Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākus gadus mana profesionālā darbība ir bijusi saistīta ar enerģētiku. Es biju pirmā valsts amatpersona šajā valstī, kura jau savlaicīgi - gandrīz pirms desmit gadiem uzdrošinājās paust savu kritisko viedokli par to, cik neatbilstoši valsts un sabiedrības interesēm tiek īstenota subsidētās elektroenerģijas politika, un brīdināja valdošo politisko eliti par sekām, kādas šāda valdības rīcība var radīt.

Toreiz valdība nevēlējās ieklausīties manos brīdinājumos, nespējot tos argumentēti atspēkot, bet mēģinot diskreditēt mani, pasniedzot kā nacionālās enerģētikas pretinieku. Jāatzīst, ka, debatējot par šiem jautājumiem, oponentu retorika joprojām īpaši nav mainījusies, kas tikai papildus norāda uz to argumentācijas kvalitāti. Taču šodien visiem ir acīmredzams, ka taisnība ir bijusi nevis maniem oponentiem, bet gan manis teiktajam.

Tāpēc, lai novērstu nepamatotu un destruktīvu manas šajā vēstulē paustās pozīcijas un priekšlikumu interpretāciju, vēlos uzsvērt - kā valstsvīrs un enerģētikas eksperts es labi apzinos to lielo nozīmi, ko mūsu valsts neatkarībai un attīstībai var dot atjaunojamo energoresursu pareiza un efektīva izmantošana, un valsts pienākums būtu izveidot šādu ietvaru, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu sistēmu, uz kuru ilgtermiņā varētu paļauties investori, kuri vēlās šīs sistēmas ietvaros darboties un īstenot šos valsts nospraustos mērķus. Diemžēl nekas tāds līdz šim mūsu valstī nav īstenots.

Uz to es atkārtoti norādu un piedāvāju priekšlikumus, kas būtu darāms, lai esošo situāciju varētu izmainīt būtiski un salīdzinoši ātri un, kas nozīmīgi – ar tiesiski pamatotiem pasākumiem, samazināt nepamatoti milzīgo maksājumu slogu par subsidēto elektroenerģiju.

Kā reti kurš, es ļoti labi apzinos reālo situāciju un tās iespējas, ko šajā situācijā ir iespējams izmantot šī mērķa sasniegšanai, jo papildus iepriekš minētajam, kā Jūs jau to zināt, vairāku mēnešu garumā, īstenojot man dotās tautas priekšstāvja tiesības, esmu veicis parlamentārās pārraudzības procedūras pār izpildvaras īstenotajām darbībām un lēmumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu.

Šī procesa rezultātā esmu īstenojis vairāk kā pussimts deputātu jautājumu procedūras, 18 deputātu pieprasījumu procedūras, iegūstot dokumentus un pierādījumus, kā patiesībā ir tikusi īstenota šī subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma – uzskatāmi pierādot, ka tas ir ticis darīts, nevis vadoties no valsts un sabiedrības interesēm, bet gan rūpējoties par šauras personu grupas interesēm, un acīmredzami – pretlikumīgā veidā.

Diemžēl notiekošais liecina, ka tas tiek īstenots vēl joprojām, un to pamatoti var dēvēt par politiski piesegtu afēru, kas joprojām tiek turpināta pretēji publiski paustajiem paziņojumiem par centieniem to izbeigt, kas kalpo tikai kā piesegs, lai to varētu turpināt.

Saistībā ar atklātajiem faktiem esmu vērsies atbilstošās tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumiem KNAB, SAB, LR Ģenerālprokuratūrā, kā arī ar pieteikumu Satversmes tiesā un arī vērsis Valsts kontroles uzmanību uz faktiem, kas būtu izvērtējami saskaņā ar šīs institūcijas kompetenci. Esmu informēts, ka, balstoties uz manis sniegto informāciju, ir ierosināts kriminālprocess.

Atsaucoties uz publiski pausto ekonomikas ministra (EM) Arvila Ašeradena paziņojumu saistībā ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšanu: “Ja ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,” kā arī Jūsu personīgi un arī citu koalīcijas politiķu pausto gatavību pārtraukt OIK afēru pēc iespējas ātrāk, balstoties uz augstākminēto, esmu sagatavojis šādu priekšlikumu ar pasākumiem, kuri būtu veicami, lai OIK slogu varētu samazināt būtiski, salīdzinoši ātri un ar niecīgiem tiesvedību riskiem, pat pie esošajiem savdabīgajiem EM uzstādījumiem - rūpēm tikai par OIK saņēmēju “tiesisko paļāvību” un ar to saistītajiem tiesvedības riskiem.

