Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Laikmeta ainiņas IV

Jānis Erlats
16.01.2017.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gistavs Flobērs rakstīja, ka revolūcijas piedzīvošana ir pats labākais, kas var notikt cilvēka dzīvē, ja vien revolūcija no cilvēka nav izveidojusi fanātiķi. Šo uzskatu pilnā mērā var attiecināt arī uz stāsta galveno varoni – tolaik jaunu un perspektīvu prokuratūras darbinieku, kurš tika ierauts pašu karstāko notikumu virpulī. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai toreiz uzbangotās kaislības norimtu un aiz nesakarīgiem emocionāliem izvirdumiem izkristalizētos vēsā loģikā balstītu notikumu virkne.

Pirmoreiz uz apsūdzēto sola jauneklis nonāca par huligānisku uzvedību sabiedriskā vietā. Tam par iemeslu bija prokuratūras telpās sarīkotais skandāls - viņš no Goda dēļa bija izplēsis savu fotogrāfiju un formā tērptai personai no pleciem norāvis uzplečus. Tiesa varēja piemērot ļoti bargu pantu par regāliju zaimošanu, taču izvēlējās daudz maigāku sodu. Ikdienišķais spriedums un nosacītais sods palika nepamanīts plašākai publikai, kaut gan jaunekļa neparastās uzvedības mērķis bija saistīts ar cerību atrast atbalstu sabiedrībā.

Konflikta cēlonis bija kāds izmeklētājs, kurš bija atvaļinājies no dienesta milicijā un paņēmis sev līdz viņam uzticēto aģentūru. Vecie likumi bija atcelti, bet jaunie vēl nebija pieņemti, tāpēc bijušā miliča darbībā netika saskatītas nozieguma pazīmes. Informatori bija pati lielākā milicijas bagātība, tāpēc pret tās izsaimniekošanu tik vētraini iebilda jaunais censonis.

Jauneklis savus uzskatus nemainīja arī pēc tiesas procesa. Valsts viņam bija uzticējusi sargāt sabiedrības intereses, tāpēc viņš vērsīsies pret jebkuru mēģinājumu privatizēt miliciju. Daudzi kolēģi gaidīja, ka jauneklis uzrakstīs atlūgumu, taču šīs cerības nepiepildījās. Kā par spīti, viņa darbība kļuva arvien neprognozējamāka, un arvien vairāk kļuva skaidrs, ka viņš nespēs pielāgoties jaunās sistēmas prasībām…

Kādu vakaru, atgriežoties mājās no veikala, jaunekli apstādināja milicijas mašīna. Esot saņemts izsaukums par sabiedriskā miera traucēšanu, tāpēc jauneklis esot jānogādā milicijas nodaļā līdz turpmāko apstākļu noskaidrošanai. Sakarā ar to, ka viņam jau bija nosacītais sods, šoreiz tiesa lēma par reālu cietumsodu.

Ar pasūtījumu lietu organizēšanu un izpildi padomju Latvijā nodarbojās VDK 6. nodaļa, jo tās kompetencē bija valsts noslēpumu glabāšana. No sākuma paredzamā operācija bija rūpīgi jāizplāno, bet pēc tās pabeigšanas visām iesaistītajām personām bija jāraksta atskaites par padarīto darbu.

No lietas materiāliem bija pazudusi informācija par iepirkumu maisiņu, un šis fakts agrākajos laikos varēja kļūt liktenīgs kādam no operatīvajiem darbiniekiem. Laiki bija mainījušies, un acīmredzot bija mainījušies arī tikumi. Jaunajā valstī VDK 6. nodaļu apvienoja ar noziedznieku uzraudzīšanas 3. nodaļu un pārdēvēja par iestādi cīņai ar organizēto noziedzību. Ironiski, ka šīs nodaļas pirmie upuri bija tieši valsts intereses aizstāvošie cilvēki, it kā valsts būtu organizētās noziedzības veidojums.

