Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis bija Ungārijas pilsēta Kiškunmujša. Tur bija jānotiek demokrātisko kustību forumam, un šajā pasākumā vajadzēja piedalīties arī Latvijas Nacionālajai neatkarības kustībai.

Toreiz vēl nevarēja atklāti norādīt ceļojuma mērķi, jo foruma idejai bija pārāk daudz pretinieku, it sevišķi no sociālistisko valstu valdību puses. Lai nerastos problēmas, Kiškunmujšā nolēma organizēt starptautisku futbola turnīru, kura ietvaros notiktu arī attiecīgais kultūras pasākums.

Tas nozīmēja, ka doties ārzemju ceļojumā vajadzēja ne tikai politiķiem, bet arī futbolistiem. Sportistu sastāvu nokomplektēt uzdeva futbola kluba Auda jauniešu trenerim, un šajā sarakstā iekļuva arī raksta autors. Tik vilinošam piedāvājumam piekritu uzreiz, taču jau nākamajā dienā biju spiests atteikties no iecerētā pasākuma. Tam par iemeslu bija negaidīts šķērslis, kuru pārvarēt nebija manos spēkos.

Lai izbrauktu no valsts, personai bija vajadzīga ārzemju pase, jo parastā pase šim nolūkam nederēja. Ārzemju pasei bija vajadzīga speciāla standarta fotogrāfija, kuru fotodarbnīcas sagatavoja divu nedēļu laikā. Līdz izbraukšanai bija palikusi tikai viena nedēļa, tāpēc šo problēmu minēju kā atteikuma iemeslu. Saņēmu uzaicinājumu apmeklēt privātu fotomākslinieku, kurš atrisinātu ar pasi saistītos jautājumus. Noteiktajā laikā ierados norādītajā dzīvoklī un uzzināju, ka par pasi varu neuztraukties. Zilo ārzemju pasi saņemšu autobusā izbraukšanas dienā.

Autobusā bijām aptuveni 40 cilvēku, no tiem futbolistus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Kā vēlāk uzzināju, ceļotāju kodolu veidoja pazīstamā brīvības cīnītāja Gunāra Astras radinieki, radinieku draugi, viņu paziņas un paziņu paziņas. Robežkontroles punktā sākās pirmie sarežģījumi, kuru dēļ šķita, ka ceļojums būs beidzies priekšlaicīgi.

Autobusā iekāpa divi bravurīgi robežsargi, lai atrastu īsto delegācijas vadītāju. Viņi uzskatīja, ka partorgs ir saguris no tālā ceļa, tāpēc starp pasažieriem meklēja iesnaudušos cilvēku. Liels bija viņu pārsteigums, kad meklēto cilvēku neizdevās atrast. Tādu futbola komandu viņi redzot pirmo reizi mūžā, tāpēc pieprasīja parādīt futbola bumbas. Bagāžas nodalījumā izdevās atrast tikai vienu bumbu, līdz ar to robežsargu pacietības mērs bija pilns. Esot jābrauc malā un jāgaida konvojs, kurš autobusu ar visiem pasažieriem nogādāšot tur, kur nepieciešams.

Delegācijas vadītājs palūdza atļauju piezvanīt un aizgāja uz robežkontroles punkta ēku. No turienes viņš atnāca atpakaļ uz autobusu smaidīdams un pateica šoferim, ka varam braukt tālāk. Ārpus ēkas bija iznākuši vēl daži robežsargi, kuri klusēdami skatījās uz mūsu autobusu. Priekšā sēdošā jauniete viņiem draiski pamāja ar rociņu, un šķita, ka par atbildi robežsargi izslējās vēl staltāk.

