Iesaki rakstu: 
959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā un 660 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2022. gadā – tas viss Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Papildus tam klāt nāk 265 miljoni eiro investīciju projektiem un 360 miljoni eiro energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai – arī tas uz budžeta deficīta pieauguma rēķina 2022. gadā. Vēl šogad jāpieskaita papildu 116 miljoni eiro Ukrainas civiliedzīvotāju, kas bēg no kara, atbalstam un 230 miljoni eiro gāzes rezervju iepirkumam – arī tas viss uz deficīta rēķina.
Nebūtu jābrīnās, ka šādi izdevumi ietekmē Latvijas vispārējās valdības budžeta bilanci. Ja 2020. gadā Latvijas budžeta deficīts bija septītais zemākais starp ES valstīm, tad 2021. gadā ar 7,3% no IKP bijām trešā valsts ar lielāko budžeta deficītu, atpaliekot vienīgi no Maltas un Grieķijas.
Latvijas budžeta deficīts 2021. gadā ir trīs reizes lielāks par Igaunijas budžeta deficītu un septiņas reizes lielāks par Lietuvas budžeta deficītu. Arī nupat Eiropas Komisijai iesniegtās stabilitātes programmas rāda, ka Latvijas budžeta deficīts 2022. gadā tiek prognozēts kā augstākais Eiropas Savienībā.
Kādus secinājumus varam izdarīt?
Nav šaubu, ka bija nepieciešami resursi, lai cīnītos par Covid-19 pandēmijas mazināšanu. Tāpat nav šaubu, ka valstij ir jāpalīdz ar energoresursu cenu kāpuma mazināšanu. Pēc 24. februāra nav nekādu šaubu, ka aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšanai ir jāpiešķir tik līdzekļu, cik nepieciešams. Jautājums ir par to, vai sasniedzam izraudzītos mērķus ar zemākām iespējamām izmaksām.
Augstais deficīta līmenis Latvijā norāda, ka esam bijuši dāsni dažādu atbalstu un pabalstu sniegšanai uz aizņemtas naudas rēķina. Covid-19 pandēmija un energoresursu cenu lēciens bija arī citās valstīs, un nav pamata uzskatīt, ka Latvija šajā ziņā ir cietusi vairāk nekā citas valstis.
Deficīta ierobežojumu atcelšanas laikā iespēja palielināt izdevumus virs budžeta likumā noteiktā prasa no politiskajiem spēkiem pašdisciplīnu un godīgumu. Brīžos, kad jārīkojas ātri, no katras nozares ministrijas ir atkarīgs tas, ka līdzekļi tiek prasīti tieši tik, cik nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai, un ne par eiro vairāk. Ir jābūt godīgiem. Ja cīnāmies ar Covid-19, tad līdzekļus prasām tikai un vienīgi pandēmijas izraisītu vajadzību finansēšanai, ja vēlamies kompensēt energoresursu cenu pieaugumu – mērķējam atbalstu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Nemēģinām šeit paslēpt un finansēt citas nozaru ministriju vajadzības, paplašinot krīzes ietekmi līdz filozofiskai kategorijai, kas ļauj ar krīzi pamatot jebkuras vajadzības. Ir jābūt godīgiem.
Godīgumam publisko finanšu jautājumā ir īpaši liela nozīme kara apstākļos. Karš Ukrainā liek ar svaigu skatu paskatīties uz mūsu militārās aizsardzības spēju. Mēs nedrīkstam taupīt uz aizsardzības investīcijām. Valsts aizsardzībā ir jāiegulda tik, cik ir nepieciešams, un aizņemties naudu uz mūsu bērnu rēķina šim mērķim ir pareizi, ētiski un gudri. Taču būtu ārkārtīgi neētiski izmantot karu, lai "izsistu" finansējumu citiem mērķiem.
Kā finanšu ministrs es atbalstīšu papildu izdevumu piešķiršanu aizsardzībai un iekšējai drošībai, taču laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies. Mēs vienkārši nevaram atļauties ar vieglu roku piešķirt miljonus uz deficīta rēķina. Tas, ka Eiropas Savienības budžeta deficīta nosacījumi ir atviegloti, nenozīmē, ka varam vienā mierā palielināt izdevumus uz aizņemtas naudas rēķina.