Pēc Centrālcietumā pavadītajiem diviem gadiem jauneklis atgriezās brīvībā. Viņš uzzināja, ka citās Austrumeiropas valstīs ir publiskots bijušo informatoru saraksts, lai tie nenokļūtu valstij nedraudzīgu organizāciju īpašumā, bet Latvija bija izvēlējusies citu ceļu. Informācijas vākšanas vajadzībām tika nodibinātas divas savstarpēji konkurējošas organizācijas – Drošības dienests un Informācijas nodaļa.

Ja kādam no darbiniekiem radās jautājums, kur ir palikuši padomju laika aģenti un uzticamības personas, tad droši varēja norādīt uz konkurentiem. Pagāja vairāki gadi, līdz slēptais kļuva zināms, tāpēc vairs nebija nepieciešama divu paralēlu iestāžu darbība. Deviņdesmito gadu vidū Informācijas nodaļa tika likvidēta, un palika tikai Drošības dienests.

Kontaktpersonas, kuras tieši strādāja ar padomju laika aģentūru, kļuva ļoti pieprasītas biznesa aprindās. Valstī bija parādījušās pirmās privātās komercbankas, un to īpašniekiem bija nepieciešams uzzināt pēc iespējas vairāk par saviem klientiem. Paši informatori gan uzskatīja, ka viņu pūliņi palīdz nodibināt taisnīgas sabiedrības valsti, taču īstenībā informācija aizplūda to personu vajadzībām, kuru labā kontaktpersonas strādāja.

Lai piespiestu informatorus pildīt savus pienākumus, pret viņiem tika radīta krasi negatīva sabiedrības attieksme. Informatorus salīdzināja ar Staļina laika “stukačiem”, kaut gan bez viņu palīdzības pēdējā gadsimtā nav iztikusi neviena valsts. Tikmēr kaimiņvalstī Zviedrijā ziņošanu par kaimiņiem uzskatīja par goda un pienākuma lietu. Ja Latvijā sadarbības dēļ ar VDK nevarēja ieņemt augstus amatus, tad Zviedrijā pirmsvēlēšanu laikā politiķi īpaši uzsvēra savus labos darbus, kas bija radušies no ziņošanas par kaimiņiem.

Pēc soda izciešanas jauneklis vairs nevarēja atgriezties vecajā darbā, tāpēc viņš sāka meklēt kādu citu darbības nozari, kurā varētu izmantot savas zināšanas. Jaunajā darbavietā viņa pirmais uzdevums bija tikt galā ar kādu nekaunīgu tipu, kurš bija nomocījis maza veikala īpašnieku. Veikalnieks bija noķēris sīku zaglēnu un to nodevis policijai, taču no tās zaglēns atgriezās vēl agresīvāks. Nekauņa stāstīja, ka viņš ir kļuvis gandrīz vai par policijas darbinieku, tāpēc var atļauties nesodīti uzvesties. Izmisušais veikalnieks meklēja cita spēka palīdzību, kurš varētu palīdzēt atrisināt radušos problēmu.

Policijai trūka informatoru, tāpēc tā sāka realizēt noziegumu brīvības politiku. Nebija laika rūpēties par kvalitāti, galvenā bija kvantitāte. Vervēts tika gandrīz jebkurš cilvēks, kuru bija iespējams krimināli sodīt. Šāda policijas rīcība grāva sabiedrības uzticību tai, taču citas iespējas nebija. Bez acīm un ausīm policija paliktu akla un kurla.

Informācijas lielo nozīmi pietiek ilustrēt tikai ar vienu piemēru. Policijā izmantotā rācija darbojās frekvencē, kuru varēja noklausīties ar jebkuru padomju laikā ražotu televizoru. Tā atradās starp pirmo un otro kanālu, un bija vajadzīgs tikai tievs un garš skrūvgriezis, lai kanālu pārslēdzēja blokā uz vajadzīgo frekvenci noregulētu attiecīgo pretestību. Attēla nebija, toties bija skaņa. Kontrolējot policistu sarunas, bija iespējams uzzināt, kurā vietā atrodas policijas automašīnas un kurš veikalnieks bija pasūdzējies par viņa apsargāšanu.

