Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai turpinātu medijos dažādos veidos slavēt bēdīgi slaveno e-veselības sistēmu, kuras darbs saskaņā ar veselības ministres Andas Čakšas pēdējiem publiskajiem paziņojumiem esot „stabilizējies”, ministre iecerējusi iztērēt vēl nepilnus 47 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Nule ir pasludināti rezultāti Nacionālā veselības dienesta izsludinātajam iepirkumam „Informatīvās kampaņas par E-veselības sistēmas pakalpojumiem plānošana, izstrāde un īstenošana”, un saskaņā ar tiem ar sistēmas slavēšanu tagad par 46 786 eiro nodarbosies SIA Mediju tilts.

Šis gan nav pirmais šāda veida iepirkums, - ar nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu, dažādos veidos slavējot slikti uzbūvēto un ar grūtībām funkcionējošo e-veselības sistēmu, Veselības ministrijas uzdevumus pildošais Nacionālais veselības dienests nodarbojas regulāri.

69 tūkstoši eiro – šādu summu Nacionālais veselības dienests ir iztērējis pērn, lai medijos reklamētu un skaidrotu e-veselības sistēmu. Pietiek jau iepriekš ir publicējis dokumentus, kas rāda gan to, kā šī nauda piešķirta divos iepirkumos, no kuriem vienā bijuši divi pretendenti un otrā – tikai viens, gan to, kā šī nauda „apgūta” un kā tās „apguvēji” atskaitījušies par veikto pasākumu efektivitāti (šie dokumenti atrodami šeit).

Šie fragmenti no iepriekšējā nolikuma rāda – kā pats Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija dienests vērtē situāciju ar dārgi izmaksājušo sistēmu un kam tieši plānots tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai mēģinātu uzlabot sabiedrības un ārstu viedokļus par to.

Situācijas raksturojums

Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – E-veselība) www.eveseliba.gov.lv izveidi un darbību nosaka 2014. gada 11. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.134 “Noteikumi par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu”. E-veselība ir veselības nozares informācijas sistēma, kurā no 2017. gada 1. septembra ir jāuzsāk strādāt ārstniecības iestādēm un aptiekām, kas ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par E-veselības lietošanu.

E-veselības ieviešana Latvijā ir nozīmīgs solis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī iedzīvotāju aktīvākā iesaistē veselības aprūpes procesā.

E-veselība sastāv no divām daļām – publiskās sadaļas un sadaļas, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji.

E-veselības izveides ieguvumi:

- uzlabots sabiedrības veselības stāvoklis – veicinot iedzīvotāju iesaisti savas veselības saglabāšanā un kontroli par savu veselību, sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem medicīnas datiem, kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu, palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem;

- kvalitatīva un savlaicīga informācija – ārsti un farmaceiti operatīvi saņem kvalitatīvu informāciju par pacientu. Ir iespējas pārliecināties vai pacients ievēro ārsta nozīmēto ārstēšanu – ir apmeklējis nepieciešamos speciālistus; iegādājies nepieciešamās zāles vai veicis nepieciešamās veselības pārbaudes;

- palielināta veselības aprūpes efektivitāte – nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta medicīnas datiem;

- paaugstināta iedzīvotāju medicīnas datu ticamība un drošība, kā arī mazāk kļūdu ārstniecības procesā – tiek novērstas kļūdas, kas rodas, piemēram, receptēs nesalasāma rokraksta dēļ, kā arī tās, kas rodas, ja ārsta rīcībā savlaicīgi nav visa nepieciešamā informācija par pacientu, jo ne vienmēr ir pietiekami daudz laika izskaidrot pacientam nepieciešamo informāciju par viņa veselības stāvokli un paskaidrot, kādas hroniskas slimības, alerģijas viņam ir, kādas zāles viņš lieto. Pacientam būs iespējams kontrolēt pieeju saviem veselības datiem un piekļūt tiem pašam vienuviet, sev ērtā laikā un veidā.

E-veselības publiskajā sadaļā ir pieejama plaša informācija par veselības nozares jaunumiem, informācija par veselīgu dzīvesveidu, datu bāzes, meklētāji, statistika un pētījumi par sabiedrības veselību u.c. aktuāla informācija.

