Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākus gadus mana profesionālā darbība ir bijusi saistīta ar enerģētiku. Es biju pirmā valsts amatpersona šajā valstī, kura jau savlaicīgi - gandrīz pirms desmit gadiem uzdrošinājās paust savu kritisko viedokli par to, cik neatbilstoši valsts un sabiedrības interesēm tiek īstenota subsidētās elektroenerģijas politika, un brīdināja valdošo politisko eliti par sekām, kādas šāda valdības rīcība var radīt.

Toreiz valdība nevēlējās ieklausīties manos brīdinājumos, nespējot tos argumentēti atspēkot, bet mēģinot diskreditēt mani, pasniedzot kā nacionālās enerģētikas pretinieku. Jāatzīst, ka, debatējot par šiem jautājumiem, oponentu retorika joprojām īpaši nav mainījusies, kas tikai papildus norāda uz to argumentācijas kvalitāti. Taču šodien visiem ir acīmredzams, ka taisnība ir bijusi nevis maniem oponentiem, bet gan manis teiktajam.

Tāpēc, lai novērstu nepamatotu un destruktīvu manas šajā vēstulē paustās pozīcijas un priekšlikumu interpretāciju, vēlos uzsvērt - kā valstsvīrs un enerģētikas eksperts es labi apzinos to lielo nozīmi, ko mūsu valsts neatkarībai un attīstībai var dot atjaunojamo energoresursu pareiza un efektīva izmantošana, un valsts pienākums būtu izveidot šādu ietvaru, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu sistēmu, uz kuru ilgtermiņā varētu paļauties investori, kuri vēlās šīs sistēmas ietvaros darboties un īstenot šos valsts nospraustos mērķus. Diemžēl nekas tāds līdz šim mūsu valstī nav īstenots.

Uz to es atkārtoti norādu un piedāvāju priekšlikumus, kas būtu darāms, lai esošo situāciju varētu izmainīt būtiski un salīdzinoši ātri un, kas nozīmīgi – ar tiesiski pamatotiem pasākumiem, samazināt nepamatoti milzīgo maksājumu slogu par subsidēto elektroenerģiju.

Kā reti kurš, es ļoti labi apzinos reālo situāciju un tās iespējas, ko šajā situācijā ir iespējams izmantot šī mērķa sasniegšanai, jo papildus iepriekš minētajam, kā Jūs jau to zināt, vairāku mēnešu garumā, īstenojot man dotās tautas priekšstāvja tiesības, esmu veicis parlamentārās pārraudzības procedūras pār izpildvaras īstenotajām darbībām un lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu.

Šī procesa rezultātā esmu īstenojis vairāk kā pussimts deputātu jautājumu procedūras, 18 deputātu pieprasījumu procedūras, iegūstot dokumentus un pierādījumus, kā patiesībā ir tikusi īstenota šī subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma – uzskatāmi pierādot, ka tas ir ticis darīts, nevis vadoties no valsts un sabiedrības interesēm, bet gan rūpējoties par šauras personu grupas interesēm, un acīmredzami – pretlikumīgā veidā.

Diemžēl notiekošais liecina, ka tas tiek īstenots vēl joprojām, un to pamatoti var dēvēt par politiski piesegtu afēru, kas joprojām tiek turpināta pretēji publiski paustajiem paziņojumiem par centieniem to izbeigt, kas kalpo tikai kā piesegs, lai to varētu turpināt.

Saistībā ar atklātajiem faktiem esmu vērsies atbilstošās tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumiem KNAB, SAB, LR Ģenerālprokuratūrā, kā arī ar pieteikumu Satversmes tiesā un arī vērsis Valsts kontroles uzmanību uz faktiem, kas būtu izvērtējami saskaņā ar šīs institūcijas kompetenci. Esmu informēts, ka, balstoties uz manis sniegto informāciju, ir ierosināts kriminālprocess.

