Iesaki rakstu: 
Starptautiskā krimināltiesa (ICC) ir gatava uzrādīt apsūdzību vairākām augstām Izraēlas amatpersonām, ieskaitot premjerministru Netanjahu, un izsniegt viņu apcietināšanas orderi.
ICC nenodarbojas ar jebkādiem noziegumiem. Tās kompetencē ietilpst vienīgi to personu vajāšana, kas ir atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, agresijas noziegumiem un kara noziegumiem.
Šai sakarā man ir jautājums: vai tie, kas publiski atbalsta Izraēlas darbību Gazā, tiks saukti pie atbildības pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta?
Vairāki desmiti kriminālprocesu (arī mans) tika ierosināti pēc šā panta par “Krievijas agresijas un kara noziegumu attaisnošanu”. Daži no šiem procesiem uzsākti 2022. gada pavasarī un vasarā, kad vēl nebija tapis neviens JURIDISKS lēmums, kas klasificētu Krievijas darbības kā noziedzīgas. Tikai politiskas deklarācijas un kampaņa masu medijos. Bet Valsts drošības dienestam ar to pietika, lai ierosinātu lietas.
Un te Starptautiskā krimināltiesa gatavojas izsniegt orderi valsts līdera apcietināšanai. Tas, protams, nav notiesājošs spriedums, taču ir krietni pārliecinošāks pamatojums nekā tie, kas ir bijuši Valsts drošības dienesta (VDD) rīcībā 2022. gadā. Tā ka ir laiks gatavot VIP kameras Rīgas Centrālcietumā dažām Latvijas Very Important Person.
Latvijas prezidentam Edgaram Rinkēvičam, piemēram. Izraēlas triecienus Gazā viņš komentēja šādi: “Dot raķešu triecienus pa teroristu bāzēm vai vietām, kur ir aizdomas, ka viņi tur varētu būt, tas, manā izpratnē, ir pieļaujams.”
Tas ir, var dot triecienus pa ēkām bez precīziem datiem, balstoties tikai uz aizdomām, ka teroristi tur VARĒTU BŪT (bet varētu arī nebūt...). Tas kaut kā nesaskan ar Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā. Sanāk, ka prezidenta kungs attaisno kara noziegumus.
Esmu uzskatījis, joprojām uzskatu un vairākkārt esmu rakstījis, ka nedrīkst vajāt par “nozieguma attaisnošanu”, ja nav tiesas sprieduma, kas atzina paveikto darbību par noziegumu. Tas ir tiesiskais nihilisms, kas grauj tiesiskuma pamatprincipu: atzīt par vainīgu var vienīgi tiesa.
Taču, ja jūs – es vēršos pie VDD un prokuratūras – esat ignorējuši šo principu Krievijas un Ukrainas kara sakarā, ignorējiet arī šoreiz. Vai arī tas ir “eto drugoje”?
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
