Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību, nav nekas jauns. Tā ir darījis, piemēram, toreizējais Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars (“Pēc tiesu varas sistēmas neatkarības Latvija atrodas vienā līmenī ar Nigēriju” - 2018. gada 26.februāra ziņa). Tiesa, šāds salīdzinājums ir acīm redzamā #vissirslikti un #atlaistsajmu stilā, tādēļ Mārtiņa Bondara atklāsmes publicēja Sputnik Latvija. Bet pats Mārtiņš Bondars šobrīd vairs nav ne Rīgas domnieks, ne Saeimas deputāts, ne Krājbankas valdes priekšsēdētājs.

Medijos Latvijas iedzīvotāji ne reizi ir salīdzināti ar Nigērijas iedzīvotājiem pēc laimes izjūtas[1]. Vismaz 2010.gadā Latvijas iedzīvotāji bija pat mazāk laimīgi vai drīzāk – vēl stipri nelaimīgāki – nekā nigērieši (attiecīgi – Nigērija 85.laimes vietā, Latvija - 110). Diemžēl, jau 2015.gadā aina ir vēl melnbaltāka[2] – nigērieši ir kļuvuši par vienu no laimīgākajām nācijām pasaulē, kamēr Latvija ir stabili nostiprinājusies kā viena no nelaimīgākajām.

Un te nu nelīdz arī labklājības kāpums – ja 2010.gadā Latvija pēc GDP[3] ierindojās 67.vietā (bet Nigērija 132.vietā), tad 2023. gadā vieni no visnelaimīgākajiem cilvēkiem pasaulē dzīvo valstī, kas pēc GDP[4] ierindojas nu jau visnotaļ atzīstamajā 50.vietā pasaulē (Latvijā), bet vieni no vislaimīgākajiem – Namībijā, kas ieņem 111.vietu.

Iespējams, Latvijas iedzīvotāju konstanto gatavību būt nelaimīgiem var izskaidrot ar nesen popularizēto ziņu, kas tik lieliski iekļaujas Latvijas kā “neizdevušās valsts” naratīvā. Tādēļ interesanti ir padomāt arī par to, vai šis stāsts ir tikai par varas un naudas dalīšanu šaurā jomā (bezsaimnieka dzīvnieki, savvaļas dzīvnieki) vai arī šī ir trenēšanās sabiedrības šūpošanai. Tad varam tikai minēt, pret ko nākamreiz protestēs ar ātro kredītu neierobežoto naudu un dažu pelēko kardinālu nevīstošo ietekmi. Katrai ķēkšai ir saprotams, ka tad, ja visu likumu grozījumi tiks apspriesti nevis likumā noteiktajā kārtā, bet piketu un demaršu formā, Latvijas kāpiens - pa GDP statistikas līkni vai dzīvnieku aizsardzību – nevarēs turpināties, tādā veidā ir iespējams ātri sasniegt brīvo kritienu.

“Latvijas radio 1” 2023.gada 25.septembrī raidījumā “Ķepa uz sirds” paziņo: “Latvija kopā ar Nigēriju, jeb kāpēc dzīvnieku labturības jomā esam atpalikusi valsts.[5]” Ar šo “ziņu” aktīvi dalās sociālo tīklu lietotāji – trendu uzsāk dzīvnieku aizsardzības biedrība (un PVD reģistrētā patversme) “Ķepu ķepā” savā Facebook lentā, un tālāk jau dalīšanās ar šo skumjo vēsti kļūst lavīnveidīga, īpaši TikTok platformā.

