Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai turpinātu medijos dažādos veidos slavēt bēdīgi slaveno e-veselības sistēmu, kuras darbs saskaņā ar veselības ministres Andas Čakšas pēdējiem publiskajiem paziņojumiem esot „stabilizējies”, ministre iecerējusi iztērēt vēl nepilnus 47 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Nule ir pasludināti rezultāti Nacionālā veselības dienesta izsludinātajam iepirkumam „Informatīvās kampaņas par E-veselības sistēmas pakalpojumiem plānošana, izstrāde un īstenošana”, un saskaņā ar tiem ar sistēmas slavēšanu tagad par 46 786 eiro nodarbosies SIA Mediju tilts.

Šis gan nav pirmais šāda veida iepirkums, - ar nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu, dažādos veidos slavējot slikti uzbūvēto un ar grūtībām funkcionējošo e-veselības sistēmu, Veselības ministrijas uzdevumus pildošais Nacionālais veselības dienests nodarbojas regulāri.

69 tūkstoši eiro – šādu summu Nacionālais veselības dienests ir iztērējis pērn, lai medijos reklamētu un skaidrotu e-veselības sistēmu. Pietiek jau iepriekš ir publicējis dokumentus, kas rāda gan to, kā šī nauda piešķirta divos iepirkumos, no kuriem vienā bijuši divi pretendenti un otrā – tikai viens, gan to, kā šī nauda „apgūta” un kā tās „apguvēji” atskaitījušies par veikto pasākumu efektivitāti (šie dokumenti atrodami šeit).

Šie fragmenti no iepriekšējā nolikuma rāda – kā pats Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija dienests vērtē situāciju ar dārgi izmaksājušo sistēmu un kam tieši plānots tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai mēģinātu uzlabot sabiedrības un ārstu viedokļus par to.

Situācijas raksturojums

Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – E-veselība) www.eveseliba.gov.lv izveidi un darbību nosaka 2014. gada 11. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.134 “Noteikumi par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu”. E-veselība ir veselības nozares informācijas sistēma, kurā no 2017. gada 1. septembra ir jāuzsāk strādāt ārstniecības iestādēm un aptiekām, kas ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par E-veselības lietošanu.

E-veselības ieviešana Latvijā ir nozīmīgs solis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī iedzīvotāju aktīvākā iesaistē veselības aprūpes procesā.

E-veselība sastāv no divām daļām – publiskās sadaļas un sadaļas, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji.

E-veselības izveides ieguvumi:

- uzlabots sabiedrības veselības stāvoklis – veicinot iedzīvotāju iesaisti savas veselības saglabāšanā un kontroli par savu veselību, sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem medicīnas datiem, kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu, palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem;

- kvalitatīva un savlaicīga informācija – ārsti un farmaceiti operatīvi saņem kvalitatīvu informāciju par pacientu. Ir iespējas pārliecināties vai pacients ievēro ārsta nozīmēto ārstēšanu – ir apmeklējis nepieciešamos speciālistus; iegādājies nepieciešamās zāles vai veicis nepieciešamās veselības pārbaudes;

- palielināta veselības aprūpes efektivitāte – nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta medicīnas datiem;

- paaugstināta iedzīvotāju medicīnas datu ticamība un drošība, kā arī mazāk kļūdu ārstniecības procesā – tiek novērstas kļūdas, kas rodas, piemēram, receptēs nesalasāma rokraksta dēļ, kā arī tās, kas rodas, ja ārsta rīcībā savlaicīgi nav visa nepieciešamā informācija par pacientu, jo ne vienmēr ir pietiekami daudz laika izskaidrot pacientam nepieciešamo informāciju par viņa veselības stāvokli un paskaidrot, kādas hroniskas slimības, alerģijas viņam ir, kādas zāles viņš lieto. Pacientam būs iespējams kontrolēt pieeju saviem veselības datiem un piekļūt tiem pašam vienuviet, sev ērtā laikā un veidā.

E-veselības publiskajā sadaļā ir pieejama plaša informācija par veselības nozares jaunumiem, informācija par veselīgu dzīvesveidu, datu bāzes, meklētāji, statistika un pētījumi par sabiedrības veselību u.c. aktuāla informācija.

