiedriskā pasūtījuma izpildei, gan privāto mediju atbalstam. Lai apzinātu nozares viedokļus, Kultūras Mediju politikas nodaļa noformulējusi virkni jautājumu, un Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) kā 1926. gadā dibināta arodbiedrība savā informācijas apkopojumā, atbildot uz zemāk lasāmajiem jautājumiem, par pamatu ņem principu, ka valsts piešķirs atbalstu, lai mediji šo vienreizējo grantu primāri izmantotu tieši sabiedrības informēšanai par Covid-19 briesmām, profilaksi, ārstēšanos, vīrusa izpētes gaitu utt.

Vai finansējums būtu jāsaņem esošiem vai jauniem projektiem, vai abiem?

Visi iepriekš plānotie konkursi, iepirkumi, sociālās reklāmas kampaņas utt. lai turpinās pēc plāna, savukārt MK papildus piešķirtie līdzekļi lai aiziet sabiedrības informēšanai tieši par Covid-19 jautājumiem! Tā būs gan vienkāršāk, gan efektīvāk.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos medijiem (piemēram, darba līgumu esamība, ieņēmumu krituma apmērs, ziņu dienesta esamība, tematiskā ievirze (ziņas, analītiskais un informatīvais saturs) u.c.)?

Tā kā vīruss ir aktuāla, iepriekš nebijusi problēma, kas izraisījusi bezprecedenta kritumu reklāmas tirgū, tad šeit galvenais būtu noteikt, ka naudai jāaiziet satura gatavošanai par koronavīrusa tematiku (nevis tipogrāfijas izmaksām, nevis transporta/sakaru izmaksām un arī nevis apraidei, jo pēdējo jau valsts apsolījusi sponsorēt uz ārkārtas stāvokļa laiku, bet gan tikai darba samaksai par Covid-19 saistītu saturu). Šoreiz mazsvarīgi, vai tie būs darba līgumi, autoratlīdzība, uzņēmuma līgums utt., — galvenais, ka nauda nodrošinās kvalitatīvā satura ražošanu un nonāks līdz tā radītājiem.

Kritēriju par reklāmas ieņēmumu kritumu nav jēga iekļaut, jo pilnīgi visi mediji ziņo par reklāmas kritumu, tā ka pēc šāda kritērija visi kvalificēsies automātiski. LŽS viedoklis — kritērijs ir kvalitatīvā satura ražošana par vīrusa briesmām, izsargāšanos no tā, prevenciju, aizsarglīdzekļu ražošanu un iegādi, arī intervijas ar ārstiem, saslimušajiem utt. (Daļa no tā būs ziņas, daļa — speciālistu viedoklis, tālab šoreiz nevajadzētu pretnostatīt viedokļus un ziņas, jo globālās pandēmijas laikā auditorijas informēšanai der jebkāds formāts.)

Kaut kādā ziņā pieļaujam, ka informēšanas periodam vajadzētu būt līdz vasaras vai pat gada beigām, jo arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas infekcijas uzliesmojumu briesmas saglabāsies. Turklāt pandēmija turpināsies citās valstīs.

Ziņu dienesta esamība šoreiz nav izšķirošs kritērijs, jo saturiski kvalitatīvas ziņas, piemēram, radio ēterā var nolasīt un intervijas ar mediķiem novadīt arī tad, ja konkrētajai radiostacijai nav sava formāla ziņu dienesta. Un pretējais piemērs — dažā krievvalodīgajā avīzē it kā žurnālisti un redaktori skaitās, bet publicē antižurnālistiku.

Vai un kādi kritēriji būtu jānosaka nolikumos, kas diskvalificē mediju no atbalsta saņemšanas (nodokļu parāds, publiskas personas kontrole, administratīvie sodi pēdējā gada laikā u.c.)?

Jau iepriekš konkursos tikuši piemēroti labi kritēriji, kurus var izmantot arī šoreiz un kas ļauj tajos piedalīties tikai kvalitatīvā satura izplatītājiem, piemēram:

— Redakcionālais darbs nodalīts no īpašniekiem, žurnālistika — no reklāmas;

— Spēkā ir savs ētikas kodekss vai ir dalība tādās profesionālajās organizācijās, kuru biedriem šāds kodekss ir obligāts;

— Vismaz 60% no kopējā apjoma veido saturs, nevis reklāma, komercinformācija vai jebkādā formā apmaksātie materiāli;

— Gatavo oriģinālmateriālus, nevis tikai pārkopē LETAs ziņas;

— Īpašniekos nav pašvaldības, politiskās organizācijas utt.;

— Drukātie mediji iznāk ne retāk kā reizi nedēļā, pārējie gatavo oriģinālsaturu ikdienas režīmā;

— Ir deklarēti visi īpašnieki un/vai patiesā labuma guvēji;

— Nav nodokļu parādi;

— Reģistrēti vismaz vairākus gadus;

— Katrs pretendents var iesniegt tikai vienu pieteikumu.

