Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad pagājušā gada vasaras sākumā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis (attēlā) tika pieķerts, izmantojot dienesta auto personiskām vajadzībām, ministrija solījās arī veikt pasākumus valsts automašīnu izmantošanas stingrākai kontrolei. Pagājis gandrīz gads, bet solītie pasākumi ir aprobežojušies ar GPS sistēmas uzstādīšanu VIENAI automašīnai.

Pagājušā gada jūnija sākumā Pietiek aprakstīja privātdetektīvu atskaites, kas demonstrēja, kā U. Reimanis savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.

Piemēram, 20. aprīlī uz darbu U. Reimanis bija devies pusdesmitos no rīta, bet valstiskos pienākumus beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā. Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis bija līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu.

 Savukārt nākamajā dienā U. Reimanis uz darbu vispār nebija devies, bet tā pati dienesta automašīna bija izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā.

Pēc šīs informācijas nākšanas gaismā Satiksmes ministrija paziņoja, ka par U. Reimaņa rīcību esot sākta disciplinārlieta, taču augstā amatpersona nekādu sodu vēl joprojām nav saņēmusi, jo uzlikto simbolisko naudassodu U. Reimanis ir pārsūdzējis administratīvajā tiesā, kur gan pirmajā instancē ir zaudējis.

Turklāt tā vietā, lai publiski izteiktu nožēlu par valsts auto izmantošanu savām vajadzībām, ministrijas valsts sekretāra vietnieks pat bija mēģinājis vērsties Valsts policijā, lai tā palīdzētu noskaidrot personas, kuras šo faktu bija fiksējušas.

Pēc augstā ierēdņa pieķeršanas Satiksmes ministrija apgalvoja, ka tā plānojot „izvērtēt iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai”.

Taču pēc tam ministrija kļuva pielaidīgāka un paziņoja – tās ierēdņi esot konstatējuši, ka „iekšējie noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai ir izstrādāti un atbilst gan ārējo normatīvo aktu prasībām, gan arī pietiekošā detalizācijā paredz izmantošanas un kontroles kārtību”.

Gadījums ar U. Reimani ministrijas skatījumā esot vien „izņēmuma situācija, kad kāds noteikumus nav ievērojis”. Ministrija paļaujoties uz to, ka noteikumus amatpersonas un darbinieki ievēro un atskaitēs sniedz patiesu informāciju, jo „katru braucienu nav iespējams izvērtēt, vai tas faktiski notiek amata pienākumu pildīšanas ietvaros un autotransports ticis izmantos ministrijas funkciju veikšanai”.

Pēc U. Reimaņa privātās vizināšanās atklāšanas gan tika solīts arī sagatavot priekšlikumus "izmaiņām un stingrākai kontrolei par turpmāku  transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai". Esot „izskatītas dažādas iespējas”, un vienīgais konkrētais risinājums bijis „GPS iekārtu izmantošana automašīnās”.

 Taču patiesībā līdz „automašīnām” daudzskaitlī Satiksmes ministrija nav tikusi vēl joprojām. Šopavasar ministrija apgalvoja, ka pagājušā gada „otrajā pusē” vienam vienīgam transportlīdzeklim esot uzstādīta GPS iekārta testēšanas režīmā, un „patlaban tiek testēts sistēmas funkcionāls”.

„Kā viens no risinājumiem tika vērtēta iespēja ieviest tehnoloģiskus risinājumus, kā rezultātā transportlīdzeklim tika uzstādīta GPS iekārta,” – tas ir viss, ko Satiksmes ministrija arī tagad var pavēstīt par veiktajiem pasākumiem, lai tās augstas amatpersonas privātām vajadzībām neizmantotu dienesta auto.

Novērtē šo rakstu:

42
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...