Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai turpinātu medijos dažādos veidos slavēt bēdīgi slaveno e-veselības sistēmu, kuras darbs saskaņā ar veselības ministres Andas Čakšas pēdējiem publiskajiem paziņojumiem esot „stabilizējies”, ministre iecerējusi iztērēt vēl nepilnus 47 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Nule ir pasludināti rezultāti Nacionālā veselības dienesta izsludinātajam iepirkumam „Informatīvās kampaņas par E-veselības sistēmas pakalpojumiem plānošana, izstrāde un īstenošana”, un saskaņā ar tiem ar sistēmas slavēšanu tagad par 46 786 eiro nodarbosies SIA Mediju tilts.

Šis gan nav pirmais šāda veida iepirkums, - ar nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu, dažādos veidos slavējot slikti uzbūvēto un ar grūtībām funkcionējošo e-veselības sistēmu, Veselības ministrijas uzdevumus pildošais Nacionālais veselības dienests nodarbojas regulāri.

69 tūkstoši eiro – šādu summu Nacionālais veselības dienests ir iztērējis pērn, lai medijos reklamētu un skaidrotu e-veselības sistēmu. Pietiek jau iepriekš ir publicējis dokumentus, kas rāda gan to, kā šī nauda piešķirta divos iepirkumos, no kuriem vienā bijuši divi pretendenti un otrā – tikai viens, gan to, kā šī nauda „apgūta” un kā tās „apguvēji” atskaitījušies par veikto pasākumu efektivitāti (šie dokumenti atrodami šeit).

Šie fragmenti no iepriekšējā nolikuma rāda – kā pats Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija dienests vērtē situāciju ar dārgi izmaksājušo sistēmu un kam tieši plānots tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai mēģinātu uzlabot sabiedrības un ārstu viedokļus par to.

Situācijas raksturojums

Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – E-veselība) www.eveseliba.gov.lv izveidi un darbību nosaka 2014. gada 11. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.134 “Noteikumi par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu”. E-veselība ir veselības nozares informācijas sistēma, kurā no 2017. gada 1. septembra ir jāuzsāk strādāt ārstniecības iestādēm un aptiekām, kas ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par E-veselības lietošanu.

E-veselības ieviešana Latvijā ir nozīmīgs solis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī iedzīvotāju aktīvākā iesaistē veselības aprūpes procesā.

E-veselība sastāv no divām daļām – publiskās sadaļas un sadaļas, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji.

E-veselības izveides ieguvumi:

- uzlabots sabiedrības veselības stāvoklis – veicinot iedzīvotāju iesaisti savas veselības saglabāšanā un kontroli par savu veselību, sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem medicīnas datiem, kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu, palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem;

- kvalitatīva un savlaicīga informācija – ārsti un farmaceiti operatīvi saņem kvalitatīvu informāciju par pacientu. Ir iespējas pārliecināties vai pacients ievēro ārsta nozīmēto ārstēšanu – ir apmeklējis nepieciešamos speciālistus; iegādājies nepieciešamās zāles vai veicis nepieciešamās veselības pārbaudes;

- palielināta veselības aprūpes efektivitāte – nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta medicīnas datiem;

- paaugstināta iedzīvotāju medicīnas datu ticamība un drošība, kā arī mazāk kļūdu ārstniecības procesā – tiek novērstas kļūdas, kas rodas, piemēram, receptēs nesalasāma rokraksta dēļ, kā arī tās, kas rodas, ja ārsta rīcībā savlaicīgi nav visa nepieciešamā informācija par pacientu, jo ne vienmēr ir pietiekami daudz laika izskaidrot pacientam nepieciešamo informāciju par viņa veselības stāvokli un paskaidrot, kādas hroniskas slimības, alerģijas viņam ir, kādas zāles viņš lieto. Pacientam būs iespējams kontrolēt pieeju saviem veselības datiem un piekļūt tiem pašam vienuviet, sev ērtā laikā un veidā.

E-veselības publiskajā sadaļā ir pieejama plaša informācija par veselības nozares jaunumiem, informācija par veselīgu dzīvesveidu, datu bāzes, meklētāji, statistika un pētījumi par sabiedrības veselību u.c. aktuāla informācija.

