Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Apsveicam mūsu valsts svētkos
Foto

Laikmeta ainiņas III

Jānis Erlats
27.02.2016.
Komentāri (3)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ritēja 1988. gads. Šauļu telefonu centrāli gatavoja vissavienības mēroga eksperimentam – sarunu maksas ieviešanai. Ja tolaik cilvēki neierobežoti ilgi varēja runāt vietējā telefonu tīklā, tad pēc eksperimenta pabeigšanas par sarunas ilgumu bija paredzēts maksāt. Kā pamatojumu šādai nepieciešamībai izvirzīja argumentu, ka liela slodze rada tehnisko iekārtu noslogojumu, tādēļ ilgstoša saruna pazemina sakaru kvalitāti. Lai palielinātu kvalitāti, esot jāievieš maksas pakalpojums.

Astoņdesmito gadu beigās lozungs, ka jāievieš maksas pakalpojums, bija ļoti populārs, un tas tika reklamēts kā zāles pret visām slimībām. Publiskajā telpā bija izlasāms tolaik atzīta eksperta raksts par nepieciešamību ieviest maksas pakalpojumu. Viens no argumentiem bija piemērs par to, kāpēc Japānā ražotā elektroniskajā centrālē divdesmit gadu periodā teorētiski aprēķinātā dīkstāve slodzes dēļ bija viena minūte, bet analogajā padomju ražojumā dīkstāve sasniedza vairākas dienas. Eksperts iemeslus saskatīja atšķirīgajās tautu paražās, - ja vieni runāja īsi un kodolīgi, tad otri tālruni izmantoja nelietderīgai pļāpāšanai. Milzīgā tehniskā aprīkojuma atšķirība netika pieminēta.

Vēl dīvaināks šis apgalvojums šķita tāpēc, ka eksperimentam paredzētā Šauļu telefonu centrāle bija nevis elektroniskā, bet gan uzlabotā koordinātu tipa centrāle, kuras pamatā bija releji un mehāniskie daudzkārtējie lauka savienotāji. Koordinātu tipa centrālēs vienīgās zināmās problēmas slodzes dēļ bija saistītas ar lielo zvanītgribētāju skaitu dažas minūtes pēc Jaungada sagaidīšanas, bet par sarunu ilgumu radītās slodzes ietekmi uz savienojumu kvalitāti uzzināju pirmoreiz. Vadība bija nolēmusi, ka tāda pastāv, tāpēc tika organizēta ekspertu grupa, kuras uzdevums bija novērst viņu izdomātās problēmas.

Vissavienības mēroga eksperiments paredzēja dažādu nozaru ekspertu grupu izveidošanu. Lai šīs daudzās grupas savā starpā varētu labāk saprasties, tika organizēts bankets, kurā eksperti viens ar otru varēja iepazīties daudz brīvākā gaisotnē. Padomju laikā bija pieņemts, ka skaidrā prātā bija jārunā tikai par atbalstu partijas ģenerāllīnijai, bet reibumā cilvēkam bija pienākums runāt citādāk. Ja iereibušais turpināja runāt vispārzināmas lietas, tad sarunas biedrs viņu neuzskatīja par ekspertu. Sarunās ātri vien noskaidrojās, ar kuriem cilvēkiem ir vērts sadarboties un ar kuriem ir tikai jāuztur labas attiecības.

Iereibušu ekspertu sarunas kā magnēts pievilka cilvēkus, kuri paši sarunās nepiedalījās, toties uzmanīgi klausījās. Pēc viņu sejas izteiksmēm varēja nojaust, ka lielas mokas viņiem sagādā aizliegums izvilkt blociņu un dzirdēto pierakstīt. Pēc kāda laika viena seja nomainījās ar citu seju, taču to izteiksmes palika apbrīnojami līdzīgas. Šāda tipa banketi bija visīstākās ideju kalves tiem cilvēkiem, kuri spēja to novērtēt.

