Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Patlaban svarīgākās ir Saeimas vēlēšanas. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka koalīcijas veidošanas sarunas nebūs vieglas, tāpēc par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu varēšu runāt tad, kad būs skaidra koalīcija," – tā šodien publiski paziņoja pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Tikmēr Pietiek šodien ekskluzīvi publicē fragmentu no Latvijas grāmatnīcās pēdējās trīs nedēļās pieprasītākās grāmatas – romāna „Vara” („Bailes – 2”), - šajā grāmatā viens no galvenajiem „varoņiem” saucas Raimonds Vājonis un amatā palikšanas problēmu mēģina risināt paša spēkiem, - šī versija izklausās krietni patiesīgāka nekā Vējoņa publiskie apgalvojumi.

42. nodaļa. Raimonds Vājonis

Kāpēc, kāpēc, kāpēc viņš bija piedzimis šitāds – ar labiem nodomiem, bet bez pietiekama daudzuma smadzeņu pelēkās vielas? Kā tāds lācītis Pūks, joptvajumaķ… Prezidentam Vājonim gribējās sisties ar galvu pret sienu – bet arī tas, protams, nepalīdzētu.

Viss viņam bija. Bija amats – ideāli piemērots, lai darītu salīdzinoši lielas lietas. Varu šis amats nedeva milzumdaudz, tomēr pietiekami. Bija labi nodomi. Pats galvenais – bija laikam taču lieliska iespēja, kā sevi parādīt, kā izdarīt kaut ko izcili labu valstij, galu galā – kā saglabāt savu amatu uz nākamo termiņu.

Nebija tikai viena – sajēgas, kā tagad izmantot Mīzīša pastāstīto. Izmantot gudri un prātīgi, tā, lai visa Latvijas tauta beidzot novērtētu, kā tai ir paveicies ar prezidentu. Lai visi šie deputāteļi, kas jau kuro reizi izņirdza un atmeta atpakaļ kādu viņa labi domātu iniciatīvu, turpmāk uzskatītu par pagodinājumu saņemt vēstuli no paša Valsts prezidenta.

Viņa rīcībā bija tāda informācija, nu tāāāāāda informācija! Bet kāda jēga, ja viņš nejēdza, kā to izmantot. Un apkārt nebija neviena, kas spētu palīdzēt. Neviena paša.

Sasaukt uz rīcības sapulci savus Klaķus, Alnājus un citus lošus? Viņi tikai bolīs acis un gvelzīs blēņas par stratēģisko attīstību. Pakonsultēties ar Drāzeku? Viņai bija citi talanti, bet ne šāds. Sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi? Hahaha, nesmīdiniet.

Prezidentam Vājonim atlika tikai viens – atkal patraucēt savu diskrēto padomdevēju. Galu galā – ideja par lielās iespējas sagaidīšanu bija viņējā. Būtu tikai taisnīgi, ka tieši šis gudrais un pieredzējušais cilvēks uzzinātu par neaktuālo Kroni un viņa, iespējams, joprojām aktuālajiem dokumentiem. Kurš gan cits varētu dot jēdzīgu padomu, ja ne viņš?

Sazināties un vēl jo vairāk satikties ar padomdevēju nemaz nebija tik viegli: stingru konfidencialitāti saglabāt – bet patiesībā vienkārši slēpties un neatstāt nekādas pēdas – vajadzēja no pilnīgi visām svešajām acīm un ausīm. Jā, arī no tām, kas pieskatīja pašu prezidentu. Kontakti ar šo cilvēku netiktu atbalstīti, pārāk jau nu daudzšķautņaina bija viņa biogrāfija.

Ja tikšanās Vājonim kaut ko arī atstāja, tad vienīgi nepatīkamu neizpratnes un bažu pēcgaršu. Gudrais cilvēks šoreiz bija neparasti nervozs un nebūt ne tik vieds kā parasti.

Vēl vairāk – viss tas, ko Vājonis bija spējis saprast no Mīzīša stāstījuma un nu tālāk izklāstīja savam neformālajam padomdevējam, viņā acīm redzami izraisīja tikai nepatīkamu izbrīnu. Arī tas, kas viņam bija sakāms, šoreiz pēc vieda padoma nekādi neizskatījās.

