Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā visiem kovida ekspertiem arī man nākas pārkvalificēties par militāro ekspertu. Tad nu, lūk, “manas 5 kapeikas” kopējā vācelītē.

21. februārī bija burvīga tiešraide no Kremļa, ko varēja vērot un klausīties visās zemēs, kuras uztur saikni ar māmuļas Krievijas kultūrtelpu – pateicoties NEPLP un VAS „Tet/Lattelecom”, arī Latvijā.

Putins sāka runu, protams, jau ar pierasto tiešo kaļku no 1938. gada “Völkischer Beobachter” par to, kāpēc vērmahtam ar bruņotu spēku jāaizstāv apspiestie Sudetu vācieši Čehoslovākijā. To pašaizsardzības vienības jau veiksmīgi apkarojot čehu policiju, bet nu Prāga sūtīšot armiju – to pieļaut nevar, savējie jāaizstāv – tikai Putins vārdu “vācieši” un “Sudeti” vietā lika “krievi” un “Donbass”.

Shēma veca kā pati pasaule, vienmēr labi darbojusies. Bet tad viņa spriedelējumi pievērsās ne gluži Mozus laikiem, bet Ļeņinam un Staļinam, un kaut kādām komunistu partijas iekšējām diskusijām pirms 100 gadiem. Tava valsts dibināta 1991. gadā! Aiz loga 2022. gads, bet šie vēl nav pamanījuši?

Ja, piemēram, Erdogans sāktu izvirzīt pretenzijas Rumānijai, sak, Osmāņu impērija jums valstiskumu dāvāja – jūs, nepateicīgie, jāatjauno vēsturiskais taisnīgums utt., tad visi izbrīnā spriestu, ka Turcijas prezidentam nav visi mājās. Taču Krievijai šāda retorika ir normāla.

Tikai pēc agresijas Eiropas centrā pret kaimiņvalsti (kuras robežu neaizskaramību Krievija pati garantējusi, parakstot Budapeštas memorandu) vispirms Nīderlandes premjerministrs Rite, pēc tam Elizejas pils u.c. Eiropas politiķi sāk atklāti un visai nediplomātiski (pirmo reizi starptautiskās diplomātijas pēdējo gadsimtu vēsturē!) izteikties, ka Kremļa saimniekam galvā nav pilns rubulis.

Kļūdās kungi, vēsturiskā atmiņa viņiem īsa. Ir Putinam ar galvu viss kārtībā, kaut vecuma marasms nav noslēpjams. Šadi runājuši un uzvedušies Krievijas politiķi ir jau kopš 1558. gada – viņš tikai turpina gadsimtu tradīciju. Mentalitāte tāda. Kā viņi paši saka: скрепы.

T.i. kopš Maskavas rašanās brīža redzam ciklisku darbību: kā Krievija nostiprinās ekonomiski un militāri, tā uzbrūk kādam kaimiņam. Tikko kā saņem pretī to pašu, nomierinās un krāj spēkus nākamajai reizei. Šis princips vērojams cauri gadsimtiem, neatkarīgi no tā, vai cars ir patvaldnieks, reformators, ģenerālsekretārs vai prezidents. Iemeslu atradīs – par savas rīcības attaisnošanas grūtībām līdz šim nav sūdzējušies.

Jau no rašanās brīža, būdama vēl Zelta ordas vasalis, t.i. province, Maskavas kņaziste pamazām nostiprinājās un pieņēmās spēkā no nomales priekšposteņa līdz lielkņazistei un caristei tikai un vienīgi caur karu un nodevīgumu, jo citādi atbrīvoties no bijušo kungu - Zelta ordas, vēlāk Krimas hanistes varas - nevarēja.