Atsaucoties uz publiski pausto ekonomikas ministra (EM) Arvila Ašeradena paziņojumu saistībā ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšanu: “Ja ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,” kā arī Jūsu personīgi un arī citu koalīcijas politiķu pausto gatavību pārtraukt OIK afēru pēc iespējas ātrāk, balstoties uz augstākminēto, esmu sagatavojis šādu priekšlikumu ar pasākumiem, kuri būtu veicami, lai OIK slogu varētu samazināt būtiski, salīdzinoši ātri un ar niecīgiem tiesvedību riskiem, pat pie esošajiem savdabīgajiem EM uzstādījumiem - rūpēm tikai par OIK saņēmēju “tiesisko paļāvību” un ar to saistītajiem tiesvedības riskiem.

Ja valdošās koalīcijas politiķiem tik tiešām beidzot ir politiskā griba izbeigt šo OIK afēru, nozīmīgi samazināt OIK slogu, un tā nav “vienīgi politiskā retorika, kam neseko rīcība”, tad visi šie manis piedāvātie pasākumi ir reāli paveicami īsā laika periodā, to īstenošanai nav vajadzīgi vairāki gadi, kā to savā plānā saistībā ar it kā “darba grupas piedāvātajiem pasākumiem” piedāvā EM.

Šie pasākumi patiesībā jau sen varēja tikt īstenoti. Tiem visiem jau sen bija jābūt īstenotiem, ja Latvijas valstī tiešām rūp tiesiskuma ievērošana īstenojot šo atbalsta sistēmu.

Diemžēl, iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un EM vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” (turpmāk – OIK darba grupa) sagatavoto ziņojumu, nākas secināt, ka šis ziņojums nepiedāvā instrumentus, kas būtu atbilstoši Jūsu politiskās gribas izpaudumam, vēl vairāk - iepazīstoties ar šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan, lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.

Ir jāatzīst, ka šis “OIK darba grupas” ziņojums ir hrestomātisks piemērs, kā līdz šim ir tikusi īstenota un piesegta OIK afēra daudzus gadus. Proti, no sākuma tiek veidots tai nepieciešamais informatīvais fons. Lai tas būtu ticams, tiek veidots atbilstošs “informācijas kokteilis” - no patiesiem faktiem, maldinošiem faktiem, un faktiem, kas vispār neatbilst patiesībai. Un tad, pamatojoties uz šo informācijas kokteili, tiek piedāvāts izdarīt secinājumus un tiek veidoti apgalvojumi (kuri bieži nav adekvāti situācijai, bet tikai radītajam informatīvajam fonam) un tad uz šo izveidoto apgalvojumu bāzes tiek sagatavoti atbilstoši “pamatoti” priekšlikumi.

Ir acīmredzams, ka šāda pieeja ir tikusi izmantota arī sagatavojot šo ziņojumu, lai radītu kādam izdevīgu “realitāti”, līdz ar to šāda ziņojuma izmantošana par pamatu tālāka OIK afēras izbeigšanas rīcības plāna veidošanai, būtu vērtējama ļoti kritiski.

Uz to norāda vairākas acīmredzamas pazīmes.

OIK darba grupas sagatavotais izvērtējums par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību ziņojumu ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs. Uzskaitīšu tikai dažus faktus, kas to uzskatāmi apliecina:

Izvērtējot ietekmi uz tautsaimniecību, tiek analizēta ietekme uz ārējās tirdzniecības bilanci, tas ir pamatoti un nepieciešami, taču tas tiek darīts, manipulējot tikai ar atsevišķiem, OIK afēras piesegam izdevīgiem faktiem, turklāt vēl sagrozot tos, lai mākslīgi palielināto pozitīvo OIK efektu uz ārējo tirdzniecības bilanci. Piemēram, apgalvojot ka AER izmantošana dod mums iespēju ietaupīt 2,6 Twh dabasgāzes. Saskaņā ar pašas EM ziņojumā sniegto informāciju, 2017, gadā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros tika iepirkts 1013Gwh elektroenerģijas no AER, par 119 miljoniem eiro. Gāzes TEC pat strādājot pašā neekonomiskajā – kondensācijas režīmā, nodrošina kurināmā lietderīgās izmantošanas koeficientu – 55%. Tas nozīmē, lai saražotu 1013 gwh elektroenerģijas, būtu nepieciešamas 1,84 Twh dabasgāzes enerģijas -tas būtiski atšķiras no ziņojumā uzrādītajām 2,6 Twh.

