Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija
Jana Streleca16.10.2023.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību, nav nekas jauns. Tā ir darījis, piemēram, toreizējais Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars (“Pēc tiesu varas sistēmas neatkarības Latvija atrodas vienā līmenī ar Nigēriju” - 2018. gada 26.februāra ziņa). Tiesa, šāds salīdzinājums ir acīm redzamā #vissirslikti un #atlaistsajmu stilā, tādēļ Mārtiņa Bondara atklāsmes publicēja Sputnik Latvija. Bet pats Mārtiņš Bondars šobrīd vairs nav ne Rīgas domnieks, ne Saeimas deputāts, ne Krājbankas valdes priekšsēdētājs.
Medijos Latvijas iedzīvotāji ne reizi ir salīdzināti ar Nigērijas iedzīvotājiem pēc laimes izjūtas[1]. Vismaz 2010.gadā Latvijas iedzīvotāji bija pat mazāk laimīgi vai drīzāk – vēl stipri nelaimīgāki – nekā nigērieši (attiecīgi – Nigērija 85.laimes vietā, Latvija - 110). Diemžēl, jau 2015.gadā aina ir vēl melnbaltāka[2] – nigērieši ir kļuvuši par vienu no laimīgākajām nācijām pasaulē, kamēr Latvija ir stabili nostiprinājusies kā viena no nelaimīgākajām.
Un te nu nelīdz arī labklājības kāpums – ja 2010.gadā Latvija pēc GDP[3] ierindojās 67.vietā (bet Nigērija 132.vietā), tad 2023. gadā vieni no visnelaimīgākajiem cilvēkiem pasaulē dzīvo valstī, kas pēc GDP[4] ierindojas nu jau visnotaļ atzīstamajā 50.vietā pasaulē (Latvijā), bet vieni no vislaimīgākajiem – Namībijā, kas ieņem 111.vietu.
Iespējams, Latvijas iedzīvotāju konstanto gatavību būt nelaimīgiem var izskaidrot ar nesen popularizēto ziņu, kas tik lieliski iekļaujas Latvijas kā “neizdevušās valsts” naratīvā. Tādēļ interesanti ir padomāt arī par to, vai šis stāsts ir tikai par varas un naudas dalīšanu šaurā jomā (bezsaimnieka dzīvnieki, savvaļas dzīvnieki) vai arī šī ir trenēšanās sabiedrības šūpošanai. Tad varam tikai minēt, pret ko nākamreiz protestēs ar ātro kredītu neierobežoto naudu un dažu pelēko kardinālu nevīstošo ietekmi. Katrai ķēkšai ir saprotams, ka tad, ja visu likumu grozījumi tiks apspriesti nevis likumā noteiktajā kārtā, bet piketu un demaršu formā, Latvijas kāpiens - pa GDP statistikas līkni vai dzīvnieku aizsardzību – nevarēs turpināties, tādā veidā ir iespējams ātri sasniegt brīvo kritienu.
“Latvijas radio 1” 2023.gada 25.septembrī raidījumā “Ķepa uz sirds” paziņo: “Latvija kopā ar Nigēriju, jeb kāpēc dzīvnieku labturības jomā esam atpalikusi valsts.[5]” Ar šo “ziņu” aktīvi dalās sociālo tīklu lietotāji – trendu uzsāk dzīvnieku aizsardzības biedrība (un PVD reģistrētā patversme) “Ķepu ķepā” savā Facebook lentā, un tālāk jau dalīšanās ar šo skumjo vēsti kļūst lavīnveidīga, īpaši TikTok platformā.
4.oktobrī ātrie kredīti, kas dziļā nelaimē iegrūduši tūkstošiem cilvēku[6] [7]valstīs, kurās GDP ir zemāks pat par Nigēriju, Latvijā glābj ne tikai savu reputāciju, bet arī “glābj dzīvniekus” un uzstājas kā “labdarības fonds”, prezentē “preses konferenci”[8], kurā stāsta tieši tādas pašas šausmīgas šausmas (citāti): “Jau šobrīd situācija ar dzīvnieku aizsardzību mums ir ļoti sliktā stāvoklī, (..) situācija dzīvnieku aizsardzības jomā kļūst arvien sliktāka un tūlīt tiks apturēta sabiedrības izaugsme humānākai un labturīgākai Latvijai”.
Tātad, cik patiesības ir apgalvojumā: “Vai Tu zināji, ka Latvija dzīvnieku aizsardzības tiesību aktos pasaules mērogā ir līdzās ar Nigēriju un vēl čupiņu valstu?”