Ja valdošās koalīcijas politiķiem tik tiešām beidzot ir politiskā griba izbeigt šo OIK afēru, nozīmīgi samazināt OIK slogu, un tā nav “vienīgi politiskā retorika, kam neseko rīcība”, tad visi šie manis piedāvātie pasākumi ir reāli paveicami īsā laika periodā, to īstenošanai nav vajadzīgi vairāki gadi, kā to savā plānā saistībā ar it kā “darba grupas piedāvātajiem pasākumiem” piedāvā EM.

Šie pasākumi patiesībā jau sen varēja tikt īstenoti. Tiem visiem jau sen bija jābūt īstenotiem, ja Latvijas valstī tiešām rūp tiesiskuma ievērošana īstenojot šo atbalsta sistēmu.

Diemžēl, iepazīstoties ar Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 172 izveidotās un EM vadītās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” (turpmāk – OIK darba grupa) sagatavoto ziņojumu, nākas secināt, ka šis ziņojums nepiedāvā instrumentus, kas būtu atbilstoši Jūsu politiskās gribas izpaudumam, vēl vairāk - iepazīstoties ar šajā ziņojumā sagatavoto subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu un piedāvātajiem priekšlikumiem, rodas pamatotas bažas, ka tas ir gatavots nevis ar mērķi piedāvāt risinājumus OIK afēras izbeigšanai, bet gan, lai sagatavotu jaunu pamatojumu OIK afēras turpināšanai, piesedzot to ar pasākumiem, kas solās nodrošināt nenozīmīgu, vai pat tikai šķietamu OIK sloga samazinājumu.

Ir jāatzīst, ka šis “OIK darba grupas” ziņojums ir hrestomātisks piemērs, kā līdz šim ir tikusi īstenota un piesegta OIK afēra daudzus gadus. Proti, no sākuma tiek veidots tai nepieciešamais informatīvais fons. Lai tas būtu ticams, tiek veidots atbilstošs “informācijas kokteilis” - no patiesiem faktiem, maldinošiem faktiem, un faktiem, kas vispār neatbilst patiesībai. Un tad, pamatojoties uz šo informācijas kokteili, tiek piedāvāts izdarīt secinājumus un tiek veidoti apgalvojumi (kuri bieži nav adekvāti situācijai, bet tikai radītajam informatīvajam fonam) un tad uz šo izveidoto apgalvojumu bāzes tiek sagatavoti atbilstoši “pamatoti” priekšlikumi.

Ir acīmredzams, ka šāda pieeja ir tikusi izmantota arī sagatavojot šo ziņojumu, lai radītu kādam izdevīgu “realitāti”, līdz ar to šāda ziņojuma izmantošana par pamatu tālāka OIK afēras izbeigšanas rīcības plāna veidošanai, būtu vērtējama ļoti kritiski.

Uz to norāda vairākas acīmredzamas pazīmes.

OIK darba grupas sagatavotais izvērtējums par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību ziņojumu ir nepilnīgs, pretrunīgs un maldinošs. Uzskaitīšu tikai dažus faktus, kas to uzskatāmi apliecina:

Izvērtējot ietekmi uz tautsaimniecību, tiek analizēta ietekme uz ārējās tirdzniecības bilanci, tas ir pamatoti un nepieciešami, taču tas tiek darīts, manipulējot tikai ar atsevišķiem, OIK afēras piesegam izdevīgiem faktiem, turklāt vēl sagrozot tos, lai mākslīgi palielināto pozitīvo OIK efektu uz ārējo tirdzniecības bilanci. Piemēram, apgalvojot ka AER izmantošana dod mums iespēju ietaupīt 2,6 Twh dabasgāzes. Saskaņā ar pašas EM ziņojumā sniegto informāciju, 2017, gadā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros tika iepirkts 1013Gwh elektroenerģijas no AER, par 119 miljoniem eiro. Gāzes TEC pat strādājot pašā neekonomiskajā – kondensācijas režīmā, nodrošina kurināmā lietderīgās izmantošanas koeficientu – 55%. Tas nozīmē, lai saražotu 1013 gwh elektroenerģijas, būtu nepieciešamas 1,84 Twh dabasgāzes enerģijas -tas būtiski atšķiras no ziņojumā uzrādītajām 2,6 Twh.

