Iesaki rakstu: 
Pēc izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē šodien apstiprināšanai Ministru kabinetā nosūtīti grozījumi, kas atļautu cirst tievākus kokus un palielinātu kailciršu platības. Ir skaidrs, ka šādi grozījumi apdraud dabas aizsardzības un klimata mērķu sasniegšanu. Zemkopības ministrija (ZM) izvairījusies no šiem neērtajiem jautājumiem, neveicot neatkarīgu ietekmes uz vidi novērtējumu.
Tā vietā riskus vērtējuši ZM pieaicināti atsevišķi eksperti, kuri klātienē paši atklāti emocionāli aģitē par grozījumu pieņemšanu. Šie vērtējumi ļauj izlaist neērtos jautājumus, tā nav zinātnē balstīta lēmumu pieņemšana.
Kas ir galvenie riski? Pirmkārt, maldināšana. Projekta anotācijā minēti savstarpēji pretrunīgi apgalvojumi par ļoti svarīgiem jautājumiem (piemēram, vai pieaugs mežu izciršana). Šādi apgalvojumi neietu cauri, ja būtu korekts novērtējums.
Pēc ZM informācijas šis solis palielinātu oglekļa emisijas no mežiem "īstermiņā", kas traucētu Latvijai sasniegt 2030. gada mērķi. ZM apgalvo, ka tāpat neredz problēmu mērķus sasniegt. Bet jāņem vērā, ka 2030. gada mērķi, visticamāk, palielinās.
Šīs mežu nozares klimata privilēģijas būs jāsedz citām nozarēm (transportam, enerģētikai), jo 2030. gada mērķis ir kopīgs. Tas izmaksās daudz dārgāk. Ja ZM ir neizmantotas iespējas emisiju samazinājumiem šajā desmitgadē, tās jāliek lietā.
ZM apgalvo, ka grozījumi neietekmē dabas aizsardzības mērķus, jo neattiecas uz aizsargājamām teritorijām. Taču skaidrs, ka papildu mežu fragmentācija (vairāk kailciršu robu) ietekmē arī apkārtējās teritorijas un sugas.
Viena problēma - vispār netiek runāts par ietekmi uz sabiedrību. Mežu ainavas, sēņošana, ogošana un citi nekoksnes resursi pat netiek iekļauti šādās diskusijās, lai arī tām ir būtiska ietekme uz labklājību.
Kā šādi plāni par labu šauru interešu grupām būtu jāapspriež? Tos vispirms jāiekļauj mežu politikas ilgtermiņa plānošanā, kurai veicams Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Tas ļautu sagatavot kvalitatīvu zinātnisku pamatu diskusijām.
Turklāt tā būtu iespēja ar korektu informāciju iepazīstināt sabiedrību, kam ir visas tiesības aizstāvēt savas vēlmes attiecībā uz mežu politiku (vairāk vai mazāk kailciršu). Un tikai tad politisks lēmums, kas balstās pierādījumos.
Ja nevēlies pazaudēt sev svarīgākās sēņu vietas, pastaigu maršrutus un meža ainavas, šobrīd ir īstais laiks iestāties pret grozījumiem MK noteikumos par koku ciršanu mežā! Tie nav tikai tehniski MK noteikumi, tās ir būtiskas izmaiņas, kuras nevar atstāt bez ievērības.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