Aprēķinot OIK sistēmas ietekmi uz ārējās tirdzniecības bilanci nez kāpēc vispār netiek ņemts vērā, pat netiek pieminēts importēto iekārtu (ar kurām tiek ražota šī subsidētā elektroenerģija) radītais negatīvais iespaids uz ārējo tirdzniecības bilanci, netiek analizēta arī ietekme, ko radīja OIK elektroenerģijas izmaksu pieaugums uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un to eksporta potenciālu, tādejādi nozīmīgi pasliktinot Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci, arī iespaids uz ārējās tirdzniecības bilanci, kuru radīja lauksaimniecības produkcijas eksportam biogāzes staciju darbībai nepieciešamo lauksaimniecības platību nodrošināšana, lai audzētu biomasu subsidētās elektroenerģijas ražošanai.

Maldinoši tiek pasniegta OIK sistēmas ietekme uz radīto darbavietu skaitu un nomaksāto nodokļu apmēru. Tiek uzskaitītas nevis šīs OIK sistēmas reāli radītās darbavietas, bet gan darbavietu skaits uzņēmumos, kuru viena no aktivitātēm ir subsidētās elektroenerģijas ražošana. Saskaņā ar šo ziņojumu visas AS Latvenergo, Rīgas siltuma un citu uzņēmumu darbavietas ir radītas, pateicoties OIK, arī to nomaksātie nodokļi.

Savukārt esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār! Nav saprotams uz kāda pamata tiek pieņemts, ka esošā sistēma apriori ir tiesiska un viss tajā notiekošais ir likumīgs - atbilstoši nacionālajām un ES tiesību normām?

Kādēļ EM vadītā darba grupa ir izvairījusies veikt šādu izvērtējumu?

Šāds izvērtējums ir būtiski svarīgs, pirmkārt jau priekš pašas EM, lai pamatotu tās publiski postulēto pozīciju par “tiesisko paļāvību” un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā, ļoti nepilnīga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošās situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizs un tas ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.

Rodas pamatots jautājums – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?

Ziņojumā iztrūkst jelkādu aprēķinu, kas pamato EM apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību.

Tāpat nav nekādu aprēķinu par piedāvāto risinājumu ietekmi uz budžetu, kas ir dīvaini, ņemot vērā, ka darba grupā tika pārstāvēta gan EM, gan FM.

Vai valdības uzstādījumi attiecībā uz fiskāli atbildīgu politiku vairs nav spēkā esoši?

Par darba grupas piedāvātajiem risinājumiem.

Arī attiecībā uz piedāvātajiem risinājumiem tiek īstenota analoģiska manipulatīva pieeja – lai it kā radītu izvēles iespējas, kuras tiek “analizētas”, lai no tām izvēlētos “labāko”, lai gan patiesībā tiek piedāvāts sašaurināts risinājumu klāsts, turklāt iekļaujot tajā acīmredzami neiespējamus risinājumus(piemēram. nekavējoša atbalsta pārtraukšana), lai tādejādi stiprinātu izvēlēto alternatīvu pamatotību.

Iespējamo risinājumu izvēles attēlojums (Ziņojuma 27. attēls) ir analoģija slikta restorāna ēdienkartei, kurā “izvēlēties” sanāk tikai tos ēdienus, kurus ir vajadzīgs nopārdot restorānam, jo pārējie ēdieni vai nu nav iespējami, vai nu no tiem nevar paēst.

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli;

Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

Veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;

OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

OIK enerģijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Nav īsti saprotams, kādēļ bija nepieciešama darba grupa, lai iesniegtu šos priekšlikumus, jo, kā tas ir redzams no darba grupas dokumentiem, darba grupas lēmums par šādu priekšlikumus tālāku virzību nav ticis pieņemts, vēl jo vairāk – daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentētus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem?

Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzama, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu, vai pat var radīt papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Taču jāatzīst, ka OIK darba grupa ir izpildījusi tai valdības doto uzdevumu – sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai. Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem, no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu.