E-veselības sadaļā, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji, šobrīd ir pieejama šāda informācija:

- iedzīvotājs var apskatīt savus pacienta medicīnas pamatdatus, noteikt piekļuvi ārstiem saviem medicīnas datiem, apskatīt  savas medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, ja tādas ir tikušas izrakstītas, kā arī norādīt savu kontaktinformāciju, kontaktpersonu saziņai, kā arī izmantot citus e-pakalpojumus, ja ārstniecības iestāde tādus piedāvā (piemēram, e-konsultāciju);

- ārstniecības persona un farmaceits var aplūkot savu pacientu medicīnas datus, izrakstīt medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, sniegt informāciju par pacientu izrakstiem-epikrīzēm, vakcinācijas datiem, radioloģisko nosūtījumu attēliem, ambulatorās pacienta izmeklēšanas pārskatiem, radioloģisko izmeklējumu aprakstiem un ievadīt ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra datus (PREDA), kā arī izmantot e-konsultāciju un e-nosūtījumu u.c.

Autorizētajā daļā ir pieejami tie iedzīvotāju medicīnas dati, kurus ārstniecības iestāde ir iesūtījusi vai ievadījusi E-veselības sistēmā. Medicīniskajai informācijai var piekļūt iedzīvotāji un viņus ārstējošie ārsti, kā arī farmaceiti, autorizējoties E-veselības sistēmā ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem – internetbankas piekļuves datiem, elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti (eID). 

Reklāmas kampaņas komunikācijas mērķis:

Vispiemērotākajā veidā, izvēloties atbilstošākos reklāmas kanālus, primāri informēt iespējami lielāku Latvijas sabiedrības un iedzīvotāju daļu, sekundāri veselības nozares profesionāļus, nevalstiskās un profesionālās organizācijas par E-veselības sistēmu, veicinot lietotāju uzticību, kā arī izpratni par to, kāda informācija un e-pakalpojumi ir pieejami šajā sistēmā.

Informatīvajai kampaņai:

- jāveicina sekmīga E-veselības ieviešana;

- jāinformē visi Latvijas iedzīvotāji par ieguvumiem, lietojot E-veselību;

- jāskaidro E-veselības dažādie aspekti (drošība, efektivitāte, datu pieejamība, datu precizitāte utt.), lai mazinātu bažas un panāktu uzticēšanos elektroniskajai saziņai veselības aprūpē;

- jāveicina iesaistīto veselības aprūpes profesionāļu izpratne, atsaucība un atbalsts E-veselībai.

Reklāmas kampaņas mērķauditorija:

Tiešā mērķauditorija (visi, kas strādās ar informāciju E-veselības sistēmā, kā arī būs tās tiešie lietotāji):

- primāri - Latvijas iedzīvotāji darba spējīgā, t.i. 14-60 gadu vecumā (uz kuriem attiecināmas darba nespējas lapas, kā arī bērnu un/vai vecāku kopšana u.tml.);

- sekundāri - visi Latvijas iedzīvotāji.

Minimālās prasības kampaņas īstenošanai:

1.5.1. Reklāmas kampaņa tiek īstenota saskaņā ar Pretendenta iesniegto reklāmas plānu medijos, ņemot vērā šādu reklāmas materiālu pieejamību:

1.5.1.1. vienu (1) 30 sekundes garu video reklāmas rullīti latviešu un krievu valodā par E-veselību un tās sniegtajām priekšrocībām, demonstrēšanai televīzijā ;

1.5.1.2. četrus (4) vienu (1) minūti garus skaidrojošus video rullīšus latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) par autorizēšanos E-veselības sistēmā, e-darbnespējas lapas izmantošanu, e-receptes izmantošanu un datu drošību E-veselības sistēmā . Ja līguma slēgšanas laikā Pasūtītāja rīcībā būs jauns vienu (1) minūti garš skaidrojošs video rullītis, arī tā demonstrēšana jānodrošina Pretendenta piedāvātā rullīšu demonstrēšanas apjoma ietvaros;

1.5.1.3. piedāvājot citus reklāmas formātus vai veidus, Pretendents piedāvā un piedāvājumā iekļauj arī to ražošanas un citas saistītās izmaksas.