Valsts nostiprināšanos un tās valdnieku suverenitātes iegūšanu pavadīja visu cīņa pret visiem, īslaicīgu koalīciju veidošana ar stiprākajiem, vājāko kaimiņu pakļaušana un sabiedroto saišu saraušana, tikko tas izdevīgi. Jebkurš stiprs kaimiņš ir potenciāls drauds, bet miers iespējams tikai ar vājajiem, kuri nerada tiešus draudus un izrāda paklausību (kaut arī noteikti perina ļaunus plānus – ja mēs perinām plānus, citi dara to pašu, nevar neperināt).

Šāda aina, kurā Maskava ir visu kaimiņu sazvērestības mērķis, jau 16. gs. kļuva noteicošā maskavitu pasaules redzējumā. Eiropa tika uztverta kā visu iespējamo netikumu, izvirtību un herēžu perēklis, kur naktis neguļ, kaļot plānus, kā iznīcināt pēdējo pareizās kristietības bastionu. Turklāt, adresējot eiropiešiem visus iespējamos pārmetumus, tiem tika piedēvētas pašu maskaviešu fobijas, par kurām Eiropā nevienam nebija ne jausmas.

Reālā notikumu gaita tika iekļauta šajā jau gatavajā kontekstā un skaidrota pēc esošā interpretāciju šablona. Savukārt šo šablonu veidojošie diskursi radās nevis reālo notikumu ietekmē, bet gan visai saspringtajos maskavitu politiskās elites pašidentifikācijas meklējumos, būvējot iztēlē Maskavu kā “trešo Romu” – pasaules lielvaras statuss tai pienākas tāpēc, ka pienākas. Krievija var pieciest militāru sakāvi (revanšēsimies!), var pieciest ekonomisku atpalicību (panāksim un apdzīsim!), taču vienu nepieļaus, proti, necieņu un globālas lielvaras statusa neatzīšanu.

Nesen nejauši internetā uzdūros kādam komentāram, kas lieliski pauž gan Krievijas “vienkāršo” iedzīvotāju, gan elites pasaules skatījumu: "Не надо к России применять мысли, которые относятся ко всяким меленьким странам - не надо пытаться поступать с Россией так, как она поступает с другими, просто потому, что Россия огромная и великая страна, и всякой мелочи так, как она, поступать не по чину и не по силе."

Tas ir Krievijas iedzīvotāju pasaules skatījuma stūrakmens. Šī statusa dēļ vērts pat karot, pat ja pēc tam pašiem jādzīvo vai akmens laikmetā. Rietumiem to nesaprast ne 16. gs., ne 21. gs. Kā Tjutčevs tālajā 1866. gadā rakstīja: “Умом Россию не понять” – tā ir. Cita. Ja ne civilizācija, tad cita kultūra noteikti.

Eiropieši nezin kāpēc bez ierunām atzīst, ka Āzijā un Āfrikā ir atšķirīgas civilizācijas, no kurām nav jāgaida, lai uzvestos kā "mēs", savukārt Krievijas atšķirīgumu nepieļauj – izskatās taču tādi paši kā mēs, individuālajā saskarsmē cilvēki kā cilvēki, atliek tikai šos ievest civilizācijas saimē. Kā liecina pēdējo 500 gadu pieredze, jebkurš mēģinājums ignorēt realitāti un iztēlē Krieviju eiropeizēt beidzas ar kārtējo fiasko - rūpīgi būvētais starpvalstu attiecību kāršu namiņš piepeši sabrūk, parakstītie līgumi iemesti papīrgrozā, un no Maskavas puses atkal nāk kāds demaršs, kāds nevienam civilizētajā pasaulē pat sapņos nav rādījies. Surprise!

Un jebkura “nomierināšanas politika” panāk tikai vienu, proti, savā lielvaras un saimnieka apziņā Krievija tradicionāli kļūst tikai drošāka. Ja piekāpāties, tātad esat vāji, ja vēlaties nevis konfrontāciju, bet sarunas – esat vāji, ja ieviešat sankcijas, no kurām nevienam ne silts, ne auksts – esat vāji. Pieklājība ir vājums. Jebkurš līgums, ko Krievija parakstījusi vājuma dēļ, nav aprakstītā papīra vērts brīdī, kad tā atguvusi spēku. Ja kāds ievēro līgumus arī pēc tam, tad tas nozīmē, ka vājš. Civilizēta uzvedība ir vājums. Bet vājie nav pelnījuši līdzvērtīgas attiecības, jo nav līdztiesiski.