– Redzi, Raimond… – Viņi abi jau no senseniem laikiem bija uz tu. – Tas viss, ko tu stāsti, ir ļoti savādi. Tikpat labi tajā visā kaut kas var būt, taču… vai tu pilnīgi izslēdz iespēju, ka tā varētu būt vienkārši provokācija pret tevi personiski? Nez vai tu uzticies tam resnajam āpsim, ko.

Nē, protams, ne. Vājonim vairākkārt bija radies iekšējs jautājums – kā vārdā un kā interesēs vienā vai otrā gadījumā strādā Mīzītis. Un, ja ne pats Mīzītis, tad dažs labs no viņa darbiniekiem.

– Nu, lūk, Raimond! – Ja pirmajā mirklī bija izskatījies, ka izdzirdētie jaunumi Vājoņa padomnieku ir pamatīgi satraukuši, tad nu jau viņš bija pilnībā nomierinājies un ierasti pussmīnēja, pussmaidīja smilškrāsas ūsās. Lūk, tāda viņam bija skola, ar apbrīnu nodomāja Vājonis. – Tas ir tāpat kā ar gāzes urbumiem. Tu urb un nekad droši nezini, kas tur apakšā īsti ir un kas iznāks ārā. Vai atkal neiznāks. Tev, protams, ir pētījumi un analīzes, bet tas neko pa īstam nenozīmē.

– Klau, Juri, bet ko man īsti darīt? Ir taču iespēja, ne? Viss, kā tu teici? – Vājonis vēl joprojām cerēja, ka tūlīt izdzirdēs pareizos vārdus un viss būs kārtībā.

Bet nekā tamlīdzīga. Izskatījās, ka viņa padomdevējs domās kavējas jau kaut kur pavisam citur un ir ne pa jokam norūpējies.

– Jāskatās, Raimond, jāskatās. Vajag padomāt, vajag pakonsultēties. Tu taču zini, kā viss notiek ar provokācijām – te viņa nav, te pēkšņi jau ir. Stāv tev priekšā tāds tusnis, kurš, izskatās, savu krānu gadiem nav redzējis un kurpes nespēj aizsiet. Bet tad pēkšņi viņš noliecas un iekož tev kājā, kad tu to vismazāk esi gaidījis.

Jā gan, pateicīgi nodomāja Vājonis. Tā īsti viņš Mīzītim nekad nebija uzticējies. Kāpēc pēkšņi noticēt tagad – vienkārši tāpat, sarežģītam, ļoti iespējams, sadomātam stāstam? Pasaciņai. Jā, Jurim, protams, bija taisnība. Vajadzēja pagaidīt, Juris pa to laiku painteresēsies, noskaidros, pakonsultēsies…

Oi! Pēkšņi smadzenēs iedūra līdz tam nez kur kavējusies doma – tas taču viss laikam skaitījās slepena informācija. Nē, Mīzītis neko nebija licis parakstīt, bet vienalga… viss bija tik noslēpumaini, saruna divatā un viss kas tāds. Un viņš, Vājonis, tagad to bija tā vienkārši izklāstījis savam padomdevējam.

Bet nu nē, nebija šādām bažām nekāda pamata. Jā, Juris nodarbojās ar sazarotu biznesu, un presē par viņu reizēm rakstīja nepatīkamas lietas, taču tas viss bija tikai aizdomas, nepārbaudītas baumas, nekas vairāk!

Protams, Jurim bija viņa biogrāfija, bet tā taču bija devusi to milzīgo pieredzi un kompetenci, ko Vājonis tik augstu vērtēja. Nē, nē, tur nebija, par ko uztraukties. Vajadzēja vienkārši gaidīt, ko Juris izdomās. Jo vairāk tāpēc, ka ap atvadīšanās brīdi Juris cita starpā ieminējās, ka kaut ko viņš varētu ieteikt jau tagad.

– Redzi, Raimond, par to, ko tev stāstīja tas resnais āpsis, es, protams, padomāšu un painteresēšos. Bet mans personiskais ieteikums tev – meklē citu tēmu, skaties pēc kaut kā cita. Nāk lielas pārmaiņas, un ir svarīgi tās paķert aiz astes, kamēr citi vēl nav paguvuši novērtēt un izmantot.

