Lai valsts sāk ar sevi, nevis ar KPV LV kandidāta "biznesa" miljona eiro nodokļu parādiem...
Uģis Āva13.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sveiki visiem! Šo informāciju ir saņēmuši vairāki deputāti, tai skaitā Ministru prezidents Māris Kučinskis un Valsts prezidenta kanceleja, kā arī daži ziņu portāli, jo, manuprāt, šādu cilvēku atrašanās Saeimā būtu noziegums pret tautu.
Politiskā partija "KPV LV", kandidāts Māris Možvillo
Dzimšanas gads: 1967
Pilsonības valsts: Latvija
Dzīvesvieta: Alojas novads
Tautība: Latvietis/latviete
Izglītības līmenis: Vidējā izglītība
Uzņēmums Nr. 1
Reģistrācijas numurs: 44103018100
Nosaukums: sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SERVISS AT”
https://company.lursoft.lv/serviss-at/44103018100
Valde: Možvillo Māris, Limbažu rajons, Aloja pilsētas lauku teritorija, “Stankas”, valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi; Mētriņš Daumants, Limbažu rajons, Alojas pilsētas lauku teritorija, “Beimeistari”, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi
Likvidēts 2016. gadā, valsts norakstījusi nodokļu parādu 849 tūkstošu eiro apmērā.
Uzņēmums Nr. 2
Reģistrācijas numurs: 44103058762
Firma: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Serviss AL"
https://company.lursoft.lv/serviss-al/44103058762
Ieceltas amatpersonas: Valde: Māris Možvillo, personas kods 221167-12008, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi
VID administrētie nodokļu parādi -142 252.67 EUR uz 07.07.2018
Uzņēmums Nr. 3.
Reģistrācijas numurs: 44103079711
Firma: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "MZM"
https://company.lursoft.lv/mzm/44103079711
Valde: Māris Možvillo, personas kods 221167-12008, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi
VID Administrētie nodokļu parādi -56 434.03 EUR uz 26.07.2018
Kopā vairāk nekā miljons eiro! Un neviens nezina, kas notiek ar visām biedrībām un citiem uzņēmumiem, kas saistīti ar šo personu (kura kandidē uz Saeima), kur dati tik viegli nav pieejami...
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
