Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nebūtu slikti padarīt krāšņāku politisko vidi, piemēram, piešķirot dažādas balvas partijām. Iespējas varētu būt neierobežotas, piemēram, varētu iedibināt balvas “Dāsnākā partija”, “Žēlsirdīgākā partija”, “Drosmīgākā partija”, “Kašķīgākā partija” un citas. Šajā ziņā iespējas ir neierobežotas, atliek vien likt lietā iztēli un darboties attiecīgajā virzienā.

Valdība ir apstiprinājusi budžetu un šonedēļ iesniegs to izskatīšanai Saeimā. Jāatzīmē, ka budžets plānots ar nelielu deficītu – 0,3% no IKP, kas ir uzskatāms par zināmu sasniegumu. Kaut arī tiks palielinātas algas vairākām darbinieku kategorijām un veikti arī citi uzlabojumi, sabiedrībā tiek izteikta neapmierinātība un dažādi pārmetumi valdībai. Kā parasti īsti apmierināts ar nākamā gada budžetu nav neviens.

Kā jau varēja prognozēt, lielākais troksnis ir sacelts ap finansējuma palielināšanu partijām. Nākamā gada budžetā ir paredzēts ievērojami palielināt finansējumu partijām. No nākamā gada partiju finansēšanai atvēlēti 4,5 miljoni eiro tagadējo 600 000 eiro vietā. Plānots, ka Saeimā iekļuvušās partijas saņems bāzes finansējumu - 100 000 eiro. Partijas, kas Saeimas vēlēšanās iegūs vismaz 2%, saņems 4,5 eiro par katru balsi. Tiks piemaksāti arī 0,50 eiro par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Noteikti finansējuma griesti – 800 000 eiro gadā. Papildus tam plānots ierobežot privātos ziedojumus partijām.

Redzams, ka nākamgad finansējuma griestus sasniegs tikai “Saskaņa”, kas saņems 800 000 eiro gadā. Vismazāko finansējumu saņems partija “Progresīvie” - nedaudz vairāk nekā 100 000 eiro gadā.

Protams, šis lēmums ir strīdīgs un pats par sevi automātiski neuzlabo partiju darbības kvalitāti. Tas arī negarantē arī to, ka partijas vairs neturēs tā sauktās melnās kases un nepieņems dažādus slepenus maksājumus no citiem, tajā skaitā biznesmeņiem un dažādiem shēmotājiem.

Jāatzīst, ka finansējuma palielināšana partijām ir iespējama tikai uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām. Ir skaidrs, ka par šo lēmumu sašutumu izsaka ikviens, kuram nav slinkums, kā argumentus piesaucot visdažādākos argumentus. Piemēram, partijas tiek kauninātas, stāstot par mazajām mediķu un skolotāju algām. Tiek teikts, ka finansējuma palielināšana netiek veikta pareizajā laikā un to vajadzētu darīt vēlāk.

Gadiem ilgi tiek kritizēta partiju kvalitāte Latvijā, kas, pēc visām politoloģijas nostādnēm, ir viena no būtiskām demokrātijas sastāvdaļām. Latvijas partijas drīzāk atgādina diskusiju klubiņus, nevis nopietnas organizācijas. Nav īpašu problēmu saorganizēt 500 biedrus, lai varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Partijās nav iekšējās konkurences, tām ir tikai īstermiņa mērķi. Partijās nav tā saukto analītisko struktūru, kas varētu radīt vērā ņemamus politikas veidošanas principus un ieteikumus. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijā ir lērums dažādu partiju, šķiet, ap 60, kuru nosaukumus neviens nespēj atcerēties un kuru biedri nevienam nav zināmi.

Ir skaidrs, ka šādā situācijā partijas faktiski darbojas kā arodbiedrības un lobistu organizācijas, piemēram, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība cīnās par krievu valodas tiesībām un krievu skolu aizstāvību, savukārt ZZS un Latvijas Reģionu apvienība karo par finansējumu lauksaimniekiem un lobē pašvaldību vadītājus. Daudzas partijas pat nevar pateikt, par ko tās īsti cīnās un ko grib panākt.

Jau sen ir laiks pastiprināt prasības partijām, piemēram, palielinot biedru skaitu un nosakot zināmu minimumu obligāti izpildāmu prasību, kas ļautu daudzajiem diskusiju klubiņiem pretendēt uz partijas nosaukumu. Šobrīd ir ļoti viegli izveidot kādu biznesa projektu un nosaukt to par partiju, lai tā iekļūtu Saeimā un nodrošinātu projekta autoriem vajadzīgos likumu grozījumus un atbilstoši radītu iespējas iegūt papildu peļņu no valsts līdzekļiem. Tagad tiek izteikta cerība, ka šīs problēmas vismaz daļēji ļautu risināt finansējuma palielināšana partijām, kas ir plānota no nākamā gada.

Ņemot vērā negatīvo sabiedrības attieksmi pret partijām un līdz ar to arī pret plānoto finansējuma palielināšanu, ir skaidrs, ka jābūt drusku trakam, lai nāktu klajā ar šādu iniciatīvu. Šoreiz tieši tik traka ir bijusi Jaunā konservatīvā partija un tās līderis Jānis Bordāns. Šī partija regulāri iekuļas dažādos konfliktos, izsaka ultimātus premjerministram Krišjānim Kariņam un citiem koalīcijas partneriem, tāpēc tai būtībā nav ko zaudēt, pieprasot arī palielināt finansējumu partijām.

Šis lēmums, protams, ir izdevīgs visām partijām, tajā skaitā Saeimas pozīcijas un opozīcijas partijām, kā arī vairākām ārpus Saeimas esošām partijām. Ir interesanti vērot, piemēram, kā pozīcijas partijas cenšas korekti klusēt un atsaukties uz Egila Levita aicinājumu stiprināt demokrātiju Latvijā, komentējot finansējuma palielināšanu.

Vienlaikus smieklīgi ir klausīties opozīcijas partiju izteikto liekulīgo nosodījumu šim partiju finansējuma palielinājumam. Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā dzirdēsim kvēlas runas ne tikai no “Saskaņas” un ZZS, bet arī no Latvijas Reģionālās partijas un Latvijas Krievu savienības politiķiem. Jau tagad ir skaidrs, ka viņi būs ļoti sašutuši par valdošo partiju rīcību un ļoti kaunēsies no šāda lēmuma.

Gribētos, lai opozīcijas partijas nepaliktu tikai pie saukļiem un skaļi izteiktas kaunēšanās un sašutuma izteikšanas. Šīm partijām vajadzētu būt konsekventām, piemēram, “Saskaņa” varētu atteikties no valsts finansējuma un publiski to pārskaitīt, piemēram, mediķu un skolotāju algu palielināšanai. Līdzīgi varētu rīkoties arī ZZS un Latvijas Reģionu partija, pārskaitot sev piešķirtos līdzekļus, piemēram, lauksaimniekiem, kuriem vienmēr ir par maz naudas un ir vajadzīgas papildu subsīdijas.

Ja opozīcijas partijas rīkotos atbilstoši saviem skaļajiem paziņojumiem un atteiktos no valsts finansējuma par labu citiem, būtu pamats dibināt, piemēram, balvu “Dāsnākā partija”. Tad šo balvu varētu piešķirt šīm opozīcijas partijām, atzīstot, ka tiešām nav viegli atteikties no valsts finansējuma un iztikt tikai ar iemaksātajām biedru naudām un brīvprātīgajiem ziedotāju ziedojumiem.

Novērtē šo rakstu:

23
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...