– Banku sfēra, piemēram. Lasīji pēdējā žurnālā “Irsa” rakstiņu par atmazgāšanu? Domā, amerikāņi vēl ilgi noskatīsies uz to bespreģelu, kas te notiek? Nē, nebūs ilgi. Un tad būs svarīgi – kurš būs tas, kas būs krīzei sagatavojies, kuram jau būs ar amerikāņiem viss nokārtots, kurš jau iepriekš ar viņiem būs uzņēmis sakarus un sagatavojis turpmāko scenāriju.

– Juri, tu taču zini, ka man kancelejā nav neviena, kas par to kaut ko jēgtu! – Vājonis pats juta, kā viņa balsī iezogas atklāti lūdzošas notis.

– A tu, Raimond, paskaties apkārt kādus neatkarīgus ekspertus. Ar pieredzi, ar biogrāfiju, ar reputāciju. Nu, šitā, piemēram, kā viņu… nu, no “Way Baltica”… Šnubesa, Raubesa, Bubesa, vo, Bubesa. Paprasi viņai padomu – gan jau neatteiks. Arī tas ministrs Pinkēvičs… Bungainis, to tu arī noteikti zini, Lezdiņš no FUKa. Ir jau vēl gudri un zinoši cilvēki palikuši, ir… ā, Rimēvičs galu galā.

Nez kāpēc Vājonim radās sajūta, ka šo sarunas daļu viņa padomdevējs jau sen bija izdomājis un pārdomājis visās detaļās un ka tieši tās dēļ viņš arī bija bijis gatavs tikties tik steidzīgi. Bet nu – kāda gan tam bija nozīme?

Savukārt nākamā diena atnāca ar jaunu pārsteigumu – Vājonim pat ienāca prātā, ka kāda augstākā vara viņu ir izvēlējusies par kaut ko līdzīgu citu augstāko valsts amatpersonu bažu un aizdomu uzklausītājam. Nu tur neko, tāds jau viņa amats pēc būtības arī bija. Šoreiz uz steidzamu tikšanos bija pieteicies padomdevēja pieminētais Latvijas Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimēvičs.

Cik tusnis Mīzītis uz tikšanos bija ieradies sakarīgs un racionāls, kaut grūti izprotams, tik Rimēvičs bija, latviski izsakoties, vienkārši putās. Parasti vienmēr nosvērts, gludi skūts, nevainojami izgludinātā uzvalkā, ar vēl nevainojamākām manierēm, šoreiz Rimēvičs izskatījās pēc cilvēka, kas uz paģirām noskrējis pusmaratonu. Turklāt viņš vēl mēģināja izlikties, ka viss ir labākajā kārtībā, no kā iespaids kļuva vēl neizprotamāks.

Sen, sen atpakaļ Vājonis bija lasījis par izšķirīgo valdības sēdi “Marex bankas” glābšanas vai neglābšanas lietā un ar to saistītajos jautājumos. Šajos dokumentos ar grifu “Dienesta vajadzībām” cita starpā bija detalizēti aprakstīts, kā, valdībai sākotnēji neatļaujot brīvu līdzekļu aizplūšanu no pusdzīvās bankas, Rimēviča kungs valdības sēdē sācis histēriski spiegt un tieši šādā veidā panācis savam viedoklim labvēlīgu lēmumu. Ļoti iespējams, spiegšana bija tieši tāda pati kā pašlaik.

Taču bija arī milzīgs pluss: atšķirībā no Mīzīša lēnīgā un iemidzinošā dudinājuma, kas bija gudru un mazsaprotamu terminu pārpilns, Rimēviča histēriskajā vārdu birumā Vājonim viss bija saprotams un skaidrs. Centrālās bankas prezidents bija saņēmis bezgala trauksmainu signālu no vairākiem avotiem, tostarp no Latvijas bagātāko cilvēku desmitnieka pārstāvja, un nu atskrējis ar situācijas vērtējumu un risinājuma variantiem.

– Raimond, jūs saprotat, kas notiek? – Vājonis iedomājās, ka arī šo jautājumu viņam sāk uzdot pārāk bieži. – Briest tādas lietas, tādas lietas, un no jums kā Valsts prezidenta ir vistiešākajā veidā atkarīgs, kā visa mūsu valsts no tā visa izkļūs! Ja jūs tagad gribat saglābt valsti un banku nozari kā tādu, jums ir iespēja strauji rīkoties – strauji un izlēmīgi! Viss ir aizgājis tik tālu, ka nepieciešami visdrosmīgākie pasākumi! Tikai tas mūs var glābt, tikai tad mūs sapratīs un mums palīdzēs!..