Aprēķinot OIK sistēmas ietekmi uz ārējās tirdzniecības bilanci nez kāpēc vispār netiek ņemts vērā, pat netiek pieminēts importēto iekārtu (ar kurām tiek ražota šī subsidētā elektroenerģija) radītais negatīvais iespaids uz ārējo tirdzniecības bilanci, netiek analizēta arī ietekme, ko radīja OIK elektroenerģijas izmaksu pieaugums uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un to eksporta potenciālu, tādejādi nozīmīgi pasliktinot Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci, arī iespaids uz ārējās tirdzniecības bilanci, kuru radīja lauksaimniecības produkcijas eksportam biogāzes staciju darbībai nepieciešamo lauksaimniecības platību nodrošināšana, lai audzētu biomasu subsidētās elektroenerģijas ražošanai.

Maldinoši tiek pasniegta OIK sistēmas ietekme uz radīto darbavietu skaitu un nomaksāto nodokļu apmēru. Tiek uzskaitītas nevis šīs OIK sistēmas reāli radītās darbavietas, bet gan darbavietu skaits uzņēmumos, kuru viena no aktivitātēm ir subsidētās elektroenerģijas ražošana. Saskaņā ar šo ziņojumu visas AS Latvenergo, Rīgas siltuma un citu uzņēmumu darbavietas ir radītas, pateicoties OIK, arī to nomaksātie nodokļi.

Savukārt esošās sistēmas tiesiskuma izvērtējuma nav vispār! Nav saprotams uz kāda pamata tiek pieņemts, ka esošā sistēma apriori ir tiesiska un viss tajā notiekošais ir likumīgs - atbilstoši nacionālajām un ES tiesību normām?

Kādēļ EM vadītā darba grupa ir izvairījusies veikt šādu izvērtējumu?

Šāds izvērtējums ir būtiski svarīgs, pirmkārt jau priekš pašas EM, lai pamatotu tās publiski postulēto pozīciju par “tiesisko paļāvību” un neiespējamību īstenot nozīmīgas izmaiņas tiesiskā ceļā.

Kaut kāda ļoti fragmentāra juridiskā argumentācija, ko nu nekādi nevar saukt par izvērtējumu, tiek dota atsevišķu piedāvāto risinājumu kontekstā, ļoti nepilnīga, un parasti izejot no maldinoša pieņēmuma, ka esošās situācijas tiesiskais regulējums un tā piedāvātā interpretācija apriori ir pareizs un tas ir kā pamats, uz kuras ir jābalstās visām tālākajām darbībām un secinājumiem.

Rodas pamatots jautājums – vai šāda pieeja nav tikusi izvēlēta kā mēģinājums veidot piesegu esošajām tiesiskajām sistēmas (un tās dalībnieku) neatbilstībām?

Ziņojumā iztrūkst jelkādu aprēķinu, kas pamato EM apgalvojumu un piedāvāto risinājumu aplēšu pamatotību.

Tāpat nav nekādu aprēķinu par piedāvāto risinājumu ietekmi uz budžetu, kas ir dīvaini, ņemot vērā, ka darba grupā tika pārstāvēta gan EM, gan FM.

Vai valdības uzstādījumi attiecībā uz fiskāli atbildīgu politiku vairs nav spēkā esoši?

Par darba grupas piedāvātajiem risinājumiem.

Arī attiecībā uz piedāvātajiem risinājumiem tiek īstenota analoģiska manipulatīva pieeja – lai it kā radītu izvēles iespējas, kuras tiek “analizētas”, lai no tām izvēlētos “labāko”, lai gan patiesībā tiek piedāvāts sašaurināts risinājumu klāsts, turklāt iekļaujot tajā acīmredzami neiespējamus risinājumus(piemēram. nekavējoša atbalsta pārtraukšana), lai tādejādi stiprinātu izvēlēto alternatīvu pamatotību.

Iespējamo risinājumu izvēles attēlojums (Ziņojuma 27. attēls) ir analoģija slikta restorāna ēdienkartei, kurā “izvēlēties” sanāk tikai tos ēdienus, kurus ir vajadzīgs nopārdot restorānam, jo pārējie ēdieni vai nu nav iespējami, vai nu no tiem nevar paēst.

Ziņojumā tiek piedāvāts īstenot 5 pasākumus:

Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli;

Ieviest stingrākas kurināmā prasības biogāzes stacijām;

Veikt izmaiņas iekšējās peļņas normas aprēķinā;

OIK Jaudas komponentes iekļaušana pārvades tarifā;

OIK enerģijas komponentes pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem.

Nav īsti saprotams, kādēļ bija nepieciešama darba grupa, lai iesniegtu šos priekšlikumus, jo, kā tas ir redzams no darba grupas dokumentiem, darba grupas lēmums par šādu priekšlikumus tālāku virzību nav ticis pieņemts, vēl jo vairāk – daudzi darba grupas pārstāvji ir pauduši argumentētus un principiālus iebildumus par šiem “darba grupas” priekšlikumiem?