Priekšlikums ieviest SEN pie spēkā esošā atbalsta regulējuma ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu. Saskaņā ar EM izstrādātajiem un spēkā esošajiem noteikumiem, lai novērstu pārkompensāciju, subsidētās elektroenerģijas ražotājiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts nosakot tiem iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Saskaņā ar šo noteikumos paredzēto aprēķinu - jo lielāki ir komersanta izdevumi, jo lielāku atbalstu tam tiek paredzēts saņemt noteiktās peļņas normas robežās. MK noteikums paredzētajā aprēķinu formulā SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts ņemt vērā, nosakot komersantam pienākošo atbalsta apmēru. Tādejādi, ieviešot SEN pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem.

Prasības biogāzes stacijām. Ir pamatoti, un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts, kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteiks jau pašreiz.

Pareizāk būtu bijis no sākuma veikt pārbaudes par jau esošo prasību izpildi (un ne tikai attiecībā uz kurināmo, ne mazāk nozīmīgi būtu pārbaudīt arī pašpatēriņu un lietderīgā siltuma ražošanu) un tad lemt ar tālākiem pasākumiem. To varēja īstenot pa šo laiku, kamēr tika gaidīti OIK darba grupas priekšlikumi.

Attiecībā uz atbalstu biogāzes stacijām, kuras paredzētas atlikumproduktu pārstrādei enerģijā, pareizāk būtu piemērot atbalstu nevis saražotajai enerģijai, bet gan šajā stacijā pārstrādātajiem atlikumproduktiem, tādejādi radot pašam komersantam ieinteresētību pēc iespējas vairāk tos izmantot enerģijas ražošanā - nebūtu nepieciešams noteikt nekādus izdomātus minimālos kurināmā % sliekšņus un vēl veidot kontroles sistēmu priekš tiem.

Izmaiņas iekšējās peļņas normas (IRR) noteikšanā. Piedāvātie pasākumi varētu dot vērā ņemamu OIK sloga samazinājumu, ja vien tiktu atbilstoši īstenoti. Vēl pagājušās Saeimas sesijas laikā attiecībā uz EM izstrādāto un MK noteikumos (Nr221, Nr 262) apstiprināto “pārkompensācijas aprēķina” kārtību (kā tiek noteikta šī iekšējā peļņas norma) tika sagatavots Deputātu pieprasījums ( Nr.40/P12 ) pieprasot EM pamatot noteikumos paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām. Tika uzskatāmi pierādīts, ka patiesībā šis EM izstrādātais “pārkompensācijas mehānisms” nevis novērš, bet gan nodrošina pārkompensāciju, turklāt pārkāpjot EK lēmumā “Valsts atbalsts SA.433140” pārkompensācijas mehānismam noteiktos principus. (ne velti pēc šīs “pārkompensācijas novēršanas” mehānisma piemērošanas OIK maksājuma slogs ir samazinājies nebūtiski - tikai par apmēram 3,5 miljoniem eiro)

Proti, lai nodrošinātu komersantam iespēju saņemt lielāku atbalsta apjomu, kurš nodrošina iekšējās peļņas normu atbilstoši šiem noteikumiem, noteikumos tiek paredzēts, ka tiek ņemti vērā komersanta ieņēmumi tikai esošās atbalsta shēmas ietvaros, toties komersanta izdevumi sākotnējā periodā (veiktās investīcijas) aprēķinos tiek ņemti vērā pilnā apjomā, tādejādi nodrošinot komersantam iespēju atgūt savus ieguldījumus vēlreiz no jauna esošās atbalsta shēmas ietvaros, pat ja šie ieguldījumi jau bija atgūti, saņemot iepriekšējo tam sniegto atbalstu par saražoto elektroenerģiju. Lai radītu ilūziju, ka aprēķinā ir ņemti vērā visi komersanta gūtie ieņēmumi, noteikumos paredzēts, ka no iepriekšējā darbības perioda aprēķinā tiek ņemts vērā par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums (EUR), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.” Taču patiesībā šis finansējums neietver sevī ne komersantam sniegto atbalstu par saražoto elektroenerģiju, ne arī citus komersanta darbības ienākumus (piemēram. samaksu par siltumenerģiju), laika periodā pirms esošās atbalsta shēmas piemērošanas (vairākumā gadījumu tas ir līdz 2007 -2010). To savās atbildēs Saeimai ir apliecinājusi arī pati EM (atbildes Deputātu jautājumiem (NR.435/J12)).