Tā ka jautājums nav – vai Krievija kādreiz uzbruks kādam kaimiņam, lai realizētos savās ambīcijās un atjaunotu impērijas robežas. Jautājums nav “vai”, jautājums ir “kad” un “kam”. Atgūstoties no sociālistiskā kraha, sāka pamazām – vispirms Moldova, tad Gruzija. Redzēja, ka viss izdodas, Rietumi gan rauc degunus, taču nekas īpašs nenotiek. Tad nāca Ukrainas kārta, kura rādījās un bija pietiekami vāja, jo sāka civilizēties krietni vēlāk nekā, piemēram, Baltijas valstis (līdz ar to tajā vēl valdīja korupcija, rekets un iedzīvotāju vilšanās).

Krimu anektēja kā pa sviestu, uztaisīja Donbasa “republikas”, kuras jau astoto gadu nepieļauj atjaunot Ukrainas suverenitāti. Unikāls brīnums, kad dažu nedēļu laikā, ja varam ticēt Kremlim, vienkāršie ogļrači un mehanizatori pamanījās gan tankus, gan artilēriju un zenītiekārtas sametināt kolhozu darbnīcās, saražot tam visam gan munīciju priekš ilgstošas karadarbības, gan apgādāt ar degvielu, t.i. ar labi organizētu militāro struktūru un loģistiku. Tā teikt, sašutuma inspirētā entuziasmā pāris nedēļās apguva to, ko citur gadiem mācās militārajās akadēmijās. Tā teikt, mūsu tur nav. Rietumi rauca degunus, ieviesa kādas smieklīgas sankcijas, taču ne vairāk – lai tikai nekaitinātu, lai nomierinātu, lai aicinātu uz sarunām, - t.i. parādīja savu vājumu.

Bet, ja kāds ir vājš, ar to var nerēķināties. Nezinu, kas kalpoja par iemeslu, taču notika tas, kam neviens īsti nevēlējās ticēt, bet kas bija pašsaprotamas “nomierināšanas politikas” sekas. Krievija tā vienkārši - 21. februārī tās armijas vienības iegāja t.s. separātistu kontrolētajos apgabalos Austrumukrainā, t.i. svešas valsts teritorijā, kuras robežu neaizskaramību Maskava bija garantējusi Budapeštas memorandā 1991. gadā, bet 24. februārī sākās tās iebrukums visas robežas garumā, kā arī no bāzēm Baltkrievijas teritorijā.

Kāpēc? Nudien nezinu. Attaisnojumus Kremlis izdomā katru dienu jaunus. Sākumā postulēja, ka mērķis ir glābt apspiestos tautiešus Donbasā, tad attaisnojumi mainījās, un nu vairs Donbasu neviens nepiemin – tagad mērķis bija nedraudzīga režīma gāšana. Pēc tam tas viss tika aizmirsts un izdomāts, ka šitā būšot Ukrainas denacifikācija, jo tur pie varas esot nacisti (dīvaini gan, jo parasti fašisti ar nacistiem gana labi sapratušies). Tad Šoigu paziņoja, ka tas esot Krievijas aizstāvēšanās karš: «Главное для нас — защитить Российскую Федерацию от военной угрозы, создаваемой странами Запада, которые пытаются использовать украинский народ в борьбе против нашей страны.» Nav vērts iedziļināties Kremļa retorikā. Kāpēc patiesībā, to zina tikai kundziņi pie pasaulē garākā apspriežu galda.