Izvērtējot šos priekšlikumus, ir acīmredzama, ka tie lielākoties nenodrošinās vērā ņemamu tautsaimniecībai nepieciešamo OIK sloga samazinājumu, vai pat var radīt papildu slogu Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Taču jāatzīst, ka OIK darba grupa ir izpildījusi tai valdības doto uzdevumu – sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai. Tik tiešām ir atrasts risinājums, kā OIK maksājums tiek izbeigts – turpmāk noslēpjot to zem diviem citiem maksājumiem, no kuriem vienu (OIK jaudas maksājums) tiek piedāvāts paslēpt pārvades tarifā, bet otru (OIK elektroenerģijas maksājums) tiek piedāvāts turpmāk apmaksāt ar “zaļo sertifikātu” iepirkumu.

Priekšlikums ieviest SEN pie spēkā esošā atbalsta regulējuma ir visnotaļ savdabīgs, jo tas nevis samazinās, bet gan palielinās OIK maksājumu slogu. Saskaņā ar EM izstrādātajiem un spēkā esošajiem noteikumiem, lai novērstu pārkompensāciju, subsidētās elektroenerģijas ražotājiem izmaksājamais atbalsta apjoms tiek aprēķināts nosakot tiem iekšējās peļņas normu, kura nedrīkst pārsniegt 9%. Saskaņā ar šo noteikumos paredzēto aprēķinu - jo lielāki ir komersanta izdevumi, jo lielāku atbalstu tam tiek paredzēts saņemt noteiktās peļņas normas robežās. MK noteikums paredzētajā aprēķinu formulā SEN ir viena no izdevumu pozīcijām, kuru ir paredzēts ņemt vērā, nosakot komersantam pienākošo atbalsta apmēru. Tādejādi, ieviešot SEN pieaugs komersanta izdevumi, kuri būs jākompensē ar lielāku OIK maksājumu slogu patērētājiem.

Prasības biogāzes stacijām. Ir pamatoti, un jau sen bija nepieciešams sakārtot līdz šim absurdo regulējumu attiecībā uz kurināmā prasībām biogāzes stacijām. Lai gan šis priekšlikums tiek pasniegts, kā stingrākas prasības attiecībā uz bioloģisko atlikumproduktu izmantošanu, ir jāatzīmē, ka prasīto 70% atlikumproduktu normu kopējā kurināmā priekšlikums paredz tikai uz 2030. gadu (atbalsta perioda beigās), savukārt uz 2020. gadu tiek paredzēts noteikt prasību 30% apmērā! Tas ir mazāk, nekā daudzām biogāzes stacijām tas ir noteiks jau pašreiz.

Pareizāk būtu bijis no sākuma veikt pārbaudes par jau esošo prasību izpildi (un ne tikai attiecībā uz kurināmo, ne mazāk nozīmīgi būtu pārbaudīt arī pašpatēriņu un lietderīgā siltuma ražošanu) un tad lemt ar tālākiem pasākumiem. To varēja īstenot pa šo laiku, kamēr tika gaidīti OIK darba grupas priekšlikumi.

Attiecībā uz atbalstu biogāzes stacijām, kuras paredzētas atlikumproduktu pārstrādei enerģijā, pareizāk būtu piemērot atbalstu nevis saražotajai enerģijai, bet gan šajā stacijā pārstrādātajiem atlikumproduktiem, tādejādi radot pašam komersantam ieinteresētību pēc iespējas vairāk tos izmantot enerģijas ražošanā - nebūtu nepieciešams noteikt nekādus izdomātus minimālos kurināmā % sliekšņus un vēl veidot kontroles sistēmu priekš tiem.

Izmaiņas iekšējās peļņas normas (IRR) noteikšanā. Piedāvātie pasākumi varētu dot vērā ņemamu OIK sloga samazinājumu, ja vien tiktu atbilstoši īstenoti. Vēl pagājušās Saeimas sesijas laikā attiecībā uz EM izstrādāto un MK noteikumos (Nr221, Nr 262) apstiprināto “pārkompensācijas aprēķina” kārtību (kā tiek noteikta šī iekšējā peļņas norma) tika sagatavots Deputātu pieprasījums ( Nr.40/P12 ) pieprasot EM pamatot noteikumos paredzētā “pārkompensācijas mehānisma” pamatotību un atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām. Tika uzskatāmi pierādīts, ka patiesībā šis EM izstrādātais “pārkompensācijas mehānisms” nevis novērš, bet gan nodrošina pārkompensāciju, turklāt pārkāpjot EK lēmumā “Valsts atbalsts SA.433140” pārkompensācijas mehānismam noteiktos principus. (ne velti pēc šīs “pārkompensācijas novēršanas” mehānisma piemērošanas OIK maksājuma slogs ir samazinājies nebūtiski - tikai par apmēram 3,5 miljoniem eiro)

