Lai nevajadzētu atklāt Rinkēviča un viņa Drēģera komandējumu maršrutus, izmaksas un lietderību, Ārlietu ministrija vēršas Augstākajā tiesā
PIETIEK17.01.2019.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Lai nevajadzētu atklāt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) un viņa „operas biedra” – oficiāli padomnieka posteni ieņemošā Mārtiņa Drēģera ārvalstu komandējumu maršrutus, izmaksas un lietderību, Ārlietu ministrija, kura saistībā ar šo ziņu slēpšanu cietusi zaudējumu jau vairākās administratīvajās tiesvedībās, ir vērsusies Augstākās tiesas senātā.
Pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un konkrēti ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.
Šīs aizdomas ir īpaši aktuālas pašlaik, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš ir nācis klajā ar nepārprotamiem pārmetumiem ārlietu resoram, kurš bijis nolaidīgs un bezdarbīgs, skaidrojot Latvijas progresu naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā.
Taču jau ilgāku laiku Ārlietu ministrija slēpj kā ārlietu ministra Rinkēviča komandējumu izmaksas un maršrutus, tā arī ziņas par ministra līdzbraucējiem un šo braucienu lietderīgumu.
Ziņas par ārvalstu braucieniem par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Rinkēvičs ņem līdzi savu padomnieku Drēģeri, Pietiek sāka vākt 2015. gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicēta fotogrāfija, kurā bija redzams, kā Rinkēvičs uz svinīgo koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī ierodas kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Drēģeri.
Kad Ārlietu ministrija vēl publiskoja informāciju par Rinkēviča komandējumiem, tā liecināja, ka savu gados jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ļoti daudzos ārvalstu komandējumos, kuros šāda preses sekretāra līdzdalība ir grūti pamatojama ar darba vajadzībām.
Aizdomas par šādas līdzi ņemšanas patiesajiem iemesliem vēl nopietnākas padara fakts, ka to, kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.
Saistībā ar šo ziņu slēpšanu Rinkēviča vadītā ministrija ir zaudējusi jau vairākās administratīvajās tiesvedībās. Taču, vienalga nevēloties sabiedrībai atklāt izmaksas šiem braucieniem, kurus apmaksā nodokļu maksātāji, Ārlietu ministrija ir vērsusies ar kasācijas sūdzībām Augstākajā tiesā.
Pietiek šodien publicē vienu no šīm kasācijas sūdzībām, kuros Rinkēviča vadītā ministrija detalizēti izskaidro, kāpēc tās vadība nevēlas, lai sabiedrība uzzinātu, kādiem nolūkiem tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi.
Seko mums 
Aprīļa pēdējā
Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl 
Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā: mēs neredzam to, ko redz vairākums sabiedrības. Mums saistoši ir LGBT propagandējoši likumi, nevis sabiedrības morāli ētiskās un tradicionālo ģimeņu vērtības. Ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs. Paldies par uzmanību!
Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam un nolēma tā, kā teica tauta. Tagad, kad mums ir izbazūnētā demokrātija (tautas vara), šai devīzei uzspļauj gan garīdznieki, gan “gudrās” galvas.
Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik ļoti ir sagrozīti vārdi, mainīta vārdu nozīme, informācija aizstāta ar propagandu, kas, vienkāršā valodā runājot, nozīmē visiem dzirdēto "smadzeņu skalošanu".