Analītiķi spriež par sarežģītām shēmām, piemēram, daļēja Ukrainas sadale starp abām agresorvalstīm, Baltkrieviju un Krieviju. Donbasam līdzīgu režīmu veidošana utt. Man pašam šķiet, ka, kā mācīja padre Viljams no Okamas, viss ir mazliet vienkāršāk. Kremlis pats noticēja savai propagandai, ka ukraiņi ar sajūsmu sagaidīs “vecāko brāli”, kurš šiem sakārtos visu. T.i. paši ticēja, ka ir globāla lielvara, kas, ja var, tātad drīkst. Ukrainu ieņems bez asinīm, kā reizi 23. februāra svētku noskaņai. Tauta sveiks ar ziediem, būs Kijevā paklausīgs ieliktenis, bet Rietumi paburkšķēs, uzliks sankcijas banānu pārdošanai Krievijā, un viss atgriezīsies sliedēs.

Nesanāca. Nav tur no lielvaras ne smakas. Jā, militāro apskatu reitingos Krievija ir 2. vietā pasaulē, taču, tikai un vienīgi pateicoties 50 gadu vecajām PSRS laikā saražotajām atombumbām. Bez tām tās armija, par spīti kareivju miljoniem, ir Turcijas bruņoto spēku līdziniece. Aizdomas, ka pat ne – tehnika neglābjami novecojusi, pēdējās paaudzes kaujas lidmašīnas un tanki mērāmi desmitos, bet viss pārējais senāks par mani (man sen vairs nav 18), no karaspēka vienībām aptuveni 5 divīzijas ir ekipētas atbilstoši mūsdienu vajadzībām, bet pārējie zaldātiņi ir tāds “strojbats” – tikai ierindas solim švaki apmācīti puišeļi ar veciem kalašņikoviem.

Tā nu Krievijas aviācija iznīcināja stratēģiskos objektus un militārās bāzes (pateicoties Budapeštas memoranda garantijām Ukraina pretgaisa aizsardzību atstājusi novārtā), tās pārdesmit ukraiņu lidmašīnas un helikopteri nebija pretinieki, bet kaut cik moderna pretgaisa aizsardzība sedza tikai dažus rajonus. Plus vēl pārsteiguma moments – uzbrukums no Baltkrievijas teritorijas, kur līdz Kijivai ir viens kuiļa rūciens. Krievijas bruņutehnikas kolonnas kā parādē strauji virzījās pa lielceļiem, flangi tukši, aizmugurē garnizoni netiek izvietoti - ar cepurēm nomētāsim! - un tad piepeši čušš… Degviela beidzās.

Bet kur loģistika? Loģistikas kolonnas, kas virzījās sazin cik km aiz tankiem, piepeši sagaida ukraiņi un apšauj kā šautuvē – Krievijas vecajiem armijas kamaziem un kraziem ne bruņustiklu, ne kabīņu. Iedzīvotāji apdzīvotajās vietās nez kāpēc nesagaida ziediem, bet molotova kokteiļiem, visapkārt uzrodas Ukrainas armijas vienības. Un tās, 8 gadus karojušas Donbasā ar profesionāliem algotņiem, ir ar lielisku kaujas pieredzi un komandējošo sastāvu.

Nav pat frontes kā 2. pasaules karā (pārsteigums! Ir 21. gs!), ir virkne bruņutehnikas vienību uz dažādiem ceļiem, izolētas viena no otras, bet šauj uz viņiem no katra stūra. Trīs diennaktis mēģināja ieņemt Kijivu – nesanāca, kaut tur bija kaujas aci pret aci. Tas pats Harkivā – pilsēta nolīdzināta kā Staļingrada 2. pasaules karā, taču turas. Un, pat ja izdosies tās drupas ieņemt, ko tālāk? Kā 28. februārī to nokomentēja bijusī Francijas sūtne Krievijā Silvija Bermana (Sylvie Bermann): “Krievijas izlūkdienestam ir imidžs kā vienam no labākajiem pasaulē. Nekādi nespēju saprast, kā viņi nespēja novērtēt Ukrainas militārās spējas un iedzīvotāju motivāciju pretoties iebrukumam.”