E-veselības sadaļā, kurai var piekļūt autorizēti lietotāji, šobrīd ir pieejama šāda informācija:

- iedzīvotājs var apskatīt savus pacienta medicīnas pamatdatus, noteikt piekļuvi ārstiem saviem medicīnas datiem, apskatīt  savas medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, ja tādas ir tikušas izrakstītas, kā arī norādīt savu kontaktinformāciju, kontaktpersonu saziņai, kā arī izmantot citus e-pakalpojumus, ja ārstniecības iestāde tādus piedāvā (piemēram, e-konsultāciju);

- ārstniecības persona un farmaceits var aplūkot savu pacientu medicīnas datus, izrakstīt medikamentu e-receptes un e-darbnespējas lapas, sniegt informāciju par pacientu izrakstiem-epikrīzēm, vakcinācijas datiem, radioloģisko nosūtījumu attēliem, ambulatorās pacienta izmeklēšanas pārskatiem, radioloģisko izmeklējumu aprakstiem un ievadīt ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra datus (PREDA), kā arī izmantot e-konsultāciju un e-nosūtījumu u.c.

Autorizētajā daļā ir pieejami tie iedzīvotāju medicīnas dati, kurus ārstniecības iestāde ir iesūtījusi vai ievadījusi E-veselības sistēmā. Medicīniskajai informācijai var piekļūt iedzīvotāji un viņus ārstējošie ārsti, kā arī farmaceiti, autorizējoties E-veselības sistēmā ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem – internetbankas piekļuves datiem, elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti (eID). 

Reklāmas kampaņas komunikācijas mērķis:

Vispiemērotākajā veidā, izvēloties atbilstošākos reklāmas kanālus, primāri informēt iespējami lielāku Latvijas sabiedrības un iedzīvotāju daļu, sekundāri veselības nozares profesionāļus, nevalstiskās un profesionālās organizācijas par E-veselības sistēmu, veicinot lietotāju uzticību, kā arī izpratni par to, kāda informācija un e-pakalpojumi ir pieejami šajā sistēmā.

Informatīvajai kampaņai:

- jāveicina sekmīga E-veselības ieviešana;

- jāinformē visi Latvijas iedzīvotāji par ieguvumiem, lietojot E-veselību;

- jāskaidro E-veselības dažādie aspekti (drošība, efektivitāte, datu pieejamība, datu precizitāte utt.), lai mazinātu bažas un panāktu uzticēšanos elektroniskajai saziņai veselības aprūpē;

- jāveicina iesaistīto veselības aprūpes profesionāļu izpratne, atsaucība un atbalsts E-veselībai.

Reklāmas kampaņas mērķauditorija:

Tiešā mērķauditorija (visi, kas strādās ar informāciju E-veselības sistēmā, kā arī būs tās tiešie lietotāji):

- primāri - Latvijas iedzīvotāji darba spējīgā, t.i. 14-60 gadu vecumā (uz kuriem attiecināmas darba nespējas lapas, kā arī bērnu un/vai vecāku kopšana u.tml.);

- sekundāri - visi Latvijas iedzīvotāji.

Minimālās prasības kampaņas īstenošanai:

1.5.1. Reklāmas kampaņa tiek īstenota saskaņā ar Pretendenta iesniegto reklāmas plānu medijos, ņemot vērā šādu reklāmas materiālu pieejamību:

1.5.1.1. vienu (1) 30 sekundes garu video reklāmas rullīti latviešu un krievu valodā par E-veselību un tās sniegtajām priekšrocībām, demonstrēšanai televīzijā ;

1.5.1.2. četrus (4) vienu (1) minūti garus skaidrojošus video rullīšus latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) par autorizēšanos E-veselības sistēmā, e-darbnespējas lapas izmantošanu, e-receptes izmantošanu un datu drošību E-veselības sistēmā . Ja līguma slēgšanas laikā Pasūtītāja rīcībā būs jauns vienu (1) minūti garš skaidrojošs video rullītis, arī tā demonstrēšana jānodrošina Pretendenta piedāvātā rullīšu demonstrēšanas apjoma ietvaros;

1.5.1.3. piedāvājot citus reklāmas formātus vai veidus, Pretendents piedāvā un piedāvājumā iekļauj arī to ražošanas un citas saistītās izmaksas.