Uz Polijas un Čehoslovākijas valstu robežas gaidīja jauns pārbaudījums. Pēc tam, kad pasēs bija iespiesti Lazdiju kontrolpunkta zīmogi, vietējiem robežsargiem nevajadzētu uzdot liekus jautājumus, taču nepatikšanas draudēja no citas puses. Katram ceļotājam bija atļauts samainīt līdz 500 rubļiem, tāpēc lielākas summas atrašana varēja beigties bēdīgi. Zinātāji ieteica lieko valūtu paslēpt zeķē, jo tā ir vienīgā vieta, kuru robežsargi nepārbaudot. Reizēm aizdomīgā persona tiekot izģērbta gandrīz pilnīgi kaila, bet zeķes nekad neliekot vilkt nost. Tuvojoties robežai autobusā sākās draudzīga čabināšanās, knosīšanās un savstarpējā cits cita aplūkošana, lai pilnā gatavībā varētu sagaidīt robežas šķērsošanu.

Robežsargi no bagāžas nodalījuma izcēla vienu koferi un to nolika turpat uz asfalta pie autobusa sāniem. Viņi to atvēra un sāka nesteidzīgi pārcilāt kofera saturu. Jebkurš ziņkārīgais varēja sekot līdzi šai nodarbībai un aplūkot mantas, kuras atradās ceļabiedra koferī. Neatraduši neko aizdomīgu, robežsargi deva atļauju šķērsot robežu.

Ungārijas pilsētā Kiškunmujšā tikām izmitināti atpūtas kompleksā, kurā bijām vienīgie iemītnieki. Lielu sajūsmu izraisīja daudzie baseini, kas atšķīrās ne tikai ar izmēriem, bet arī ar ūdens temperatūrām. Tāpat izbrīnīja neparastā tīrība – varējām staigāt apkārt pa atpūtas kompleksa teritoriju ar basām kājām, bet kāju pēdas palika tīras. Padomju sistēmā augušam cilvēkam bija par ko brīnīties, taču pie pārsteigumiem ātri pieradām un sākām tos uztvert kā pašsaprotamas lietas.

Diemžēl uzspēlēt futbolu ar citu tautu pārstāvjiem mums nebija lemts. Uz iecerēto pasākumu bijām ieradušies vienīgie, jo demokrātisko kustību forums tika pārcelts uz vēlāku laiku. Dzenājām bumbu savā starpā un arī šajā nodarbībā neiztikām bez pārsteigumiem.

Pēc triju dienu nīkšanas autobusā lielas problēmas sagādāja fiziskā sagatavotība. Futbola spēles laikā veicot dažus paātrinājumus, kājas kļuva tik mīkstas un ļenganas, ka bijām spiesti apsēsties turpat uz zālāja. Sirds dauzījās kā negudra, it kā vienā elpas vilcienā būtu uzskriets augstceltnē.

Uz šī fona izbrīnīja komandas vecākā dalībnieka izcili labā fiziskā forma. Viņa tēvs bija futbola treneris, un varēja redzēt, ka dēlam ir iemācīti pamatīgi futbola skolas pamati. Visās standartsituāciju izspēlēs viņam bija pirmajam jābūt pie bumbas, turklāt tas izskatījās tik dabiski, ka nevienam neradās nekādi iebildumi. Dzimis līderis, ko viņš pierādīja ne tikai politikā, bet arī sporta laukumā.

Pateicoties gados vecākā politiķa pūlēm, atpūtas bāzē tika noorganizēts arī Jāņu ugunskurs. Kopīgā pasēdēšana pie ugunskura ievērojami uzlaboja futbolistu un pārējo ceļabiedru attiecības, kuras bija kļuvušas ļoti vēsas pēc pirmās Polijas kempingā pavadītās nakts. Telšu sienas bija plānas, un tās nespēja noslāpēt sarunas, kuras bija labi dzirdamas nakts klusumā. Jaunieši sprieda par to, ka tik svarīgā braucienā noteikti ir iefiltrēts arī kāds VDK aģents.

Par pazīstamo cilvēku uzticamību viņi nešaubījās, tāpēc atlika kāds no futbolistiem. Tika pieņemts lēmums ļoti uzmanīgi izturēties futbolistu klātbūtnē, un vairāk par īsām frāzēm nerunāt. Šāda attieksme arī no mūsu puses radīja neuzticību pret kustības perspektīvajiem jauniešiem. Savstarpējās sarunās spriedām, vai šī naivitāte tik tiešām bija dabiski iedzimta vai arī tā tika mākslīgi uzspēlēta.