Tikmēr sabiedrība kļuva aizdomīga par regulāro policijas nespēju noķert reketierus un uzzināšanu par palīdzības lūgumiem. To vēl vairāk pastiprināja televīzijā demonstrētie seriāli par policijas un kriminālās pasaules saplūšanu. Realitātē policijas atpalicība bija tik liela, ka sadarboties ar to nebija vajadzīgs. Šādu apgalvojumu droši vien nevarēja attiecināt uz visu valsti, taču uz konkrēto vietu noteikti. Visu izšķīra kadru kvalitāte, un tā nebija labvēlīga valsts varai.

Deviņdesmito gadu vidū policija iegādājās “Motorolas” rācijas, kuras vairs nebija iespējams noklausīties ar padomju laika televizoru. Ap šo laiku valstī izzuda rekets, taču tas nebija policijas nopelns. Ekonomiski daudz izdevīgāk kļuva apkalpot lielo biznesu, nevis rūpēties par mazajiem veikalniekiem. Mazais un vidējais bizness tika nodots valsts pārziņā, bet kriminālās struktūras pārkvalificējās uz citu darbības nozari.

Lielo biznesu vienkāršoti varēja salīdzināt ar preču plūsmu no rūpnīcām līdz noliktavām, bet mazo un vidējo biznesu – ar šo preču nogādāšanu no noliktavām līdz patērētājiem. Valsts uzdevums bija likvidēt visus iespējamos šķēršļus lielā biznesa brīvai kustībai un rūpēties par mazā un vidējā biznesa attīstību. Sākumā sabiedrības pirktspēja bija zema, tāpēc lielais bizness maksāja simboliskus nodokļus, lai neciestu zaudējumus. Vēlāk nodokļus sāka iekasēt arvien lielākus, taču tika dota atļauja izmantot tādas nodokļu optimizēšanas shēmas, kuras citur bija aizliegtas.

Rūpes par investoriem pievilcīgas vides izveidošanu ieguva sakrāla jēdziena nozīmi. Jo vājāka kļuva valsts vara, jo lielākas iespējas pavērās izvairīties no nodokļu nomaksas. Kriminālajās aprindās valdīja pārliecība, ka nevis cilvēks, bet gan cilvēka īpašums ir vērtība, un atbilstoši šim uzskatam centās dzīvot. Par valsts varu viņi selektīvi atlasīja tikai slikto, bet lielo biznesu – labo. Pakāpeniski cenas veikalos izlīdzinājās, taču pārdevēju atalgojumi turpināja krasi atšķirties. Cilvēki sāka pārcelties uz dzīvi tajās valstīs, kuras par saviem iedzīvotājiem rūpējās vairāk.

Barikāžu dienās daudzi no mums dzīvoja ar cerību par Latvijas valsts atjaunošanu, nevis izšķīšanu lielākā sistēmā. Diemžēl dažādi apstākļi neatļāva uzcelt tādu valsti, par kādu sapņojām. Pašlaik globālai sistēmai atkal radušās problēmas, un to risināšanai tiek piedāvātas idejas, kas saistītas ar valsts varas stiprināšanu. Toreiz tas šķita neticami, taču mūsu paaudze piedzīvoja to, ka brīnums var notikt. Ogles joprojām vēl saglabā siltumu, gaidot vēju, kurš no jauna uzpūtīs liesmas. Pagātnes kļūdās esam sapratuši, kādu valsti nevēlamies celt. Ticam, ka barikāžu gars palīdzēs saprast, kādu XXI gadsimta valsti mēs vēlamies celt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

FotoVēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta kampaņu uzņēmuma intraneta palaišanai”.
Lasīt visu...

21

Kas gaidāms

Foto2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tai skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu - ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV jau sen. Arī iepriekšējo prezidentu valdīšanas laikos bija mēģinājumi palielināt darbavietu skaitu, bet tas izdevās, tikai radot vēl papildu birokrātus.
Lasīt visu...

12

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

FotoArtus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu cilvēku. Tu man zvanīji gandrīz katru otro dienu, lai vienmēr būtu gatavs atmaskot.
Lasīt visu...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...

Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....