Turklāt EM savos izstrādātajos noteikumos paredz iespēju, kā komersants var apiet šādu “pārkompensācijas novēršanas” aprēķinu kārtību – vienkārši iesniedzot savus aprēķinus, balstītus uz saviem faktiskajiem izdevumiem par pēdējiem 3 gadiem. Šajos izdevumos var tikt iekļauts jebkas, kas ir ticis finansēts atbilstoši Latvijas likumdošanai un ir atbilstoši reģistrēts uzņēmuma finanšu dokumentos (lai revidents tos varētu apliecināt). Ja šajos gados komersants uzņēmuma līdzekļus ir godīgi tērējis iegādājoties piemēram luksus auto (kaut vai katru gadu), apmaksājis dārgus komandējumu izdevumus (piemēram pētot klimata pārmaiņas Maldivu salās), utt. - saskaņā ar EM izstrādātajiem noteikumiem, visi šie izdevumi tiek ņemti vērā kā pamatoti un iekļauti arī uz turpmākajiem gadiem aprēķinot tam atbilstošo atbalsta apjomu “pārkompensācijas aprēķina” ietvaros. ( Tas lielā mērā izskaidro, kāpēc Latvijai un Igaunijai, kuras atrodas līdzīgos klimatiskajos un ekonomiskajos apstākļos, nepieciešamais “samērīgā” atbalsta apjoms AER enerģijas ražošanai atšķirās būtiski: Latvijā par katru mwh no AER tiek piemaksāts vairāk kā 117 ero, bet Igaunijā – mazāk kā 23 eiro)

Nekādi nevar piekrist EM izteiktajiem apgalvojumiem, ka tieši šāda pārkompensācijas novēršanas kārtība ir saskaņota ar EK, jo šāda valsts atbalsta noteikšanas kārtība neatbilst ne Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem principiem, ne arī EK lēmumā “Valsts atbalsts SA. 433140.” noteiktajam (skat. punktus 76, 77, 78)

Tādēļ ziņojumā apgalvotais, ka šie ar IRR pārrēķinu saistītie priekšlikumi, kas novērš augstāk minētās acīmredzami neatbilstīgās normas, būtu atliekami un ieviešami tikai pēc vairākiem gadiem, jo nav atbilstīgi ar EK saskaņoto valsts atbalsta shēmu, būtu vērtējami ļoti kritiski. Patiesībā visi šie pasākumi jau sen bija jāievieš un jāīsteno attiecībā uz visiem komersantiem, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu. Vēlētos norādīt, ka atbalsts, kurš tiek sniegts komersantam, bez atbilstoša saskaņojuma ar EK, saskaņā ar ES tiesību normām skaitās nelikumīgs (regula Nr.1589).

Turklāt vēlētos norādīt, ka OIK darba grupas ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt pasākumus, kas piedāvāti saistībā ar IRR pārreķinu, līdz brīdim, kamēr tiks iegūts EK saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas EM līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā, diskutējot par EK lēmumu SA. 433140, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta saskaņošanu ar EK, neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu(tiesa gan nekādus dokumentārus apliecinājumus šai pozīcijai EM tā arī nav spējusi iesniegt).

Tātad saskaņā ar šo EM pozīciju nav nekādu šķēršļu ieviest visus ziņojumā paredzētos pasākumus nekavējoši-nesagaidot EK saskaņojumu.

Par cik OIK darba grupas ziņojumā EM pauž uzstādījumus, kuri ir pretrunā augstākminētajai EM pozīcija, būtu pamatoti noskaidrot - Vai EM ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju uz pretējo, vai arī tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo (lai aizstāvētu OIK saņēmēju tiesisko paļāvību) , bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma?