Tas nozīmē to, ka mums pašiem ir nodota atbildība par fiskālo politiku un nevaram paslēpties aiz Briseles prasībām. Tas ir politiskā brieduma jautājums. Man gribas cerēt, ka mēs Latvijā šajā ziņā neatpaliekam no kaimiņiem ziemeļos un dienvidos un tāpēc varēsim sagatavot nākamā gada budžetu ar deficītu, kas tik ļoti nelēks ārā uz pārējo valstu fona mūsu reģionā.
Kas traucējis dzīvot ar zemu deficītu līdz šim?
Latvijas politisko spēku vidū šajā Saeimā ir liels atbalsts uzskatam, ka valsts vajadzību finansēšana uz deficīta rēķina ir pareiza un tā nozīmē gudru saimniekošanu. Procentu maksājumi ir zemi, Latvijas valsts parāds ir zems un valsts vajadzības jo lielas. (Patiesībā šobrīd procentu maksājumi vairs nebūt nav zemi.) Šī uzskata pārstāvji aicina neveidot sarežģītus atbalsta piešķiršanas nosacījumus, iestājoties par vienkāršiem noteikumiem, un tas nekas, ja atbalsts nonāk arī daudziem, kam faktiski to nevajag, – kur malku cērt, tur skaidas lec.
Atcerēsimies 2020. gadu, kad es kā finanšu ministrs tiku kritizēts par piesardzību valsts atbalsta izvēršanā. Kritizētāju vidū bija ne tikai Nacionālā apvienība Roberta Zīles personā un Jaunā konservatīvā partija, kas savā starpā parakstīja saprašanās memorandu par fiskālās politikas pārskatīšanu – lasi – fiskālās disciplīnas vājināšanu. Kritizētāju pulkam piepulcējās arī Latvijas Banka, aicinot pēc iespējas plašāk sildīt ekonomiku ar valsts finansēm.
Mērķēta atbalsta vietā ceļš pavērās helikopteru naudām, piešķirot valsts naudu uz galviņām, daudz nedomājot, vai visiem atbalsts tiešām ir nepieciešams. Šādos apstākļos finanšu ministra pārstāvētajam politiskajam spēkam, ņemot vērā vietu skaitu Saeimā, nav iespējams iestāties pozā un bloķēt lēmumus, kas pieņemami pārējiem koalīcijas partneriem. Nākas iet uz kompromisiem. Valsts vajadzību finansēšana uz deficīta rēķina 2020. gadā vēl bija bikla, taču sāka uzņemt apgriezienus. Šobrīd tā jau strādā ar pilnu jaudu, kā to redzam attēlos.
Kā apturēt ārpus budžeta tērēšanas neprātu?
Nākamā gada budžetu veidos nākamā valdība, un šīs valdības uzdevums ir atstāt tai tādu budžeta projektu, kurā nebūtu paslēptas problēmas. Tas arī ir jautājums par godīgumu. Nesen Finanšu ministrijā sagatavojām Latvijas Stabilitātes programmu 2022.–2025. gadam. Saskaņā ar mūsu prognozēm fiskālā telpa nākamajam gadam ir 150 miljoni eiro. Kā finanšu ministrs es iebildīšu visiem mēģinājumiem, ka šī valdība pieņem lēmumus par fiskālās telpas sadalīšanu, atstājot nākamo valdību ar tukšām rokām. Vēlēšanu gadā ir kārdinoši pieņemt lēmumus par visdažādāko problēmu risinājumu ar aizņemtu valsts budžeta naudu.
Nav populāri tam iebilst. Esmu iebildis daudziem priekšlikumiem, kas ar Covid-19 pandēmijas saucieniem uz lūpām pamato priekšlikumus, kas visai attāli saistīti ar pandēmiju, un dažu acīs esmu kļuvis nepopulārs. Pretējā gadījumā budžeta deficīts būtu vēl lielāks. Ar valsts budžeta līdzekļiem ir jārīkojas atbildīgi. To esmu darījis un solu darīt arī turpmāk ar mērķi atstāt nākamajai valdībai budžeta projektu ar pozitīvu fiskālo telpu.
Augstiem deficīta kalniem Latvijā nav vietas, lielos augstumos ir grūti elpot. Latvijas publiskajām finansēm ir jāsaglabā pieeja skābeklim jeb iespēja parādu pārfinansēt ar labvēlīgiem noteikumiem. Tāpēc vajadzības ir jāsabalansē ar iespējām, arī vēlēšanu gadā.
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