Mans sarunu biedrs bija ekonomists, tāpēc diskusija ievirzījās saimnieciskā izdevīguma tēmā, kurai vajadzētu dot lielākus ienākumus pēc eksperimenta pabeigšanas. Lai relejus savienotu ar sarunu laika uzskaites sistēmu, bija nepieciešami lieli ieguldījumi, turklāt visas šīs sistēmas uzturēšanai un apkalpošanai bija nepieciešams milzīgs resursu daudzums. Pēc dažiem gadiem koordinātu tipa centrāles vienalga tiktu nomainītas ar elektroniskām, tāpēc izteicu šaubas par projekta saimniecisko lietderību.

Ekonomistu darba grupas uzdevums bija pārveidot visu sakaru mezgla saimniecisko sistēmu. Par katru tālsarunas līniju valsts sakaru mezglam maksāja 3 rubļus stundā, savukārt no šīs naudas sakaru mezgls valstij maksāja par komunālajiem pakalpojumiem. Nauda tika pārlikta no vienas valsts kabatas uz otru, par starpnieku izmantojot sakaru mezglu. Jaunā koncepcija paredzēja privatizēt tālsarunu līnijas un peļņu novirzīt konkrēta cilvēka īpašumā, bet maksu par komunālajiem pakalpojumiem segt no vietējo sarunu ieņēmumiem. Atļāvos izrādīt galīgu neizpratni par šādu pārmaiņu nepieciešamību. Mūsu sarunas pirmā daļa izvērtās par monologu, kurā biju spiests atzīt savu pilnīgo analfabētismu ekonomiskās sistēmas izpratnē.

Komunistiskās partijas izsludinātā pārtikas programma paredzēja ievērojami palielināt zemes platību, kuru bija atļauts apstrādāt vienam cilvēkam. Tas nebija jaunums, jo līdzīgi padomju valdība bija rīkojusies arī iepriekšējos krīzes gados. Zemnieki, kopjot savus laukus, ieguva vairāk ražas salīdzinājumā ar kolektīvā īpašumā apstrādātu zemi. Darba ražība palielināja arī ienākumus, kuri palika nevis valsts, bet gan zemnieku īpašumā.

Nākotnes laimīgajā valstī naudas izmantošana nebija paredzēta, tāpēc viens no sociālistiskās valsts uzdevumiem bija pakāpeniska naudas vērtības samazināšana. Bagāti zemnieki šajā vīzijā neiederējās, jo viņu pirktspēja radīja preču deficītu. Pēc veiksmīgas krīzes pārvarēšanas valstij bija jātiek galā ar reformu galveno dzinējspēku – strādīgajiem zemniekiem. Viņi tika pasludināti par kulakiem vai budžiem un kā šķira likvidēti.

Pārbūves vai pārkārtošanās idejas paredzēja citu risinājumu, un tam bija tieša saistība ar ekonomikas teoriju, kuru pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū mācīja augstākajās partijas skolās. Jaunās ekonomikas pamatos joprojām varēja būt tikai komunisma klasiķu darbi, taču to mūsdienīgākai izpratnei tika pieļauts iekļaut arī turpmākos vēsturiskos notikumus, kuri atbilda dialektiskā materiālisma formātam. Izsakoties vēl precīzāk, revīzijai tika pakļauts klasiķa darbs, kurā barons Danglars, izkāpis no karietes, pašapzinīgi paziņoja, ka turpmākā vara piederēs baņķieriem.

Komunisma klasiķa darbā bankas bija attēlotas kā naudas kaltuves, kuras, pateicoties aizdevumu procentu likmēm, ražoja naudu. Kapitālisti bija radījuši koloniālo sistēmu, kur metropolē bija naudas pārpalikums, bet kolonijās iztrūkums. Nodrošinot, ka kolonijās nauda tiek uzskatīta par vērtību, kapitālisti viegli varēja iegūt politisko varu. Sarežģījumi rastos tad, kad nauda būtu saražota tik daudz, ka arī kolonijās tai vairs nebūtu vērtības. Ja naudas vērtību vairs nevarētu nodrošināt no dotācijām atkarīgā ekonomiskā sistēma, tad kā pēdējais glābiņš būtu karadarbības uzsākšana koloniju teritorijās, kas ekonomikas atjaunošanai prasītu lielas investīcijas. (Šajā vietā atļaušos izdarīt nelielu atkāpi no atstāsta. Vēlāk, izlasot šo manu interesi izraisījušo darbu, uzmanību saistīja K. Marksa ieteikums pirms karadarbības uzsākšanas pie koloniju robežām izveidot pietiekami daudz bezdarbnieku, lai bojā gājušo dēļ nebūtu problēmas ar ekonomikas atjaunošanu.)

