Iesaki rakstu: 
Starptautiskā krimināltiesa (ICC) ir gatava uzrādīt apsūdzību vairākām augstām Izraēlas amatpersonām, ieskaitot premjerministru Netanjahu, un izsniegt viņu apcietināšanas orderi.
ICC nenodarbojas ar jebkādiem noziegumiem. Tās kompetencē ietilpst vienīgi to personu vajāšana, kas ir atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, agresijas noziegumiem un kara noziegumiem.
Šai sakarā man ir jautājums: vai tie, kas publiski atbalsta Izraēlas darbību Gazā, tiks saukti pie atbildības pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta?
Vairāki desmiti kriminālprocesu (arī mans) tika ierosināti pēc šā panta par “Krievijas agresijas un kara noziegumu attaisnošanu”. Daži no šiem procesiem uzsākti 2022. gada pavasarī un vasarā, kad vēl nebija tapis neviens JURIDISKS lēmums, kas klasificētu Krievijas darbības kā noziedzīgas. Tikai politiskas deklarācijas un kampaņa masu medijos. Bet Valsts drošības dienestam ar to pietika, lai ierosinātu lietas.
Un te Starptautiskā krimināltiesa gatavojas izsniegt orderi valsts līdera apcietināšanai. Tas, protams, nav notiesājošs spriedums, taču ir krietni pārliecinošāks pamatojums nekā tie, kas ir bijuši Valsts drošības dienesta (VDD) rīcībā 2022. gadā. Tā ka ir laiks gatavot VIP kameras Rīgas Centrālcietumā dažām Latvijas Very Important Person.
Latvijas prezidentam Edgaram Rinkēvičam, piemēram. Izraēlas triecienus Gazā viņš komentēja šādi: “Dot raķešu triecienus pa teroristu bāzēm vai vietām, kur ir aizdomas, ka viņi tur varētu būt, tas, manā izpratnē, ir pieļaujams.”
Tas ir, var dot triecienus pa ēkām bez precīziem datiem, balstoties tikai uz aizdomām, ka teroristi tur VARĒTU BŪT (bet varētu arī nebūt...). Tas kaut kā nesaskan ar Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā. Sanāk, ka prezidenta kungs attaisno kara noziegumus.
Esmu uzskatījis, joprojām uzskatu un vairākkārt esmu rakstījis, ka nedrīkst vajāt par “nozieguma attaisnošanu”, ja nav tiesas sprieduma, kas atzina paveikto darbību par noziegumu. Tas ir tiesiskais nihilisms, kas grauj tiesiskuma pamatprincipu: atzīt par vainīgu var vienīgi tiesa.
Taču, ja jūs – es vēršos pie VDD un prokuratūras – esat ignorējuši šo principu Krievijas un Ukrainas kara sakarā, ignorējiet arī šoreiz. Vai arī tas ir “eto drugoje”?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