Nākamajā dienā sākām gatavoties mājupceļam. Trīs kustības līderi palika Kiškunmujšā, bet pārējie brauca atpakaļ uz mājām. Šoreiz padomju valsts robežu šķērsojām citā vietā – netālu no Užgorodas, tāpēc robežsargi nebija informēti par mūsu ceļojuma īpašo statusu.

Autobusā iekāpa robežsargs un, ar pirkstu rādot uz katru cilvēku, sāka skaļi skaitīt kopējo pasažieru skaitu. Pēc tam viņš atgriezās atpakaļ ar otru robežsargu un šo procedūru veica atkārtoti. Beidzot skaitīšanu, tika izteikts emocionāls krievu lamuvārds un uzdots jautājums, - vai tiešām trīs sportisti no komandas ir palikuši ārzemēs? Nesaņēmis atbildi, pēc pakāpes vecākais robežsargs pavēlēja visiem pasažieriem izkāpt no autobusa un nostāties vienā rindā, bet pārējiem robežsargiem rūpīgi pārmeklēt autobusu. Delegācijas vadītājs atkal lūdza atļauju piezvanīt, un turpmākie notikumi līdzinājās Lazdiju kontrolpunktā notikušajam.

Iecerētais demokrātisko kustību forums nebija izdevies, un tam bija vairāki iemesli. Minēšu tikai divus, manuprāt, svarīgākos iemeslus. Pirmkārt, kaut gan Austrijas un Ungārijas robežā pirmais caurums tika izgriezts 1989. gada februārī, to atvēra tikai īslaicīgi, lai izlaistu lielas ļaužu masas, kuras uzkrājās pakāpeniski. Jūnijā robežu joprojām nevarēja brīvi šķērsot, un tas apgrūtināja citu valstu delegāciju ierašanos.

Otrkārt, pastāvēja lielas problēmas ar nacionālo neatkarības kustību izveidošanu. Piemēram, Ungārijā milzīga sabiedrības interese bija par 1956. gada notikumiem. Šo notikumu galvenā varoņa Imres Naģa portreti bija izlīmēti daudzās galvaspilsētas autobusu pieturās. Lai izveidotu tautas atbalstītu neatkarības kustību, pašai tautai bija jāsaprot, ka Imre Naģs pēc savas būtības bija komunists, pret kuru jāizjūt riebums, nevis dievināšanu. Nākamajā posmā tautu vajadzēja sadalīt pēc etniskām pazīmēm un civiliedzīvotāju vienu daļu pielīdzināt okupācijas karaspēkam. Tikai tad, kad šos uzskatus atbalstītu nevis atsevišķi īpatņi, bet liela tautas daļa, varētu izveidot vajadzīgo kustību.

Tehnoloģiskā sabiedrībā diskriminācijas jēdzienam nav vietas, un to cenšas izskaust visos iespējamos veidos. Lai aizsargātu sievietes tiesības ģimenē, tiek diskriminēti vīrieši, tāpēc, lai to novērstu, jebkurš dzimums var izvēlēties savu lomu ģimenē. Tam līdzās pastāv kroplības, kuru apspiešana negatīvi ietekmētu personības izaugsmi. Pret tām nav jācīnās, bet gan jāizturas toleranti. Šīm kroplībām ir jābūt pārstāvētām sabiedrībā, lai personai, kurai tās piemīt, neizveidotos kompleksi attiecībā pašai pret sevi. Mūsdienu demokrātijas izpratnē nacionālisms ir viena no šo kroplību izpausmēm, tāpēc nacionālo kustību veidošanās mehānisms atgādināja vēlāko praida kustību izveidi.

Noniecinot vienu nacionālisma izpratni, tā vietā būtu jāpiedāvā kāda cita, daudz atšķirīgāku izpratni. Temats vēl nav slēgts, jo ir iecere aprakstīt vēl vienu futbola turnīru, kurš risinājās Trešās Atmodas laikā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....