1.5.2. Pretendents nodrošina reklāmas kampaņu medijos vismaz trīs (3) reklāmas kanālos, t.sk. vides reklāmu, reklāmu televīzijā un interneta vidē:

1.5.2.1. Pretendents nodrošina vides reklāmas latviešu valodā izvietošanu Rīgā un vismaz piecās citās lielākajās Latvijas pilsētās (atbilstoši iedzīvotāju skaitam) dažādos Latvijas reģionos (sabiedriskā transporta pieturās, statiskajos vai dinamiskajos stendos, kolonnās u.tml.), izstrādājot vides reklāmas maketu vai maketus . Vides reklāmai jābūt vismaz 50 izvietojuma vietās, minimālais izvietojuma ilgums – četrpadsmit (14) dienas. Pretendentam jānodrošina ne mazāk kā 50 % no piedāvājuma kopējās summas vides reklāmas izvietošanai. Pretendentam jānodrošina Rīgā ne mazāk kā 50 % no kopējā vides reklāmas izvietojuma. Nepārkāpjot Autortiesību likumā noteikto, Pretendents tehniskajam piedāvājumam pievieno vides reklāmas parauga/skices projektu. Tas ir paredzēts Pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanai un nav uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi Publisko iepirkumu likuma 9. panta piektās daļas izpratnē.

1.5.2.2. Pretendents nodrošina video reklāmas izvietošanu vismaz divos dažādos televīzijas kanālos gan latviešu, gan krievu valodā attiecībā 70/30. Izvēlētajiem televīzijas kanāliem jābūt nacionāla mēroga un jāraida visā Latvijas teritorijā. Ne mazāk kā 65 % no piedāvātā reklāmas izvietojuma laika jābūt laika posmā no plkst. 18.00 līdz 23.00. Reklāmas izvietošanas laiki jāpiedāvā gan darba dienās, gan brīvdienās. Televīzijas reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem. Reklāmas izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka reklāmu vismaz četras reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem).

1.5.2.3. Pretendents nodrošina četru skaidrojošu video rullīšu (katrs 1 min.) latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) izvietošanu sociālajā tīklā Facebook.com. Skaidrojošo video rullīšu izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka visus rullīšus vismaz divas reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem). Piedāvājumā jānorāda plānotā internetā sasniedzamā unikālā auditorija, mērķauditorijas aptvere (Reach%), kā arī ekspozīciju skaits.

1.5.3. Visu piedāvāto reklāmas izvietošanas kanālu, to sadalījumu un diennakts laiku, kad reklāma tiek pārraidīta, izvēli Pretendents pamato ar mediju auditorijas un to lietošanas paradumu datiem;

1.5.4. Pretendents veic pēckampaņas novērtējumu un iesniedz to Pasūtītājam (drukātā formātā un elektroniskā formātā uz datu nesēja). Pēckampaņas novērtējumā iekļauj:

1.5.4.1. reklāmas sasniegtās auditorijas lielumu, t.sk. atskaite par reklāmas izvietojumu, laika periodu un mediju kanāliem, kanālu efektivitātes analīze, kā arī sasniegtās auditorijas rezultātu kopsavilkums atbilstoši katram reklāmas kanālam un kopumā ar nozīmīgākajiem datiem;

1.5.4.2. galvenie kampaņas īstenošanas procesā izdarītie secinājumi un gūtās atziņas, rekomendācijas reklāmas kampaņas organizēšanai nākotnē.

1.5.5. Visas reklāmas kampaņas laikā plānotās aktivitātes un izmantotos materiālus Pretendents saskaņo ar Pasūtītāju, tajā skaitā reklāmas materiālu saturu un formātus (tajā skaitā, ja Pretendents izstrādā citus reklāmas formātus vai veidus atbilstoši Pretendenta piedāvātajiem reklāmas kanāliem).

1.5.6. Pretendents garantē, ka piedāvājuma izpildē netiek pieļauti autortiesību vai citu tiesību pārkāpumi.

1.5.7. Pasūtītājam ir tiesības iepirkumā minētos pakalpojumus nepasūtīt pilnā apjomā.

Konfidencialitāte

Visa un jebkāda informācija, ko kāda no Pusēm sniedz viena otrai darba izpildes laikā vai arī tā atklājas, pildot darba pienākumus, kā arī jebkura šīs informācijas daļa, tai skaitā, bet ne tikai informācija par E-veselības sistēmas darbību un tehniskajām niansēm, otras Puses darbību, tehnoloģijām, tai skaitā rakstiska, mutiska, datu formā uzglabāta, audio – vizuāla un jebkurā citā veidā uzglabāta informācija, kā arī informācija par Tehniskā specifikācijā minēto darba izpildi, tās noslēgšanu un izpildi, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu.

Novērtē šo rakstu:

31
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...