E-veselības sadaļā, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji, šobrīd ir pieejama šāda informācija:

- iedzīvotājs var apskatīt savus pacienta medicīnas pamatdatus, noteikt piekļuvi ārstiem saviem medicīnas datiem, apskatīt  savas medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, ja tādas ir tikušas izrakstītas, kā arī norādīt savu kontaktinformāciju, kontaktpersonu saziņai, kā arī izmantot citus e-pakalpojumus, ja ārstniecības iestāde tādus piedāvā (piemēram, e-konsultāciju);

- ārstniecības persona un farmaceits var aplūkot savu pacientu medicīnas datus, izrakstīt medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, sniegt informāciju par pacientu izrakstiem-epikrīzēm, vakcinācijas datiem, radioloģisko nosūtījumu attēliem, ambulatorās pacienta izmeklēšanas pārskatiem, radioloģisko izmeklējumu aprakstiem un ievadīt ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra datus (PREDA), kā arī izmantot e-konsultāciju un e-nosūtījumu u.c.

Autorizētajā daļā ir pieejami tie iedzīvotāju medicīnas dati, kurus ārstniecības iestāde ir iesūtījusi vai ievadījusi E-veselības sistēmā. Medicīniskajai informācijai var piekļūt iedzīvotāji un viņus ārstējošie ārsti, kā arī farmaceiti, autorizējoties E-veselības sistēmā ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem – internetbankas piekļuves datiem, elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti (eID). 

Reklāmas kampaņas komunikācijas mērķis:

Vispiemērotākajā veidā, izvēloties atbilstošākos reklāmas kanālus, primāri informēt iespējami lielāku Latvijas sabiedrības un iedzīvotāju daļu, sekundāri veselības nozares profesionāļus, nevalstiskās un profesionālās organizācijas par E-veselības sistēmu, veicinot lietotāju uzticību, kā arī izpratni par to, kāda informācija un e-pakalpojumi ir pieejami šajā sistēmā.

Informatīvajai kampaņai:

- jāveicina sekmīga E-veselības ieviešana;

- jāinformē visi Latvijas iedzīvotāji par ieguvumiem, lietojot E-veselību;

- jāskaidro E-veselības dažādie aspekti (drošība, efektivitāte, datu pieejamība, datu precizitāte utt.), lai mazinātu bažas un panāktu uzticēšanos elektroniskajai saziņai veselības aprūpē;

- jāveicina iesaistīto veselības aprūpes profesionāļu izpratne, atsaucība un atbalsts E-veselībai.

Reklāmas kampaņas mērķauditorija:

Tiešā mērķauditorija (visi, kas strādās ar informāciju E-veselības sistēmā, kā arī būs tās tiešie lietotāji):

- primāri - Latvijas iedzīvotāji darba spējīgā, t.i. 14-60 gadu vecumā (uz kuriem attiecināmas darba nespējas lapas, kā arī bērnu un/vai vecāku kopšana u.tml.);

- sekundāri - visi Latvijas iedzīvotāji.

Minimālās prasības kampaņas īstenošanai:

1.5.1. Reklāmas kampaņa tiek īstenota saskaņā ar Pretendenta iesniegto reklāmas plānu medijos, ņemot vērā šādu reklāmas materiālu pieejamību:

1.5.1.1. vienu (1) 30 sekundes garu video reklāmas rullīti latviešu un krievu valodā par E-veselību un tās sniegtajām priekšrocībām, demonstrēšanai televīzijā ;

1.5.1.2. četrus (4) vienu (1) minūti garus skaidrojošus video rullīšus latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) par autorizēšanos E-veselības sistēmā, e-darbnespējas lapas izmantošanu, e-receptes izmantošanu un datu drošību E-veselības sistēmā . Ja līguma slēgšanas laikā Pasūtītāja rīcībā būs jauns vienu (1) minūti garš skaidrojošs video rullītis, arī tā demonstrēšana jānodrošina Pretendenta piedāvātā rullīšu demonstrēšanas apjoma ietvaros;

1.5.1.3. piedāvājot citus reklāmas formātus vai veidus, Pretendents piedāvā un piedāvājumā iekļauj arī to ražošanas un citas saistītās izmaksas.

1.5.2. Pretendents nodrošina reklāmas kampaņu medijos vismaz trīs (3) reklāmas kanālos, t.sk. vides reklāmu, reklāmu televīzijā un interneta vidē:

1.5.2.1. Pretendents nodrošina vides reklāmas latviešu valodā izvietošanu Rīgā un vismaz piecās citās lielākajās Latvijas pilsētās (atbilstoši iedzīvotāju skaitam) dažādos Latvijas reģionos (sabiedriskā transporta pieturās, statiskajos vai dinamiskajos stendos, kolonnās u.tml.), izstrādājot vides reklāmas maketu vai maketus . Vides reklāmai jābūt vismaz 50 izvietojuma vietās, minimālais izvietojuma ilgums – četrpadsmit (14) dienas. Pretendentam jānodrošina ne mazāk kā 50 % no piedāvājuma kopējās summas vides reklāmas izvietošanai. Pretendentam jānodrošina Rīgā ne mazāk kā 50 % no kopējā vides reklāmas izvietojuma. Nepārkāpjot Autortiesību likumā noteikto, Pretendents tehniskajam piedāvājumam pievieno vides reklāmas parauga/skices projektu. Tas ir paredzēts Pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanai un nav uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi Publisko iepirkumu likuma 9. panta piektās daļas izpratnē.