Ir jāatzīmē, ka šāda EM izstrādātā un MK noteikumos noteiktā “pārkompensācijas mehānisma” aprēķina kārtība neatbilst arī Latvijas normatīvajos aktos noteiktajiem principiem, kuri būtu jānodrošina attiecībā uz elektroenerģijas apgādi. Par šo neatbilstību šī gada 18.jūlijā ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesai.

“OIK jaudas komponentes” iekļaušana pārvades tarifā un “OIK enerģijas komponentes” pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem, kā jau tas tika minēts iepriekš, pēc būtības šie priekšlikumi nav vērsti uz to, lai mazinātu maksājamā atbalsta slogu, bet gan lai to pārdalītu un paslēptu citos maksājumos, un turpmāk izvairītos no kādam nevēlamas trīs burtu kombinācijas lietošanas.

Šāda mērķa sasniegšanai piedāvātais risinājums(noslēpt OIK divos citos maksājumos) ir vērtējams ļoti kritiski, jo pirmkārt, ir ļoti apšaubāmi, ka šādu pasākumu īstenošana jelkādi samazinās atbalsta maksājumu slogu, tieši otrādi – pastāv nozīmīgi riski, ka šādu pasākumu rezultātā atbalsta maksājumu slogs var neparedzami pieaugt. Tas attiecināms uz tā saukto “zaļo sertifikātu” mehānismu, kura sekmīgai darbībai ir nepieciešams atbilstoša izmēra, efektīvi strādājošs tirgus. Ņemot vērā Latvijas tirgus specifiku – tirgus izmēru, tirgus struktūru, politiskos riskus, reālais tirgus efekts uz “zaļo sertifikātu” cenu var būt pretējs sagaidāmajam. Proti, tirgotāji visus šos riska faktorus iecenos sertifikātu cenā, lai nodrošinātos pret iespējamajiem zaudējumiem, jo to peļņas norma no pamatdarbības ir zema un tās ietvaros nosegt iespējamos zaudējumus nebūs iespējams, tādejādi maksājumu slogs par valsts sniegto atbalstu nevis samazināsies, bet gan var vēl pieaugt. Turklāt “zaļo sertifikātu” sistēmu administrēt būs dārgāk un sarežģītāk nekā esošo. Jāatzīmē gan, ka tā rezultātā tiks radītas vēl papildus darba vietas pateicoties šai valsts atbalsta shēmai.

Arī piedāvātās manipulācijas ar OIK jaudas maksājumu būtu vērtējamas ļoti kritiski, jo tās var radīt nopietnus riskus un sarežģījumus efektīvai un drošai energoapgādes sistēmas darbībai. Tas, ka abos gadījumos tas ir paredzēts kā jaudas maksājums, nenozīmē, ka šie pakalpojumi/produkti ir analoģiski un savstarpēji aizstājami vai ietilpināmi. Tiem ir pilnīgi dažādi nosacījumi un uzdevumi. Pēc analoģijas, šāda manipulācija būtu līdzīgi kā censties lietot smilšpapīru tualetes papīra vietā.

Pievienojos AS “Augstsprieguma tīkls” paustajam viedoklim.

Nav saprotams, kādā veidā šāds priekšlikums vispār ir ticis iekļauts ziņojumā kā darba grupas darba rezultāts, ja par to ir saņemti tik principiāli un argumentēti iebildumi.

Rodas pamatots jautājums - kāda tad ir patiesā šīs darba grupas izveidošanas jēga?

Apkopojot ziņojumā piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.

Pēc būtības, tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.

Jau šī gada 6.martā, apkopojot parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.

Taču tā vietā, lai nevajadzētu īstenot reālas darbības, kas novērstu uzrādītās neatbilstības valsts atbalsta sistēmā un tās īstenotajā pārraudzībā (kā rezultātā būtiski samazinātos OIK maksājuma slogs), tiek piedāvāts izveidot darba grupu, kuras darbība uz OIK maksājuma slogu nekādu ietekmi neatstāj, toties dod iespēju novilcināt laiku un iespēju īstenot darbības, lai slēptu atklājamās neatbilstības.