Apgalvojums tiek balstīts nevalstiskas organizācijas “Global Animal Law Association” publicētos datos[9]. Tajās valstis iedalītas astoņās (8) grupās atkarībā no vairākiem kritērijiem. Viens no tiem – vai dzīvniekam ir atsevišķs statuss likumdošanā (piemēram, Moldova ir vienīgā valsts 3. grupā, jo tās likumdošanā dzīvniekam ir cits statuss).[10] Taču pati par sevi grupa negarantē labākus vai sliktākus panākumus dzīvnieku aizsardzības jomā. Piemēram, Indija ierindojas 7.grupā, jo tai ir ne tikai nacionālā likumdošana, bet arī pienākums just līdzi visām dzīvajām būtnēm ir noteikts Indijas konstitūcijā. [11]
Tātad atrašanās zemākā grupā (Latvija atrodas 2.grupā) vai augstākā grupā (Indija atrodas 7.grupā) nekorelē ar dzīvnieku aizsardzības tiesību aktu kvalitāti vai patieso dzīvnieku aizsardzības stāvokli.
Un kā tad ar “čupiņu valstu”, kur Latvija ir kopā ar Nigēriju? Vēl šajā čupiņā atrodas vismaz Islande, Īrijia, Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija, Igaunija, Lietuva, Portugāle, Gibraltārs, Sanmarino, Itālija (starp citu, Spānija, Venecuēla un Kolumbija, kurās diemžēl joprojām atļautas vēršu cīņas, atrodas 4./5.grupā, jo vēršiem šajā valstī ir “cits statuss”[12]), Andora, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Serbija, Slovākija, Polija, Ukraina, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Kipra, Malta, Turcija, Azerbaidžāna, Libāna, Izraēla, Katara, AAE, krievija, Pakistāna, Nepāla, Bangladeša, Mjanma, Srilanka, Taizeme, Malaizija, Indonēzija, Filipīnas, Taivana, Dienvidkoreja, Japāna, Austrālija, Jaunzēlande, Grenlande, Meksika, Nikaragva, Gvatemala, Kostarika, Kuba, Jamaika, Puertoriko, Venecuēla, Gviāna, Peru, Čīle, Urugvaja, Paragvaja, Gana, Uganda, Kenija, Tanzānija, Zambija, Malavi, Zimbambve, Botsvana Namībija un Dienvidāfrikas Republika un vēl citas valstis...
Interesanti, kas ir tā “čupiņa” ļaužu, kas labprāt uzliks Latvijai “čupiņu”? Un kā Latvijas aplikšana ar “čupiņām” var uzlabot dzīvnieku labturību Latvijā? Bet tāds arī nav mērķis – mērķis ir #vissirslikti un #atlaistsajmu. Respektīvi, diskreditēt Latviju un mūsu neatkarības sasniegumus, tai skaitā dzīvnieku aizsardzības jomā un to reglamentējošajā likumdošanā. Kancelēt ES regulu īstenošanu un padarīt Latviju par ārpus likuma esošu nomali kopā ar visiem dzīvniekiem un cilvēkiem.
Ņemot vērā konstanto zemo startu savas valsts pulgošanā, esam ļoti auglīga augsne šādām konfabulācijām. Pie kā tas var novest, saprotams, pēc 24.02.2022 nevienam it kā nav jāsaka.
[1] https://www.db.lv/zinas/petijums-latvija-iedzivotaji-mazak-laimigi-neka-nigerija-226176
[2] https://jauns.lv/raksts/sievietem/53362-vislaimigakie-latvija-ir-cilveki-ar-berniem-atklats-petijuma
[3] https://photius.com/rankings/economy/gdp_per_capita_2010_0.html
[4] https://wisevoter.com/country-rankings/gdp-per-capita-by-country/
[5] https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kepa-uz-sirds/latvija-kopa-ar-nigeriju-jeb-kapec-dzivnieku-labturibas-joma-esa.a181885/
[6] https://e.vnexpress.net/news/news/latvian-man-arrested-in-hcmc-for-running-loan-shark-rings-4618911.html
[7] https://jauns.lv/raksts/zinas/565001-vjetnama-aizturets-latvijas-kompanijas-sun-finance-group-parstavis-aigars-plivcs
[8] https://www.facebook.com/watch/live/?mibextid=zDhOQc&ref=watch_permalink&v=1703332810175192
[9] https://www.globalanimallaw.org/database/national/index.html
[10] Moldova - kā vienīgā valsts - ietilpst 3.grupā, tās civillikumā ierakstīts, ka dzīvnieki nav lietas (manta) un tos aizsargā īpaši likumi. Taču attiecībā uz dzīvniekiem jāievēro likumdošana, kas attiecas uz mantu/ MOLDOVA CIVIL CODE (2002) Article 287. Animals (1) Animals are not considered things. They are protected by special laws. (2) With regard to animals, provisions regulating things shall apply, save for cases provided by law.
[11]Constitution of India 51 A. "It shall be the duty of every citizen of India [...] (g) to protect and improve the natural environment including forests, lakes, rivers and wild life, and to have compassion for living creatures."
[12] https://www.hsi.org/news-resources/bullfighting/
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
