Laikraksta „Ludzas Zeme” paziņojums saistībā ar Latvijas Žurnālistu asociācijas apgalvojumiem
Ludzas Zeme26.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) tās vadītājas Ritas Rudušas personā izplatījusi paziņojumu, kuram laikraksts nepiekrīt, to noraida un apgalvo, ka medijs ievēro žurnālista darba principus un standartus savu iespēju robežās, par mērķi izvirzot sabiedrības un valsts intereses. Mēs dodam iespēju izteikties pretējai pusei un tikai nestandarta trauksmes situācijās, kādu šobrīd tagad piedzīvo Ludzas Zeme, ir iespējama atkāpšanās no standartiem pašaizsardzības nolūkos.
LŽA paziņojumu Ludzas Zemes galvenā redaktore Laima Linuža (attēlā) uzskata par neslavas celšanu un viltus ziņu izplatīšanu kādu spēku un interešu grupu labā. Vēl 25. janvārī Ludzas Zemes galvenajai redaktorei Laimai Linužai bija saruna ar R. Rudušu, kura atzina, ka viņas rīcībā ir par maz informācijas, lai vērtētu Ludzas Zemes darbu.
R. Ruduša telefonsarunā apliecināja redaktorei, ka netiks izplatīts nekāds paziņojums. Savukārt L. Linuža no savas puses bija gatava izstāstīt par situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies, kā arī uzrādīt visas publikācijas, lai tās tiktu izvērtētas, un izskaidrot, kāpēc kādas publikācijas tapušas tādā vai citā veidā.
LŽA neizrādīja interesi par laikraksta Ludzas Zeme darbību, nevēlējās pat telefoniski veltīt ilgāku laiku sarunai ar redaktori, kā arī neiepazīstināja L. Linužu ar sūdzībām, kas esot it kā saņemtas par mediju asociācijā. Līdz ar to L. Linuža apšauba, ka šādas sūdzības ienākušas.
Laikraksta Ludzas Zeme galvenā redaktore L. Linuža uzsver: „Pārkāpjot principu, ka jāuzklausa pretējās puses viedoklis, pamatojoties uz nepārbaudītu un nepilnīgu informāciju, LŽA izplatīja neslavu ceļošu informāciju. Latvijas Radio Ruduša pamatoja, ka paziņojums un viņas viedoklis balstīts uz LTV1 raidījumā De Facto pausto secinājumu. Taču šis raidījums ir tendenciozi atspoguļojis mūsu darbu, par ko mums jau no sākuma bija aizdomas.
Žurnāliste A. Daukšte, kuras māja tika dedzināta saistībā ar, kā mēs uzskatām, publikācijām, kas skar kontrabandu, pat gribēja pēc sarunas ar De Facto aizliegt raidījumā izmantot viņas teikto un rādīt nodedzināto māju. De Facto žurnāliste nav atspoguļojusi pašus būtiskākos faktus, kurus viņai atklāja avoti izbraucienā uz Latgali, piemēram, viņai tika demonstrēti piekautā puiša attēli, kā arī lietas materiāli.
Žurnāliste noklusēja arī faktu, ka kādas policijas amatpersonas bijusī sieva šobrīd tiek tiesāta par 1,7 miljonu eiro zaudējumu nodarīšanu valstij, kā arī netika atspoguļota cita būtiska faktoloģija. Ludzas Zeme pauž neizpratni par LŽA uzticēšanos raidījumā izskanējušajai informācijai un aicina atbildīgāk izplatīt paziņojumus.”
Laikraksts Ludzas Zeme skaidro, ka redakcija šobrīd ir nostājusies uz kara takas ar organizēto noziedzību, kurai savukārt ir saikne ar politiķiem un tiesībsargājošajiem orgāniem. Ludzas Zeme savās publikācijās cieši iestājas pret korupciju un kontrabandu, aizstāvot sabiedrības un valsts intereses un piekopjot drosmīgās un atbildīgas žurnālistikas principus.
Ieskatoties Ludzas Zemes vēsturē ir redzams, ka tā pirms daudziem gadu desmitiem saucās Taisneiba (Patiesība). Tieši šīs labās tradīcijas arī šobrīd saturiski mēģina realizēt neatkarīgais medijs, par ko arī iemantojis stiprus nelabvēļus.
L. Linuža aicina kolēģus šai smagajā brīdī, kad pret žurnālisti un galveno redaktori tiek fabricētas krimināllietas un apdraudētas viņu un viņu tuvinieku dzīvības un īpašumi, sniegt Ludzas Zemei informatīvu atbalstu un aizstāvēt vārda brīvības, demokrātijas un žurnālistiskās neatkarības principus.
Red. piez. Šis paziņojums tapis saistībā ar LŽA vārdā publiskotiem apgalvojumiem, ka šī organizācija Ludzas Zemes publikācijās (ar kurām nav iepazinusies) saskatot vairāku žurnālistikas profesionālo pamatprincipu pārkāpumus, aicinot Ludzas Zemi definēt redakcionālās vadlīnijas un ētikas principus, kā arī piedāvājot „palīdzēt laikrakstam uzlabot redakcionālo praksi un sniegt patiesi kvalitatīvu pakalpojumu vietējai kopienai”. Žurnālistu asociācijas valdē ir Filips Lastovskis, Anda Rožukalne, Rita Ruduša, Arta Ģiga, Daiga Bitiniece, Pēteris Zirnis, Nellija Ločmele. „Viena DP izsūtāmā, viena poļitruciene, viens žūpa, divas eironaudas apguvējas un divi politpasūtījumu pildītāji esot gatavi apmācīt savos „profesionālajos standartos",” – tā šis LŽA paziņojums raksturots sociālā tīkla Twitter kontā @pietiekportals.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