1.5.2. Pretendents nodrošina reklāmas kampaņu medijos vismaz trīs (3) reklāmas kanālos, t.sk. vides reklāmu, reklāmu televīzijā un interneta vidē:

1.5.2.1. Pretendents nodrošina vides reklāmas latviešu valodā izvietošanu Rīgā un vismaz piecās citās lielākajās Latvijas pilsētās (atbilstoši iedzīvotāju skaitam) dažādos Latvijas reģionos (sabiedriskā transporta pieturās, statiskajos vai dinamiskajos stendos, kolonnās u.tml.), izstrādājot vides reklāmas maketu vai maketus . Vides reklāmai jābūt vismaz 50 izvietojuma vietās, minimālais izvietojuma ilgums – četrpadsmit (14) dienas. Pretendentam jānodrošina ne mazāk kā 50 % no piedāvājuma kopējās summas vides reklāmas izvietošanai. Pretendentam jānodrošina Rīgā ne mazāk kā 50 % no kopējā vides reklāmas izvietojuma. Nepārkāpjot Autortiesību likumā noteikto, Pretendents tehniskajam piedāvājumam pievieno vides reklāmas parauga/skices projektu. Tas ir paredzēts Pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanai un nav uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi Publisko iepirkumu likuma 9. panta piektās daļas izpratnē.

1.5.2.2. Pretendents nodrošina video reklāmas izvietošanu vismaz divos dažādos televīzijas kanālos gan latviešu, gan krievu valodā attiecībā 70/30. Izvēlētajiem televīzijas kanāliem jābūt nacionāla mēroga un jāraida visā Latvijas teritorijā. Ne mazāk kā 65 % no piedāvātā reklāmas izvietojuma laika jābūt laika posmā no plkst. 18.00 līdz 23.00. Reklāmas izvietošanas laiki jāpiedāvā gan darba dienās, gan brīvdienās. Televīzijas reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem. Reklāmas izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka reklāmu vismaz četras reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem).

1.5.2.3. Pretendents nodrošina četru skaidrojošu video rullīšu (katrs 1 min.) latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) izvietošanu sociālajā tīklā Facebook.com. Skaidrojošo video rullīšu izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka visus rullīšus vismaz divas reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem). Piedāvājumā jānorāda plānotā internetā sasniedzamā unikālā auditorija, mērķauditorijas aptvere (Reach%), kā arī ekspozīciju skaits.

1.5.3. Visu piedāvāto reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem;

1.5.4. Pretendents veic pēckampaņas novērtējumu un iesniedz to Pasūtītājam (drukātā formātā un elektroniskā formātā uz datu nesēja). Pēckampaņas novērtējumā iekļauj:

1.5.4.1. reklāmas sasniegtās auditorijas lielumu, t.sk. atskaite par reklāmas izvietojumu, laika periodu un mediju kanāliem, kanālu efektivitātes analīze, kā arī sasniegtās auditorijas rezultātu kopsavilkums atbilstoši katram reklāmas kanālam un kopumā ar nozīmīgākajiem datiem;

1.5.4.2. galvenie kampaņas īstenošanas procesā izdarītie secinājumi un gūtās atziņas, rekomendācijas reklāmas kampaņas organizēšanai nākotnē.

1.5.5. Visas reklāmas kampaņas laikā plānotās aktivitātes un izmantotos materiālus Pretendents saskaņo ar Pasūtītāju, tajā skaitā reklāmas materiālu saturu un formātus (tajā skaitā, ja Pretendents izstrādā citus reklāmas formātus vai veidus atbilstoši Pretendenta piedāvātajiem reklāmas kanāliem).

1.5.6. Pretendents garantē, ka piedāvājuma izpildē netiek pieļauti autortiesību vai citu tiesību pārkāpumi.

1.5.7. Pasūtītājam ir tiesības iepirkumā minētos pakalpojumus nepasūtīt pilnā apjomā.

Konfidencialitāte

Visa un jebkāda informācija, ko kāda no Pusēm sniedz viena otrai darba izpildes laikā vai arī tā atklājas, pildot darba pienākumus, kā arī jebkura šīs informācijas daļa, tai skaitā, bet ne tikai informācija par E-veselības sistēmas darbību un tehniskajām niansēm, otras Puses darbību, tehnoloģijām, tai skaitā rakstiska, mutiska, datu formā uzglabāta, audio – vizuāla un jebkurā citā veidā uzglabāta informācija, kā arī informācija par Tehniskā specifikācijā minēto darba izpildi, tās noslēgšanu un izpildi, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu.

Novērtē šo rakstu:

31
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...