Ņemot vērā visu augstākminēto, rodas pamatots jautājums par šīs “OIK darba grupas” izveides patiesajiem mērķiem - kādēļ tā vietā, lai īstenotu reālas darbības OIK sloga samazināšanā, novērstu parlamentārās pārraudzības procesā atklātās daudzās neatbilstības (daudzos gadījumos arī pretlikumības) subsidētās enerģijas valsts atbalsta sistēmā, tiek izveidota darba grupa, kura tās pat neizvērtē?

Uzskaitīšu tikai dažus no piedāvātajiem pasākumiem, kurus ir iespējams veikt nekavējoši, to īstenošana samazinātu OIK slogu būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā ar niecīgiem tiesvedības riskiem, jo visi tie ir tiesiski pamatoti, Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstoši:

Veikt kompetentu un sistēmisku esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstīgi piemērot “tiesiskās paļāvības principu”, nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses, un iespējamās pretlikumīgās darbības.

Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brīdi, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām, uc.) lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz “OIK saņēmējiem”, bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav bijis.

Izvērtēt atbalsta nepieciešamību Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgu atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.

Uzdot EM sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi – kā piemēram “OIK darba grupas” ziņojumā minētie: ES savienības Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti uz ilgtspējīgiem, savstarpēji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādejādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.

Ieteikt/uzdot ekonomikas ministram pašam personīgi iepazīties ar EK lēmumu valsts atbalsta lietā, lēmuma autentiskajā valodā, lai EM beidzot spētu sagatavot priekšlikumus un īstenot darbības, kas paredzētas šajā lēmumā un nodrošinātu tā izpildi – subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām.

Vēlētos atzīmēt, ka visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu atbilstoša politiskā griba.

Paļaujos, ka jūsu paustā apņēmība nav tikai “vienīgi pirmsvēlēšanu politiskā retorika, kam neseko rīcība” un jūs atbildīgi un ar kompetenci izvērtēsiet šos priekšlikumus un Jūs sniegsiet man argumentētu atbildi, kāpēc tos spēsiet vai nespēsiet izpildīt.

Kā Latvijas tautas vēlēts priekšstāvis vēlos saņemt arī Jūsu atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Vai Jūs kā valdības vadītājs esat apmierināts ar OIK darba grupas darba rezultātiem?

Vai uzskatāt OIK darba grupas sagatavoto izvērtējumu par subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību par adekvātu un Jums pieņemamu?

Vai, balstoties uz šādu ziņojumu, Jūs esat pārliecināts, ka spēsiet pieņemt adekvātus un atbilstīgi izsvērtus lēmumus visas sabiedrības interesēs?

Vai jūsuprāt Latvijas valdība bija tiesīga īstenot šādu vairāku miljardu vērtu valsts atbalsta shēmu, bez atbilstoša ekonomiskā un tiesiskā izvērtējuma?

Vai, Jūsuprāt, ES uzstādītos mērķus drīkst sasniegt prettiesiskā veidā, ja savādāk to īstenot nav iespējams?

Vai Jums lēmuma pieņemšanai nav nepieciešams esošās situācijas tiesiskuma izvērtējums, kura šajā OIK darba grupas ziņojumā vispār nav?

Vai Latvijas valstij nav vajadzīga sava enerģētikas stratēģija, lai pildītu ES uzliktos stratēģiskos mērķus?

Vai taisīsiet nākošo OIK darba grupu, lai sagatavotu Jums nepieciešamo informāciju tālāku lēmumu pieņemšanai, vai arī pieņemsiet tos uz esošā OIK darba grupas ziņojuma pamata?

No sirds novēlot Jums politisko drosmi un sapratni pieņemt atbildīgus un pārdomātus lēmumus, lai izbeigtu daudzus gadus īstenoto politiski piesegto OIK afēru, esmu gatavs pats personīgi ierasties valdības sēdē un argumentēti pamatot šo Jums piedāvāto pasākumu īstenošanas nepieciešamību un iespējamību, kā arī sniegt argumentētas atbildes uz šiem priekšlikumiem izvirzītajiem pretargumentiem, ja tāda iespēja man tiks nodrošināta.

Novērtē šo rakstu:

189
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...