Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labas pārvaldības organizācija IMPACT 2040, kas ilgstoši pievērsusies medicīnas problēmu izpētei, mudinājusi valdības pārstāvjus atlikt MK noteikumu "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" projekta (2021-TA-1281) izskatīšanu un apstiprināšanu, lai nenāktos mazapdzīvotās Latvijas vietās palikt bez aptiekām.

Karš Ukrainā, bēgļu krīze un pandēmija ir smags izaicinājums Latvijas veselības aprūpes veidotājiem – īpaši tāpēc, ka jārēķinās ar citām sasāpējušām problēmām, kas ietekmē sabiedrības veselību. Taču šajos apstākļos nedrīkst pieļaut paviršu normatīvo aktu izstrādi.

Veselības ministrija savā atbildē organizācijai norādījusi, ka, ņemot vērā, ka par Noteikumu projektu atkārtoti saņemti daudzveidīgi iebildumi un priekšlikumi, 2022.gada 18.februārī tikusi izveidota darba grupa starp attiecīgo saskaņošanas atzinumu sniedzējiem, lai precizētu Noteikumu projektu.

Ceru, ka šāds lēmums pieņemts, jo Veselības ministrija apzinās, ka aptieku izvietojumu jautājumu nedrīkst skatīt sasteigti, tas jārisina caurspīdīgi un jācer, ka darba grupas ietvaros tika plānots pieņemt lēmumus, kas kalpotu visas Latvijas sabiedrības interesēs, it īpaši rēķinoties ar attālāko reģionu iedzīvotāju interesēm, neradot viņiem izolētības izjūtu, kas var novest pie nopietnām sekām.

Taču, ņemot vērā traģisko notikumu attīstību Ukrainā, kā arī Krievijas agresīvo politiku un retoriku tai skaitā arī pret Baltijas valstīm, uzskatu, ka šādu noteikumu izskatīšana vispār būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku. Nevar izdot tādus MK noteikumus, kuri apdraud aptieku eksistenci Latvijas mazapdzīvotās vietās. 

Valdībai būtu jārada drošības sajūta. Nopietni pārkārtojumi jebkurā jomā, it īpaši tur, kur ir saistība ar veselības aprūpes, pirmās nepieciešamības preču pieejamību, krīzes apstākļos var padziļināt jau tā briestošo satraukumu un viest neskaidrību.

Lai arī Veselības ministrija savā atbildē min, ka noteikumu projekta mērķis (vismaz prioritārais) nav samazināt aptieku skaitu Latvijā, tomēr realitātē aptieku īpašniekiem neizbēgami no lauku reģioniem nāktos aiziet, ja esošais projekts tiktu apstiprināts. Turklāt Latvijā jau šobrīd atsevišķos lauku apvidos aptieka atrodas 30km attālumā, kas pensionāram bez privātās automašīnas nav pieejama.

Latvijas lauku iedzīvotājam maz ko nozīmē fakts, ka Latvijā vidēji mums it kā viss ir labi, ka atbilstam vidējam ES līmenim un tā tālāk, ja realitātē konkrētās apdzīvotās vietās aptieku vienkārši nav, farmaceitu konsultācijas un zāles nav pieejamas. Neskatoties uz faktu, ka kara darbība norisinās Ukrainā, Eiropas Savienības valstis šobrīd darbojas un dzīvo krīzes vadības režīmā un Latvijai, kas atrodas tepat aiz agresora valsts robežām būtu nepieciešams nevis likt šķēršļus un vēl vairāk apgrūtināt jau tā vāji funkcionējošo veselības aprūpes sistēmu, bet nodrošināties krīzes situācijām.

Nodrošināties ne tikai militārajā ziņā, bet spēcināt veselības aprūpes jomu un būt gataviem nebaltām dienām. Aptiekai reģionos, kā redzam Ukrainas gadījumā, var būt izšķiroša loma izdzīvošanai, piemēram, konkrētas teritorijas izolācijas gadījumā, kad iedzīvotājiem nav pieejama cita medicīniska palīdzība. Arī Latvijā aptiekas dažādos reģionos pilda sociālu un konsultatīvo funkciju.”

Lūk, piemēru no Ukrainas, kas rāda, ka valstīm ir jāizmanto visas iespējas sagatavoties, lai adekvāti reaģētu krīzes situācijā. Kamjankas pilsētas domes pārstāve Natālija Ktitareva, kura pārrauga veselības aprūpi medijiem paudusi, Kamjankas pilsētā iepriekš nav bijis nepieciešams uzglabāt lielus medikamentu krājumus. Taču tagad karadarbības dēļ esot būtiski traucēta zāļu piegādes loģistikas ķēde, liekot iestādēm un aptiekām izveidot jaunas piegādes ķēdes. Galvenā problēma esot tā, ka veselības aprūpes sistēma plānota un izveidota miera laikā un iepriekš nav varēts iedomāties, kādi materiāli būtu nepieciešami lielas krīzes, kur nu pat karadarbības laikā.

Pašlaik vēl vairāk nekā jebkad iepriekš neatkarīgās Latvijas vēsturē medicīnas joma iet roku rokā ar aizsardzības jomu, jo mums līdz ar bumbošanu tik tuvu kaimiņos un palīdzības sniegšanu kara nelaimē skartajiem ir jāspēj arī neatslābt citos jautājumos, kas prasa tūlītēju reakciju. Protams, aptieku tēma šķiet birokrātiski sarežģīta, bet galu galā tā tiešā veidā ietekmē daudzu attālu reģionu iedzīvotājus.

Negaidīsim to brīdi, kad krīzes situācija atnāks arī pie mums, lai pārkārtotu sistēmu tā, lai tā spētu darboties. Labāk būsim gatavi, informēti un apgādāti miera laikā. Un tikai tad, premjerministra Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, mēs varēsim būt “vienā mierā” un racionāli.

* IMPACT 2040 valdes locekle

Novērtē šo rakstu:

27
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...