Proti, lai nodrošinātu komersantam iespēju saņemt lielāku atbalsta apjomu, kurš nodrošina iekšējās peļņas normu atbilstoši šiem noteikumiem, noteikumos tiek paredzēts, ka tiek ņemti vērā komersanta ieņēmumi tikai esošās atbalsta shēmas ietvaros, toties komersanta izdevumi sākotnējā periodā (veiktās investīcijas) aprēķinos tiek ņemti vērā pilnā apjomā, tādejādi nodrošinot komersantam iespēju atgūt savus ieguldījumus vēlreiz no jauna esošās atbalsta shēmas ietvaros, pat ja šie ieguldījumi jau bija atgūti, saņemot iepriekšējo tam sniegto atbalstu par saražoto elektroenerģiju. Lai radītu ilūziju, ka aprēķinā ir ņemti vērā visi komersanta gūtie ieņēmumi, noteikumos paredzēts, ka no iepriekšējā darbības perioda aprēķinā tiek ņemts vērā par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums (EUR), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.” Taču patiesībā šis finansējums neietver sevī ne komersantam sniegto atbalstu par saražoto elektroenerģiju, ne arī citus komersanta darbības ienākumus (piemēram. samaksu par siltumenerģiju), laika periodā pirms esošās atbalsta shēmas piemērošanas (vairākumā gadījumu tas ir līdz 2007 -2010). To savās atbildēs Saeimai ir apliecinājusi arī pati EM (atbildes Deputātu jautājumiem (NR.435/J12)).

Turklāt EM savos izstrādātajos noteikumos paredz iespēju, kā komersants var apiet šādu “pārkompensācijas novēršanas” aprēķinu kārtību – vienkārši iesniedzot savus aprēķinus, balstītus uz saviem faktiskajiem izdevumiem par pēdējiem 3 gadiem. Šajos izdevumos var tikt iekļauts jebkas, kas ir ticis finansēts atbilstoši Latvijas likumdošanai un ir atbilstoši reģistrēts uzņēmuma finanšu dokumentos (lai revidents tos varētu apliecināt). Ja šajos gados komersants uzņēmuma līdzekļus ir godīgi tērējis iegādājoties piemēram luksus auto (kaut vai katru gadu), apmaksājis dārgus komandējumu izdevumus (piemēram pētot klimata pārmaiņas Maldivu salās), utt. - saskaņā ar EM izstrādātajiem noteikumiem, visi šie izdevumi tiek ņemti vērā kā pamatoti un iekļauti arī uz turpmākajiem gadiem aprēķinot tam atbilstošo atbalsta apjomu “pārkompensācijas aprēķina” ietvaros. ( Tas lielā mērā izskaidro, kāpēc Latvijai un Igaunijai, kuras atrodas līdzīgos klimatiskajos un ekonomiskajos apstākļos, nepieciešamais “samērīgā” atbalsta apjoms AER enerģijas ražošanai atšķirās būtiski: Latvijā par katru mwh no AER tiek piemaksāts vairāk kā 117 ero, bet Igaunijā – mazāk kā 23 eiro)

Nekādi nevar piekrist EM izteiktajiem apgalvojumiem, ka tieši šāda pārkompensācijas novēršanas kārtība ir saskaņota ar EK, jo šāda valsts atbalsta noteikšanas kārtība neatbilst ne Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem principiem, ne arī EK lēmumā “Valsts atbalsts SA. 433140.” noteiktajam (skat. punktus 76, 77, 78)

Tādēļ ziņojumā apgalvotais, ka šie ar IRR pārrēķinu saistītie priekšlikumi, kas novērš augstāk minētās acīmredzami neatbilstīgās normas, būtu atliekami un ieviešami tikai pēc vairākiem gadiem, jo nav atbilstīgi ar EK saskaņoto valsts atbalsta shēmu, būtu vērtējami ļoti kritiski. Patiesībā visi šie pasākumi jau sen bija jāievieš un jāīsteno attiecībā uz visiem komersantiem, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu. Vēlētos norādīt, ka atbalsts, kurš tiek sniegts komersantam, bez atbilstoša saskaņojuma ar EK, saskaņā ar ES tiesību normām skaitās nelikumīgs (regula Nr.1589).

