Iesaki rakstu: 
“Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīzi, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu,” saka Salamans mācītājs… Tāpēc virs zemes pārāk bieži ir spēkā netaisnība, taču tā nepastāv mūžīgi. Arvien par jaunu nākas piedzīvot, ka uzvar TAISNĪBA, kas ir DIEVIŠĶA un MŪŽĪGA. Lai uz kādu pārspēku balstītos netaisnās varmāku impērijas, to gals ir sabrukums.
Posts, kurā vara ir dzinusi tautas, beidzot nāk pār pašu netaisnības varu un iznīcina to.
Visām redzamajām norisēm un notikumiem indivīda vai sabiedrības dzīvē ir kāds ne visiem zināms vai redzams pirmcēlonis, kas savā būtībā ir garīgs, bet ar neapturamu ietekmes spēku. Garīgais pirmcēlonis, kas izauklēts domās, izteikts vārdos vai īstenots darbos, var būt gan labu, gan ļaunu seku izraisītājs.
Mozus bauslības priekšvārdā teikts: “Es, tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs, kas tēvu grēkus piemeklē pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas mani ienīst, un daru žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas mani mīl un tur manus baušļus.”
Tātad gan labklājība, gan posts dibinās uz morāla pamata.
Cilvēka dzīvē šīs garīgās sekas izpaužas īsākā, bet tautu dzīve - garākos laika posmos. Taču jebkurā gadījumā netaisnība un varmācība nes postu un nāvi arī pašiem netaisnības darītājiem vai viņu garīgajiem mantiniekiem. Turpretī taisnība un mīlestība vairo labumu un svētību visiem un visur.
Pārejot no vispārīga uz konkrēto, atcerēsimies, ka ļaunuma impērijai - PSRS bija pašai sava greizā taisnība, kuras gaismā angļu, franču, spāņu, portugāļu un citas koloniālās impērijas tika uzskatītas par laupītāju lielvalstīm. Turpretī Krievijas impērija tapusi it kā nepārtrauktā karagājienā pret kaimiņtautām, kuras ieguvušas jaunas iespējas zem divgalvainā ērgļa un nebijušu brīvību zem sirpja un āmura, un tālab “sojuz ņerušimij” - savienība nesagraujama.
Likteņa ironija - nesagraujamā savienība nebija jāsagrauj, tā sabruka pati! Vai tas nav Dieva spriedums par krievu poļitruku melīgajiem murgiem… Meli nedod grēksūdzes efektu. Putina čekisti, kas valda šodienas Krievijā, no notikušā nav neko sapratuši. Viņu pārvaldītā Krievija neapstrīdami ir Ļaunuma impērijas mantiniece, jo tā ir pārmantojusi visas PSRS tiesības, bet spītīgi atsakās pildīt pārmantotos pienākumus pret PSRS okupētajām valstīm un tautām.
Meli un vēstures viltošana turpinās pēc vecās programmas.
Skumja patiesība: muļķi var apgaismot, bet nelietim tēs kaut mietu uz galvas!
Krievija nav normāla valsts, taču starp krieviem normāli cilvēki vēl ir. Tāpēc atcerēsimies notikumus, kurus arī krievi var skatīt it kā no malas. Kopš mūsu ēras sākuma seno baltu zemes kolonizēja un pārtautoja gan slāvi, gan ģermāņi. Prūšu zemēs, varmācīgi iznīcinot pamatiedzīvotājus, spiedās gan poļi, gan sakši.
Viņus vienoja tikai alkatība un netaisnība.
Tāpēc tie karoja arī savā starpā. Prūši tika nežēlīgi slepkavoti un atradās nepārtrauktā kara stāvoklī. Prūsijas pakļaušanas beigu fāzē sakši piekopa neslēptu genocīdu un iznīcināja senprūšus. Turpmākā vēsture uzrāda gan poļu, gan sakšu nostiprināšanos senprūšu zemēs. Taču to pavada bieži kari starp poļiem un vāciešiem, starp poļiem un zviedriem, starp zviedriem un vāciešiem, starp poļiem un turkiem, starp krieviem un poļiem. Polija tiek vairākkārt sadalīta. Arī Vācija mieru nepazīst. Posts, ko abi agresori vairoja senprūšu zemē, nepameta arī viņus pašus. Tas atkārtojas vēl un vēl...
Visbeidzot 2. Pasaules kara beigu fāzē PSRS Sarkanā armija, iekarojot seno prūšu zemi, mežonīgā genocīdā iznīcināja Prūsijas vāciešus, kuru senči līdzīgā kārtā bija iznīcinājuši senprūšus. Pēc kara šo apgabalu kolonizē krievi, kuru senči daudz plašāka genocīda rezultātā ir kļuvuši par austrumbaltu zemju mantiniekiem. Nu tiem ir arī prūšu zeme… Ir noticis, ka lielākais noziedznieks - krievi ir kļuvuši par mazāko noziedznieku - poļu un vācu soģiem. Turklāt soģi ir ieņēmuši sodīto dzīves telpu, tā piesakoties arī savai tiesas stundai.
Apsūdzēto sols nav tukšs.
Jā, apsūdzēto sols nav tukšs.
Vācu un poļu robežas ir atbīdītas uz rietumiem, turpretim Krievijas austrumu apgabali stāv tukši.
Visi apstākļi ir nobrieduši. Sodība nekavējas, bet tiek sagatavota, lai ar neapturamu sparu iznīcinātu visasiņaināko Ļaunuma impēriju - Krieviju.
Tikmēr Kremlis, noliedzot visus Krievijas noziegumus, liekuļo pareizticību. Putins met slaidus krustus katedrālēs un vienlaikus nepieļauj impērijas grēksūdzi. Krievija, kas izdzērusi kaimiņu tautu asins jūru, kas nesusi vairāk posta nekā jebkura pasaules valsts, noliedz savu vainu un kategoriski atsakās no grēksūdzes Dieva un vārdzināto tautu priekšā.
To, ka bez nožēlas nav piedošanas, zina jebkurš pareizticīgais…
Vai var būt, ka patriarhs Kirils to nesaprot?… Tas nav un nevar būt, bet viņam nav varas pār čekista Putina un viņa bandas prātiem. Šie ļaudis ir nelabojami imperiālisti un varmākas, ko tikai kaps var labot.
Tāpēc es atkārtoti ielūdzu Jūs uz asiņainās Krievijas bērēm!
Tās nevar izpalikt.
Garīgos priekšnoteikumus tam uztur Putins un kompānija, turklāt nav pasaulīga spēka, kas varētu pasargāt no taisnas Dieva tiesas.
Arī Krievija no tās neizbēgs.
Bet kur tobrīd liksies stulbeņi un iztapoņas, kas joprojām lokās Krievijas varmācības un netaisnības priekšā?
Foto no www.lelb.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