Blitzkrieg izgāzies. Krievijas spēki kontrolē tikai šosejas un pārsimt metru ap tām. Un arī tikai tur, kur atrodas viņu bruņutehnika. Karš svešā un naidīgā zemē. Melš, ka Krievijai, kas jau tā ekonomiski ir nenozīmīga valsts, tas izmaksājot kādus 20 miljardus USD dienā, t.i., ja karš ieilgs uz mēnesi, tad tajā nokūpēs viss gada budžets. Raķešu un šāviņu trūkst, strēlnieku ieroču munīcijas tāpat (katrs, kurš armijai tuvumā bijis, zina, cik ātri var iztērēt tos pāris “radziņus”, kas zaldātiņam līdzi), loģistika čābīga, uzkrājumu nav, bet no ārvalstīm iepirkt vairs nevar.

Savukārt Ukrainai nu ieročus un munīciju piegādā visa pasaule. Jā, smagās tehnikas trūkst – šajā ziņā Krievija ar lielām pūlēm varētu Ukrainu sakaut. Taču aizdomas, ka ar partizānu karu valstī ar 40 miljoniem iedzīvotāju Krievija galā netiks nu nekādi. T.i. pat ja Krievija taktiski ar milzīgām pūlēm Ukrainas armiju sakautu, stratēģiski karš jau ir zaudēts. Taču ar to ir kā ar karstu kartupeli mutē – norīt nespēj, bet izspļaut pašcieņa neļauj. Jo lielvaras statuss šajā kultūrā ir svarīgāks par visu.

Toties ir noticis kas unikāls. Krievijai izdevies saliedēt ukraiņus (kuri pirms iebrukuma savu Zeļenski gānīja no panckām ārā, jo tas viņu prezidents ir kā mūsu pašu Artuss). Izdevies piepeši saliedēt Eiropu – gan ilggadējā Krievijas atbalstītāja Vācija spiesta mainīt nostāju (Merkele paslēpusies un klusē), gan it kā līdz šim antiteiropeiskie poļu un ungāru pani piepeši konsolidējušies ar veco Eiropu, bet Francijas debašu pamattēma ir, no kā pirkt naftu un gāzi, jo nolemts Krieviju pie sevis vairs nelaist. Pat anabiozē snaudošā NATO pamodusies un atcerējusies, kāpēc vispār radīta. Protams, it sevišķi Austrumeiropā vēl ir gana ļaužu, kam Krievija mentalitātes un kultūras ziņā ir tuvāka par Eiropu, bet pat tie spiesti savā rusofilijā pievaldīties, aprobežojoties vien ar “karam nē” un aicinājumiem visā vainot Putinu, nevis Krieviju.

Šis ir tas brīdis, kad vai kā pietrūkst Katona, kas izmantotu situāciju un katru rīta sēdi Briselē sāktu ar “Kartāga ir jānojauc!”. Ja Krievijai atdod mazo pirkstiņu, tā neapstāsies, kamēr nenokamps visu roku. Un, ja tas izdosies, tad turpinās. Un brīdis ir visai piemērots, jo šie pat savu “žiguļu” ražošanu spiesti apturēt, jo visas “smalkās” detaļas tiek iepirktas no Rietumiem. Ekonomiska izolācija tāpat kā Ziemeļkorejai.

Ja Eiropa grib dzīvot mierā, un lai mūsu bērniem/mazbērniem nebūtu ar bažām jāskatās uz austrumu robežu, Krievija ir maksimāli jānospiež līdz tās īstajai vietai, blakus Ziemeļkorejai un Venecuēlai. Lai tirgo savas izejvielas, taču nepārdot Maskavai neko, ar ko šie varētu bruņoties. Jo kā Krievija nobruņosies, tad atkal viss sāksies no jauna. Nevis ar Dzelzs priekškaru no Krievijas jānorobežojas, bet ar gigantisku mūri kā „Troņu spēlēs”.

Ceterum autem censeo Carthaginem esse delendam!

Novērtē šo rakstu:

206
75

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....