1.5.2.2. Pretendents nodrošina video reklāmas izvietošanu vismaz divos dažādos televīzijas kanālos gan latviešu, gan krievu valodā attiecībā 70/30. Izvēlētajiem televīzijas kanāliem jābūt nacionāla mēroga un jāraida visā Latvijas teritorijā. Ne mazāk kā 65 % no piedāvātā reklāmas izvietojuma laika jābūt laika posmā no plkst. 18.00 līdz 23.00. Reklāmas izvietošanas laiki jāpiedāvā gan darba dienās, gan brīvdienās. Televīzijas reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem. Reklāmas izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka reklāmu vismaz četras reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem).

1.5.2.3. Pretendents nodrošina četru skaidrojošu video rullīšu (katrs 1 min.) latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) izvietošanu sociālajā tīklā Facebook.com. Skaidrojošo video rullīšu izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka visus rullīšus vismaz divas reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem). Piedāvājumā jānorāda plānotā internetā sasniedzamā unikālā auditorija, mērķauditorijas aptvere (Reach%), kā arī ekspozīciju skaits.

1.5.3. Visu piedāvāto reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem;

1.5.4. Pretendents veic pēckampaņas novērtējumu un iesniedz to Pasūtītājam (drukātā formātā un elektroniskā formātā uz datu nesēja). Pēckampaņas novērtējumā iekļauj:

1.5.4.1. reklāmas sasniegtās auditorijas lielumu, t.sk. atskaite par reklāmas izvietojumu, laika periodu un mediju kanāliem, kanālu efektivitātes analīze, kā arī sasniegtās auditorijas rezultātu kopsavilkums atbilstoši katram reklāmas kanālam un kopumā ar nozīmīgākajiem datiem;

1.5.4.2. galvenie kampaņas īstenošanas procesā izdarītie secinājumi un gūtās atziņas, rekomendācijas reklāmas kampaņas organizēšanai nākotnē.

1.5.5. Visas reklāmas kampaņas laikā plānotās aktivitātes un izmantotos materiālus Pretendents saskaņo ar Pasūtītāju, tajā skaitā reklāmas materiālu saturu un formātus (tajā skaitā, ja Pretendents izstrādā citus reklāmas formātus vai veidus atbilstoši Pretendenta piedāvātajiem reklāmas kanāliem).

1.5.6. Pretendents garantē, ka piedāvājuma izpildē netiek pieļauti autortiesību vai citu tiesību pārkāpumi.

1.5.7. Pasūtītājam ir tiesības iepirkumā minētos pakalpojumus nepasūtīt pilnā apjomā.

Konfidencialitāte

Visa un jebkāda informācija, ko kāda no Pusēm sniedz viena otrai darba izpildes laikā vai arī tā atklājas, pildot darba pienākumus, kā arī jebkura šīs informācijas daļa, tai skaitā, bet ne tikai informācija par E-veselības sistēmas darbību un tehniskajām niansēm, otras Puses darbību, tehnoloģijām, tai skaitā rakstiska, mutiska, datu formā uzglabāta, audio – vizuāla un jebkurā citā veidā uzglabāta informācija, kā arī informācija par Tehniskā specifikācijā minēto darba izpildi, tās noslēgšanu un izpildi, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu.

Novērtē šo rakstu:

31
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

21

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

FotoVispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to, ka šajā gadā, neskatoties uz pandēmiju, neskatoties uz visiem ierobežojumiem, forums tomēr turpina savu darbu, kas priecē. Lai gan online formātā, bet tomēr strādā. Un tas piedāvā saviem dalībniekiem atvērtā un brīvā diskusijā apmainīties ar saviem vērtējumiem un prognozēm, kas daļēji kompensē to klātienes sarunu deficītu starp valstu, biznesa un sabiedrības līderiem, kurš ir uzkrājies šajos pagājušajos mēnešos.
Lasīt visu...

12

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

FotoLatvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl aizmirstam, ka citu nāciju cerības toreiz "palika aiz borta". 
Lasīt visu...

18

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

FotoDažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa Latvijas mediju publicēja rakstus par šo tēmu. Pilnīgi katrs no šiem rakstiem sniedz ziņas labvēlīgā notiesātām sievietēm gaismā, vienlaikus pilnīgi nejauši aizmirstot precizēt daudzas ļoti svarīgas šīs krimināllietas detaļas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...