Kā būtu pamatojams atbalsta apmērs apraides un preses piegādes izmaksu segšanai (rēķins, tāme u.c.)?

Raidošajiem ir vienkārši: rēķins par apraides izmaksām par attiecīgo periodu un bankas izdruka par tā nomaksāšanu, lai valsts pēc tam kompensētu faktiski radušās izmaksas, nevis priekšā stāvošu aprēķinu (jāņem vērā, ka daļa radiostaciju retranslējas caur privātajiem mastiem un torņiem, tā ka te nebūs tikai LVRTC rēķini).

Preses piegādei acīmredzot būs citādāk, jo redakcijas skaidro — daudzām esot sarežģītas norēķinu attiecības ar pastu: pasts savāc naudu no lasītājiem par abonementiem, katra mēneša sākumā pārskaita redakcijām (daļu paturot sev par piegādi), un redakcija mēneša beigās piemaksā starpību – aptuveni 1000 EUR, plus naudu par tiem abonementiem, kuri noformēti uz vietas redakcijā. Situācija ir ļoti dažāda katram izdevējam. Līdz ar to te praktiski vienkāršāk vadīties no MK noteikumiem par pasta piegādes obligātajiem tarifiem: redakcijas patlaban samaksā pastam, pēc ārkārtas stāvokļa beigām pasts izsniedz izziņu, cik abonenti šajā periodā bijuši, un pēc MK noteikumos definētajiem cipariem redakcijām tiek kompensēti zaudējumi.

Kāda proporcija no attiecināmajām izmaksām projektu īstenošanai jāparedz medijos nodarbināto atalgojumam?

Apraides un pasta finansēšanai jau izdalīta viena summa, savukārt tie 600 tūkstoši, kas plānoti tieši mediju atbalstam, visi būtu novirzāmi darba samaksai.

Kā būtu pierādāms mediju uzņēmumu ieņēmumu kritums?

Te būs ne tikai reklāmas ieņēmumu kritums (raidošajiem un internetmedijiem), bet drukātajiem būs arī abonentu kritums laukos (pasta nodaļa izolējusies un ciet, laucinieki nevar pasūtīt), mazumtirdzniecības kritums pilsētās (cilvēki pašizolējas, neiet uz veikalu un nepērk nedēļas/mēneša presi). Katram medijam vislabāk būtu dot iespēju pamatot ieņēmumu kritumu tādā formā, kādā tas reāli izpaužas katrā gadījumā.

Kādi apstākļi būtu jānosaka nolikumus, kas kādam medijam dod priekšroku pār citu gadījumā, ja esošais atbalsta apmērs neapmierinās visas vajadzības (piemēram, ieņēmumu krituma apjoms, tematiskā ievirze (ziņas, analītika) u.c.)?

Kvalitatīvie kritēriji vispirms! (Te LŽS pievienojas ieskatam, ka vajadzētu parādīt mājienu to mediju virzienā, kas tiražē nespeciālistu izdomājumus vai pat klajus murgus un sazvērestības teorijas par koronavīrusu: ja tāds saturs tiek konstatēts atbalstāmajā periodā, tad šis finansējums nepienākas.)

Vai nolikumos jāparedz kritēriji, lai sasniegtu konkrētas auditorijas?

Tā kā koronavīruss apdraud ikvienu cilvēku un ģimeni, tad šoreiz jāatbalsta itin visu auditorijas segmentu informēšana. Turklāt reģionālajiem medijiem (jo tālāk no Rīgas, jo lielāka to auditorijas uzticība) auditorijas izmērs ir atkarīgs ne no viņiem pašiem, bet no viņu apkalpoto teritoriju apdzīvotības blīvuma: ja naudu dalīs pēc auditorijas skaita, tad, piemēram, Ef-Ei vai Rietumu Radio nekad nebūs cerību sacensties ar Rīgas radiostacijām. Taču viņu darbs nav mazāk svarīgs šajā laikā!

Citi ieteikumi?

Noteikti jāpiekrīt, ka arī uz diasporu strādājošajiem medijiem jābūt iespējai pieteikties.

Novērtē šo rakstu: