Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai turpinātu medijos dažādos veidos slavēt bēdīgi slaveno e-veselības sistēmu, kuras darbs saskaņā ar veselības ministres Andas Čakšas pēdējiem publiskajiem paziņojumiem esot „stabilizējies”, ministre iecerējusi iztērēt vēl nepilnus 47 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Nule ir pasludināti rezultāti Nacionālā veselības dienesta izsludinātajam iepirkumam „Informatīvās kampaņas par E-veselības sistēmas pakalpojumiem plānošana, izstrāde un īstenošana”, un saskaņā ar tiem ar sistēmas slavēšanu tagad par 46 786 eiro nodarbosies SIA Mediju tilts.

Šis gan nav pirmais šāda veida iepirkums, - ar nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu, dažādos veidos slavējot slikti uzbūvēto un ar grūtībām funkcionējošo e-veselības sistēmu, Veselības ministrijas uzdevumus pildošais Nacionālais veselības dienests nodarbojas regulāri.

69 tūkstoši eiro – šādu summu Nacionālais veselības dienests ir iztērējis pērn, lai medijos reklamētu un skaidrotu e-veselības sistēmu. Pietiek jau iepriekš ir publicējis dokumentus, kas rāda gan to, kā šī nauda piešķirta divos iepirkumos, no kuriem vienā bijuši divi pretendenti un otrā – tikai viens, gan to, kā šī nauda „apgūta” un kā tās „apguvēji” atskaitījušies par veikto pasākumu efektivitāti (šie dokumenti atrodami šeit).

Šie fragmenti no iepriekšējā nolikuma rāda – kā pats Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija dienests vērtē situāciju ar dārgi izmaksājušo sistēmu un kam tieši plānots tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai mēģinātu uzlabot sabiedrības un ārstu viedokļus par to.

Situācijas raksturojums

Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – E-veselība) www.eveseliba.gov.lv izveidi un darbību nosaka 2014. gada 11. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.134 “Noteikumi par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu”. E-veselība ir veselības nozares informācijas sistēma, kurā no 2017. gada 1. septembra ir jāuzsāk strādāt ārstniecības iestādēm un aptiekām, kas ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par E-veselības lietošanu.

E-veselības ieviešana Latvijā ir nozīmīgs solis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī iedzīvotāju aktīvākā iesaistē veselības aprūpes procesā.

E-veselība sastāv no divām daļām – publiskās sadaļas un sadaļas, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji.

E-veselības izveides ieguvumi:

- uzlabots sabiedrības veselības stāvoklis – veicinot iedzīvotāju iesaisti savas veselības saglabāšanā un kontroli par savu veselību, sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem medicīnas datiem, kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu, palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem;

- kvalitatīva un savlaicīga informācija – ārsti un farmaceiti operatīvi saņem kvalitatīvu informāciju par pacientu. Ir iespējas pārliecināties vai pacients ievēro ārsta nozīmēto ārstēšanu – ir apmeklējis nepieciešamos speciālistus; iegādājies nepieciešamās zāles vai veicis nepieciešamās veselības pārbaudes;

- palielināta veselības aprūpes efektivitāte – nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta medicīnas datiem;

- paaugstināta iedzīvotāju medicīnas datu ticamība un drošība, kā arī mazāk kļūdu ārstniecības procesā – tiek novērstas kļūdas, kas rodas, piemēram, receptēs nesalasāma rokraksta dēļ, kā arī tās, kas rodas, ja ārsta rīcībā savlaicīgi nav visa nepieciešamā informācija par pacientu, jo ne vienmēr ir pietiekami daudz laika izskaidrot pacientam nepieciešamo informāciju par viņa veselības stāvokli un paskaidrot, kādas hroniskas slimības, alerģijas viņam ir, kādas zāles viņš lieto. Pacientam būs iespējams kontrolēt pieeju saviem veselības datiem un piekļūt tiem pašam vienuviet, sev ērtā laikā un veidā.

E-veselības publiskajā sadaļā ir pieejama plaša informācija par veselības nozares jaunumiem, informācija par veselīgu dzīvesveidu, datu bāzes, meklētāji, statistika un pētījumi par sabiedrības veselību u.c. aktuāla informācija.

E-veselības sadaļā, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji, šobrīd ir pieejama šāda informācija:

- iedzīvotājs var apskatīt savus pacienta medicīnas pamatdatus, noteikt piekļuvi ārstiem saviem medicīnas datiem, apskatīt  savas medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, ja tādas ir tikušas izrakstītas, kā arī norādīt savu kontaktinformāciju, kontaktpersonu saziņai, kā arī izmantot citus e-pakalpojumus, ja ārstniecības iestāde tādus piedāvā (piemēram, e-konsultāciju);

- ārstniecības persona un farmaceits var aplūkot savu pacientu medicīnas datus, izrakstīt medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, sniegt informāciju par pacientu izrakstiem-epikrīzēm, vakcinācijas datiem, radioloģisko nosūtījumu attēliem, ambulatorās pacienta izmeklēšanas pārskatiem, radioloģisko izmeklējumu aprakstiem un ievadīt ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra datus (PREDA), kā arī izmantot e-konsultāciju un e-nosūtījumu u.c.

Autorizētajā daļā ir pieejami tie iedzīvotāju medicīnas dati, kurus ārstniecības iestāde ir iesūtījusi vai ievadījusi E-veselības sistēmā. Medicīniskajai informācijai var piekļūt iedzīvotāji un viņus ārstējošie ārsti, kā arī farmaceiti, autorizējoties E-veselības sistēmā ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem – internetbankas piekļuves datiem, elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti (eID). 

Reklāmas kampaņas komunikācijas mērķis:

Vispiemērotākajā veidā, izvēloties atbilstošākos reklāmas kanālus, primāri informēt iespējami lielāku Latvijas sabiedrības un iedzīvotāju daļu, sekundāri veselības nozares profesionāļus, nevalstiskās un profesionālās organizācijas par E-veselības sistēmu, veicinot lietotāju uzticību, kā arī izpratni par to, kāda informācija un e-pakalpojumi ir pieejami šajā sistēmā.

Informatīvajai kampaņai:

- jāveicina sekmīga E-veselības ieviešana;

- jāinformē visi Latvijas iedzīvotāji par ieguvumiem, lietojot E-veselību;

- jāskaidro E-veselības dažādie aspekti (drošība, efektivitāte, datu pieejamība, datu precizitāte utt.), lai mazinātu bažas un panāktu uzticēšanos elektroniskajai saziņai veselības aprūpē;

- jāveicina iesaistīto veselības aprūpes profesionāļu izpratne, atsaucība un atbalsts E-veselībai.

Reklāmas kampaņas mērķauditorija:

Tiešā mērķauditorija (visi, kas strādās ar informāciju E-veselības sistēmā, kā arī būs tās tiešie lietotāji):

- primāri - Latvijas iedzīvotāji darba spējīgā, t.i. 14-60 gadu vecumā (uz kuriem attiecināmas darba nespējas lapas, kā arī bērnu un/vai vecāku kopšana u.tml.);

- sekundāri - visi Latvijas iedzīvotāji.

Minimālās prasības kampaņas īstenošanai:

1.5.1. Reklāmas kampaņa tiek īstenota saskaņā ar Pretendenta iesniegto reklāmas plānu medijos, ņemot vērā šādu reklāmas materiālu pieejamību:

1.5.1.1. vienu (1) 30 sekundes garu video reklāmas rullīti latviešu un krievu valodā par E-veselību un tās sniegtajām priekšrocībām, demonstrēšanai televīzijā ;

1.5.1.2. četrus (4) vienu (1) minūti garus skaidrojošus video rullīšus latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) par autorizēšanos E-veselības sistēmā, e-darbnespējas lapas izmantošanu, e-receptes izmantošanu un datu drošību E-veselības sistēmā . Ja līguma slēgšanas laikā Pasūtītāja rīcībā būs jauns vienu (1) minūti garš skaidrojošs video rullītis, arī tā demonstrēšana jānodrošina Pretendenta piedāvātā rullīšu demonstrēšanas apjoma ietvaros;

1.5.1.3. piedāvājot citus reklāmas formātus vai veidus, Pretendents piedāvā un piedāvājumā iekļauj arī to ražošanas un citas saistītās izmaksas.

1.5.2. Pretendents nodrošina reklāmas kampaņu medijos vismaz trīs (3) reklāmas kanālos, t.sk. vides reklāmu, reklāmu televīzijā un interneta vidē:

1.5.2.1. Pretendents nodrošina vides reklāmas latviešu valodā izvietošanu Rīgā un vismaz piecās citās lielākajās Latvijas pilsētās (atbilstoši iedzīvotāju skaitam) dažādos Latvijas reģionos (sabiedriskā transporta pieturās, statiskajos vai dinamiskajos stendos, kolonnās u.tml.), izstrādājot vides reklāmas maketu vai maketus . Vides reklāmai jābūt vismaz 50 izvietojuma vietās, minimālais izvietojuma ilgums – četrpadsmit (14) dienas. Pretendentam jānodrošina ne mazāk kā 50 % no piedāvājuma kopējās summas vides reklāmas izvietošanai. Pretendentam jānodrošina Rīgā ne mazāk kā 50 % no kopējā vides reklāmas izvietojuma. Nepārkāpjot Autortiesību likumā noteikto, Pretendents tehniskajam piedāvājumam pievieno vides reklāmas parauga/skices projektu. Tas ir paredzēts Pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanai un nav uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi Publisko iepirkumu likuma 9. panta piektās daļas izpratnē.

1.5.2.2. Pretendents nodrošina video reklāmas izvietošanu vismaz divos dažādos televīzijas kanālos gan latviešu, gan krievu valodā attiecībā 70/30. Izvēlētajiem televīzijas kanāliem jābūt nacionāla mēroga un jāraida visā Latvijas teritorijā. Ne mazāk kā 65 % no piedāvātā reklāmas izvietojuma laika jābūt laika posmā no plkst. 18.00 līdz 23.00. Reklāmas izvietošanas laiki jāpiedāvā gan darba dienās, gan brīvdienās. Televīzijas reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem. Reklāmas izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka reklāmu vismaz četras reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem).

1.5.2.3. Pretendents nodrošina četru skaidrojošu video rullīšu (katrs 1 min.) latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) izvietošanu sociālajā tīklā Facebook.com. Skaidrojošo video rullīšu izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka visus rullīšus vismaz divas reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem). Piedāvājumā jānorāda plānotā internetā sasniedzamā unikālā auditorija, mērķauditorijas aptvere (Reach%), kā arī ekspozīciju skaits.

1.5.3. Visu piedāvāto reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem;

1.5.4. Pretendents veic pēckampaņas novērtējumu un iesniedz to Pasūtītājam (drukātā formātā un elektroniskā formātā uz datu nesēja). Pēckampaņas novērtējumā iekļauj:

1.5.4.1. reklāmas sasniegtās auditorijas lielumu, t.sk. atskaite par reklāmas izvietojumu, laika periodu un mediju kanāliem, kanālu efektivitātes analīze, kā arī sasniegtās auditorijas rezultātu kopsavilkums atbilstoši katram reklāmas kanālam un kopumā ar nozīmīgākajiem datiem;

1.5.4.2. galvenie kampaņas īstenošanas procesā izdarītie secinājumi un gūtās atziņas, rekomendācijas reklāmas kampaņas organizēšanai nākotnē.

1.5.5. Visas reklāmas kampaņas laikā plānotās aktivitātes un izmantotos materiālus Pretendents saskaņo ar Pasūtītāju, tajā skaitā reklāmas materiālu saturu un formātus (tajā skaitā, ja Pretendents izstrādā citus reklāmas formātus vai veidus atbilstoši Pretendenta piedāvātajiem reklāmas kanāliem).

1.5.6. Pretendents garantē, ka piedāvājuma izpildē netiek pieļauti autortiesību vai citu tiesību pārkāpumi.

1.5.7. Pasūtītājam ir tiesības iepirkumā minētos pakalpojumus nepasūtīt pilnā apjomā.

Konfidencialitāte

Visa un jebkāda informācija, ko kāda no Pusēm sniedz viena otrai darba izpildes laikā vai arī tā atklājas, pildot darba pienākumus, kā arī jebkura šīs informācijas daļa, tai skaitā, bet ne tikai informācija par E-veselības sistēmas darbību un tehniskajām niansēm, otras Puses darbību, tehnoloģijām, tai skaitā rakstiska, mutiska, datu formā uzglabāta, audio – vizuāla un jebkurā citā veidā uzglabāta informācija, kā arī informācija par Tehniskā specifikācijā minēto darba izpildi, tās noslēgšanu un izpildi, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu.

Novērtē šo rakstu:

31
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...