Turklāt vēlētos norādīt, ka OIK darba grupas ziņojumā norādītie apsvērumi par nepieciešamību atlikt pasākumus, kas piedāvāti saistībā ar IRR pārreķinu, līdz brīdim, kamēr tiks iegūts EK saskaņojums, ir principiāli pretrunā pašas EM līdz šim oficiāli paustajai pozīcijai, kuru tā uzstājīgi aizstāvēja arī Saeimā, diskutējot par EK lēmumu SA. 433140, uzstājot, ka procedurālais pārkāpums, saistībā ar valsts atbalsta saskaņošanu ar EK, neskaitās izdarīts un nekādas sekas no tā neiestājas, ja atbalsts vēlāk tiek atzīts par saskanīgu(tiesa gan nekādus dokumentārus apliecinājumus šai pozīcijai EM tā arī nav spējusi iesniegt).

Tātad saskaņā ar šo EM pozīciju nav nekādu šķēršļu ieviest visus ziņojumā paredzētos pasākumus nekavējoši-nesagaidot EK saskaņojumu.

Par cik OIK darba grupas ziņojumā EM pauž uzstādījumus, kuri ir pretrunā augstākminētajai EM pozīcija, būtu pamatoti noskaidrot - Vai EM ir mainījusi savu līdz šim principiālo pozīciju uz pretējo, vai arī tagad tās pozīcija ir, ka valsts atbalsts dažreiz ir jāsaskaņo (lai aizstāvētu OIK saņēmēju tiesisko paļāvību) , bet dažreiz to var īstenot bez šāda saskaņojuma?

Ir jāatzīmē, ka šāda EM izstrādātā un MK noteikumos noteiktā “pārkompensācijas mehānisma” aprēķina kārtība neatbilst arī Latvijas normatīvajos aktos noteiktajiem principiem, kuri būtu jānodrošina attiecībā uz elektroenerģijas apgādi. Par šo neatbilstību šī gada 18.jūlijā ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesai.

“OIK jaudas komponentes” iekļaušana pārvades tarifā un “OIK enerģijas komponentes” pārveidošana par “zaļo sertifikātu” maksājumiem, kā jau tas tika minēts iepriekš, pēc būtības šie priekšlikumi nav vērsti uz to, lai mazinātu maksājamā atbalsta slogu, bet gan lai to pārdalītu un paslēptu citos maksājumos, un turpmāk izvairītos no kādam nevēlamas trīs burtu kombinācijas lietošanas.

Šāda mērķa sasniegšanai piedāvātais risinājums(noslēpt OIK divos citos maksājumos) ir vērtējams ļoti kritiski, jo pirmkārt, ir ļoti apšaubāmi, ka šādu pasākumu īstenošana jelkādi samazinās atbalsta maksājumu slogu, tieši otrādi – pastāv nozīmīgi riski, ka šādu pasākumu rezultātā atbalsta maksājumu slogs var neparedzami pieaugt. Tas attiecināms uz tā saukto “zaļo sertifikātu” mehānismu, kura sekmīgai darbībai ir nepieciešams atbilstoša izmēra, efektīvi strādājošs tirgus. Ņemot vērā Latvijas tirgus specifiku – tirgus izmēru, tirgus struktūru, politiskos riskus, reālais tirgus efekts uz “zaļo sertifikātu” cenu var būt pretējs sagaidāmajam. Proti, tirgotāji visus šos riska faktorus iecenos sertifikātu cenā, lai nodrošinātos pret iespējamajiem zaudējumiem, jo to peļņas norma no pamatdarbības ir zema un tās ietvaros nosegt iespējamos zaudējumus nebūs iespējams, tādejādi maksājumu slogs par valsts sniegto atbalstu nevis samazināsies, bet gan var vēl pieaugt. Turklāt “zaļo sertifikātu” sistēmu administrēt būs dārgāk un sarežģītāk nekā esošo. Jāatzīmē gan, ka tā rezultātā tiks radītas vēl papildus darba vietas pateicoties šai valsts atbalsta shēmai.

Arī piedāvātās manipulācijas ar OIK jaudas maksājumu būtu vērtējamas ļoti kritiski, jo tās var radīt nopietnus riskus un sarežģījumus efektīvai un drošai energoapgādes sistēmas darbībai. Tas, ka abos gadījumos tas ir paredzēts kā jaudas maksājums, nenozīmē, ka šie pakalpojumi/produkti ir analoģiski un savstarpēji aizstājami vai ietilpināmi. Tiem ir pilnīgi dažādi nosacījumi un uzdevumi. Pēc analoģijas, šāda manipulācija būtu līdzīgi kā censties lietot smilšpapīru tualetes papīra vietā.

Pievienojos AS “Augstsprieguma tīkls” paustajam viedoklim.

Nav saprotams, kādā veidā šāds priekšlikums vispār ir ticis iekļauts ziņojumā kā darba grupas darba rezultāts, ja par to ir saņemti tik principiāli un argumentēti iebildumi.

Rodas pamatots jautājums - kāda tad ir patiesā šīs darba grupas izveidošanas jēga?

Apkopojot ziņojumā piedāvātos risinājumus, nākas secināt, ka daļa no tiem ir sagatavota, lai vienkārši pārnestu OIK maksājuma slogu uz citiem maksājumiem, kuri var radīt vēl lielāku maksājuma slogu (bet tas vairs nebūs OIK), daļa priekšlikumu OIK maksājuma slogu var nevis samazināt, bet gan palielināt, un vairāk kalpo kā skaists piesegs, ka kaut ko tiek piedāvāts darīt, bet vienīgajam priekšlikumam, kura īstenošana tiešām varētu jūtami samazināt OIK slogu, tiek sagatavots “pamatojums” kāpēc tā īstenošana ir jāatliek.

Pēc būtības, tiek piedāvāts tuvākajā laikā neveikt nekādas darbības, kas varētu būtiski samazināt nepamatoti augsto OIK maksājuma slogu un sakārtotu esošo valsts atbalsta sistēmu atbilstoši sabiedrības interesēm un tiesiskuma principiem - vienkārši tiek radīta kārtējā ilūzija par cīņu ar OIK afēras sekām, bet patiesībā tiek sagatavots kārtējais tās piesegs.

Jau šī gada 6.martā, apkopojot parlamentārās pārraudzības rezultātā iegūtos faktus par subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmas dažādiem aspektiem, tās neatbilstību tiesību normām un sabiedrības interesēm, tika sagatavots un publiski prezentēts ziņojums par īstenojamajiem pasākumiem, kas būtu jāveic šīs sistēmas sakārtošanā, kā rezultātā OIK maksājumu slogs varētu samazināties būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā, turklāt ar minimāliem tiesvedības riskiem.

Taču tā vietā, lai nevajadzētu īstenot reālas darbības, kas novērstu uzrādītās neatbilstības valsts atbalsta sistēmā un tās īstenotajā pārraudzībā (kā rezultātā būtiski samazinātos OIK maksājuma slogs), tiek piedāvāts izveidot darba grupu, kuras darbība uz OIK maksājuma slogu nekādu ietekmi neatstāj, toties dod iespēju novilcināt laiku un iespēju īstenot darbības, lai slēptu atklājamās neatbilstības.

Ņemot vērā visu augstākminēto, rodas pamatots jautājums par šīs “OIK darba grupas” izveides patiesajiem mērķiem - kādēļ tā vietā, lai īstenotu reālas darbības OIK sloga samazināšanā, novērstu parlamentārās pārraudzības procesā atklātās daudzās neatbilstības (daudzos gadījumos arī pretlikumības) subsidētās enerģijas valsts atbalsta sistēmā, tiek izveidota darba grupa, kura tās pat neizvērtē?

Uzskaitīšu tikai dažus no piedāvātajiem pasākumiem, kurus ir iespējams veikt nekavējoši, to īstenošana samazinātu OIK slogu būtiski un reāli jau vistuvākajā laikā ar niecīgiem tiesvedības riskiem, jo visi tie ir tiesiski pamatoti, Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstoši:

Veikt kompetentu un sistēmisku esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesisko izvērtējumu, tās atbilstību nacionālās likumdošanas un ES tiesību normām. Un atbilstīgi piemērot “tiesiskās paļāvības principu”, nevis tikai, lai aizsargātu šauras personu grupas intereses, un iespējamās pretlikumīgās darbības.

Veikt reālas un visaptverošas subsidētās elektroenerģijas staciju pārbaudes, lai pārliecinātos par to darbības atbilstību atbalsta nosacījumiem (pirmkārt jau attiecībā uz pašpatēriņu, lietderīgo siltumu, kurināmo, reālo elektrostacijas efektivitāti, u.c.), turklāt ne tikai uz esošo brīdi, bet par visu atbalsta periodu, vai vismaz par to laika periodu, par kuru ir iespējams un pamatoti var iegūt pārbaudēm nepieciešamo informāciju ( datus no sadales sistēmas operatora, finanšu institūcijām, uc.) lai tiesiskās paļāvības princips tiktu ievērots ne tikai attiecībā uz “OIK saņēmējiem”, bet arī attiecībā uz visu pārējo sabiedrību, kas apmaksā šos OIK saņēmēju ienākumus, paļaujoties, ka šie maksājumi ir pamatoti un sistēma tiek atbilstoši uzraudzīta. Tas līdz šim nav bijis.