Kas palīdzēs? Kas un no kā glābs? Toreizējās valdības sēdes protokola nezināmajam rakstītājam patiešām bija taisnība – bija brīži, kad Rimēvičs patiešām histēriski spiedza, gandrīz vai bungādiņas sāka sāpēt. Bet viņu apturēt nešķita iespējami.

– Raimond, šī jums ir fantastiska iespēja! Krīze sāksies neatkarīgi no tā, ko mēs pirms tās izdarīsim. To nevar apturēt! Amerikāņi ir noskaitušies par to, ko mūsu bankas dara, un vēl vairāk viņi ir noskaitušies par to, ka mūsu iestādes neko nedara. Būtu es Finanšu tirgus komisijas priekšsēdētājs, varbūt vēl kaut ko varētu sasmelt, bet jūs taču labi zināt, ka tā ir neatkarīga institūcija, ko neviens nevar ietekmēt!

Nu, nu, Ilmāriņ, smīnīgi nodomāja Vājonis. Viņš bija pietiekami labi informēts par patieso lomu, kāda Rimēvičam bija banku jomas uzraudzībā. Nebija nekādu šaubu – Ilmāriņš ir sajutis tuvojošos sūdus un tagad mēģina no tiem laikus izsprukt, vietā noliekot kādu citu vainīgo. Ne jau pirmā reize galu galā.

Bet Ilmāriņš tikai spiedza un spiedza.

– Raimond! Prezident! Amerikāņi rīkosies jebkurā gadījumā, to apturēt vairs nevar! “CBLV” bankai ir beigas, varbūt vēl dažām, tur vairs neko nevar padarīt. Bet jūs, tieši jūs varat kļūt par to personu, kas izglābj visu Latvijas ekonomiku, nu vismaz banku nozari noteikti! Jums vajadzētu nekavējoties nosūtīt amerikāņiem vēstuli. Savā vārdā! Es jums varu palīdzēt to sagatavot, jūsu kanceleja laikam to nevarēs. Bez kādiem smalkumiem – tā un tā, ir dažas sliktās bankas, kas atmazgā un atmazgās, un tās vajag likvidēt bez vārda runas. Tev mafija neļauj, tāpēc nepieciešams stingrs amerikāņu norādījums – to neviens neatļausies neievērot! Protams, Raimond, neviens par šo jūsu vēstuli neuzzinās! Pilnīga konfidencialitāte! Un nekas tāds tur arī nemaz nebūs – vienkārši principiāls situācijas vērtējums un aicinājums rīkoties kā prezidentam pienākas. Bet tad, kad viss tā arī notiks, Raimond, kā tam jānotiek, jums jau būs gatavs rīcības plāns! Amerikāņi tās pāris sliktās bankas gribēs slēgt, visi sāks runāt, ka tūlīt būs banku krīze un valstij gals klāt, jā, visi būs panikā!.. Un tad – un tad jūs, Latvijas Valsts prezidents, parādīsieties baltā zirgā! Viss jums, prezident, būs nokārtots un gatavs. Gan Eiropas Centrālajā bankā, gan Briselē, gan visur citur. Visi respektēs lomu, ko būsit uzņēmies, – vietējie politiķi un visi pārējie. Jā, un vēl jums tad būs arī noorganizēta tikšanās ar Drampu – un jūs visu nokārtosiet. Tieši tā tas izskatīsies! Vājonis izglābj valsts ekonomiku ar saviem drosmīgajiem un enerģiskajiem lēmumiem – tieši tā un ne mazāk!..

Rimēvičs vēl turpināja runāt un runāt, bet Vājonim jau viss bija skaidrs – Jurim bija taisnība, tieši banku nozare bija tā, kas viņam solīja viņa lielo iespēju. Un nevis kaut kādas tur Mīzīša provokācijas. Te viss bija skaidrs – viņš to nepalaidīs garām! Nekādā gadījumā!

Novērtē šo rakstu:

145
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...