Kopš tiem laikiem, kad baņķieri pārvietojās karietēs, pasaule bija mainījusies. XX gadsimta vidū bija sabrukusi koloniālā sistēma, un šis fakts prasīja pārskatīt līdzšinējos uzskatus. Bankas bija radikāli mainījušas darbības virzienu, tāpēc tikpat radikāliem uzskatiem attiecībā pret bankām vajadzēja mainīties arī zinātniskā komunisma teorijai.

Banku darbības jauno virzienu varēja tēlaini salīdzināt ar gādīga namsaimnieka rūpēm par savu īpašumu. Ja iepriekšējais namsaimnieks tikai iekasēja īres maksu, neuztraucoties par īpašuma stāvokli, tad jaunais namsaimnieks savākto īres maksu investēja īpašuma sakopšanā. Aizdevuma procentam sakrītot ar patēriņa procentu, radās jauna formācija – patērētāju sabiedrība un labklājības valsts.

Labklājības valsts modelis tomēr radīja pamatīgas galvassāpes tiem, kuriem naudas ir daudz, un kuri vēlētos, lai tā būtu vērtība. Neliela valsts pie Persijas līča ar diviem miljoniem iedzīvotāju katru gadu radīja budžeta pārpalikumu vairāku desmitu miljardu ASV dolāru vērtībā. Naudasmaisiem kļuva arvien grūtāk pārliecināt sabiedrību, ka algas pielikums nav iespējams, jo budžetā trūkst naudas. Problēma bija arī milzīgais naudas daudzums, kurš ieplūda pasaulē, devalvējot tās vērtību, līdz ar to arī naudasmaisu varu.

Analizējot labklājības valsts modeli, padomju ekonomisti nonāca pie pārsteidzoša secinājuma – naudas nozīme var izzust nevis tās pakāpeniska samazinājuma, bet gan pārpalikuma rezultātā. Kā kādreiz algots darbs uzvarēja verdzību, tā labklājības valstī brīvprātīgais darbs var uzvarēt algoto. Argumenti, kāpēc algotais darbs būtu labāks par brīvprātīgo, pagaidām atgādināja argumentus, kāpēc verdzība būtu labāka par algotu darbu. Brīvprātīgais darbs atbilstu komunisma ideāliem, tāpēc īstajiem komunistiem vajadzētu rūpēties par naudas daudzuma pavairošanu, nevis samazināšanu.

Pārtikas programma izveidoja pirmos turīgos zemniekus, taču līdz labklājībai bija vēl tālu. Nākamais solis paredzēja privatizēt rūpniecības uzņēmumus un izveidot nākamo turīgo iedzīvotāju slāni. Lai netiktu izpirktas preces, tika paredzēts ieviest maksas pakalpojumus, kuros nauda varētu vienmērīgāk izplatīties sabiedrībā. Tieši tāpēc Šauļu telefonu centrālē bija vajadzīgs veikt šķietami neloģiskas reformas un tērēt laiku neko nesajēdzoša tehniskā darbinieka pārliecināšanai.

Bankets bija beidzies, bet rīts vēl nebija pienācis. Klīdām pa naksnīgajām Šauļu ielām un sapņojām par nākotni, kurā mums lemts dzīvot. Par zaļo pilsētu, kurā nebūs rūpnīcu, bet cilvēki dzīvos labklājībā. Par saprotošajiem priekšniekiem, kuri būs priecīgi, ka mēs vēlamies strādāt, un pret mums izturēsies kā bērnudārza apmeklētājiem. Par gudrajiem pasniedzējiem, kuri labas atzīmes liks nevis par pareizām, bet gan neparastām atbildēm.

Grūti noticēt, ka kopš tā laika ir pagājis tik maz gadu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...