Izvērtēt atbalsta nepieciešamību Latvenergo TEC stacijām - minimālo atbalsta apjomu, pie kura iespējams nodrošināt optimālo rezultātu – gan no maksājamā atbalsta apjoma, gan no tirgus drošības un tirgus darbības efektivitātes (tirgus cenas) aspekta. Izvērtēt arī pilnīgu atbalsta atcelšanas iespēju TEC, sagatavot iespējamo tā īstenošanas procedūru.

Uzdot EM sagatavot Latvijas enerģētikas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka Latvijai paredzētie mērķi – kā piemēram “OIK darba grupas” ziņojumā minētie: ES savienības Klimata plāns, AER izmantošana, u.c. ilgtermiņa pasākumi, tiktu īstenoti uz ilgtspējīgiem, savstarpēji sinerģētiskiem principiem un atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, tādejādi turpmāk novēršot iespējamību pieņemt lēmumus un īstenot manipulācijas, kas tām nav atbilstīgas.

Ieteikt/uzdot ekonomikas ministram pašam personīgi iepazīties ar EK lēmumu valsts atbalsta lietā, lēmuma autentiskajā valodā, lai EM beidzot spētu sagatavot priekšlikumus un īstenot darbības, kas paredzētas šajā lēmumā un nodrošinātu tā izpildi – subsidētās enerģijas atbalsta shēmas reālu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām.

Vēlētos atzīmēt, ka visus šos pasākumus jau sen bija iespējams īstenot, ja vien tam būtu atbilstoša politiskā griba.

Paļaujos, ka jūsu paustā apņēmība nav tikai “vienīgi pirmsvēlēšanu politiskā retorika, kam neseko rīcība” un jūs atbildīgi un ar kompetenci izvērtēsiet šos priekšlikumus un Jūs sniegsiet man argumentētu atbildi, kāpēc tos spēsiet vai nespēsiet izpildīt.

Kā Latvijas tautas vēlēts priekšstāvis vēlos saņemt arī Jūsu atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Vai Jūs kā valdības vadītājs esat apmierināts ar OIK darba grupas darba rezultātiem?

Vai uzskatāt OIK darba grupas sagatavoto izvērtējumu par subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību par adekvātu un Jums pieņemamu?

Vai, balstoties uz šādu ziņojumu, Jūs esat pārliecināts, ka spēsiet pieņemt adekvātus un atbilstīgi izsvērtus lēmumus visas sabiedrības interesēs?

Vai jūsuprāt Latvijas valdība bija tiesīga īstenot šādu vairāku miljardu vērtu valsts atbalsta shēmu, bez atbilstoša ekonomiskā un tiesiskā izvērtējuma?

Vai, Jūsuprāt, ES uzstādītos mērķus drīkst sasniegt prettiesiskā veidā, ja savādāk to īstenot nav iespējams?

Vai Jums lēmuma pieņemšanai nav nepieciešams esošās situācijas tiesiskuma izvērtējums, kura šajā OIK darba grupas ziņojumā vispār nav?

Vai Latvijas valstij nav vajadzīga sava enerģētikas stratēģija, lai pildītu ES uzliktos stratēģiskos mērķus?

Vai taisīsiet nākošo OIK darba grupu, lai sagatavotu Jums nepieciešamo informāciju tālāku lēmumu pieņemšanai, vai arī pieņemsiet tos uz esošā OIK darba grupas ziņojuma pamata?

No sirds novēlot Jums politisko drosmi un sapratni pieņemt atbildīgus un pārdomātus lēmumus, lai izbeigtu daudzus gadus īstenoto politiski piesegto OIK afēru, esmu gatavs pats personīgi ierasties valdības sēdē un argumentēti pamatot šo Jums piedāvāto pasākumu īstenošanas nepieciešamību un iespējamību, kā arī sniegt argumentētas atbildes uz šiem priekšlikumiem izvirzītajiem pretargumentiem, ja tāda iespēja man tiks nodrošināta.

Novērtē šo rakstu:

189
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Govs jeb Pļeka uz prostituētās zinātnes

FotoMan ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.
Lasīt visu...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

Interesantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav...

Foto

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

Uz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams....

Foto

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

Par Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora...

Foto

Mana atbilde Andrim Kivičam

Labrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna...

Foto

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

Kas noteica "Saskaņas"...

Foto

No mūsu drosmes atkarīgs

Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja:...

Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...