4.oktobrī ātrie kredīti, kas dziļā nelaimē iegrūduši tūkstošiem cilvēku[6] [7]valstīs, kurās GDP ir zemāks pat par Nigēriju, Latvijā glābj ne tikai savu reputāciju, bet arī “glābj dzīvniekus” un uzstājas kā “labdarības fonds”, prezentē “preses konferenci”[8], kurā stāsta tieši tādas pašas šausmīgas šausmas (citāti): “Jau šobrīd situācija ar dzīvnieku aizsardzību mums ir ļoti sliktā stāvoklī, (..) situācija dzīvnieku aizsardzības jomā kļūst arvien sliktāka un tūlīt tiks apturēta sabiedrības izaugsme humānākai un labturīgākai Latvijai”.

Tātad, cik patiesības ir apgalvojumā: “Vai Tu zināji, ka Latvija dzīvnieku aizsardzības tiesību aktos pasaules mērogā ir līdzās ar Nigēriju un vēl čupiņu valstu?”

Apgalvojums tiek balstīts nevalstiskas organizācijas “Global Animal Law Association” publicētos datos[9]. Tajās valstis iedalītas astoņās (8) grupās atkarībā no vairākiem kritērijiem. Viens no tiem – vai dzīvniekam ir atsevišķs statuss likumdošanā (piemēram, Moldova ir vienīgā valsts 3. grupā, jo tās likumdošanā dzīvniekam ir cits statuss).[10] Taču pati par sevi grupa negarantē labākus vai sliktākus panākumus dzīvnieku aizsardzības jomā. Piemēram, Indija ierindojas 7.grupā, jo tai ir ne tikai nacionālā likumdošana, bet arī pienākums just līdzi visām dzīvajām būtnēm ir noteikts Indijas konstitūcijā. [11]

Tātad atrašanās zemākā grupā (Latvija atrodas 2.grupā) vai augstākā grupā (Indija atrodas 7.grupā) nekorelē ar dzīvnieku aizsardzības tiesību aktu kvalitāti vai patieso dzīvnieku aizsardzības stāvokli.

Un kā tad ar “čupiņu valstu”, kur Latvija ir kopā ar Nigēriju? Vēl šajā čupiņā atrodas vismaz Islande, Īrijia, Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija, Igaunija, Lietuva, Portugāle, Gibraltārs, Sanmarino, Itālija (starp citu, Spānija, Venecuēla un Kolumbija, kurās diemžēl joprojām atļautas vēršu cīņas, atrodas 4./5.grupā, jo vēršiem šajā valstī ir “cits statuss”[12]), Andora, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Serbija, Slovākija, Polija, Ukraina, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Kipra, Malta, Turcija, Azerbaidžāna, Libāna, Izraēla, Katara, AAE, krievija, Pakistāna, Nepāla, Bangladeša, Mjanma, Srilanka, Taizeme, Malaizija, Indonēzija, Filipīnas, Taivana, Dienvidkoreja, Japāna, Austrālija, Jaunzēlande, Grenlande, Meksika, Nikaragva, Gvatemala, Kostarika, Kuba, Jamaika, Puertoriko, Venecuēla, Gviāna, Peru, Čīle, Urugvaja, Paragvaja, Gana, Uganda, Kenija, Tanzānija, Zambija, Malavi, Zimbambve, Botsvana Namībija un Dienvidāfrikas Republika un vēl citas valstis...

Interesanti, kas ir tā “čupiņa” ļaužu, kas labprāt uzliks Latvijai “čupiņu”? Un kā Latvijas aplikšana ar “čupiņām” var uzlabot dzīvnieku labturību Latvijā? Bet tāds arī nav mērķis – mērķis ir #vissirslikti un #atlaistsajmu. Respektīvi, diskreditēt Latviju un mūsu neatkarības sasniegumus, tai skaitā dzīvnieku aizsardzības jomā un to reglamentējošajā likumdošanā. Kancelēt ES regulu īstenošanu un padarīt Latviju par ārpus likuma esošu nomali kopā ar visiem dzīvniekiem un cilvēkiem.

Ņemot vērā konstanto zemo startu savas valsts pulgošanā, esam ļoti auglīga augsne šādām konfabulācijām. Pie kā tas var novest, saprotams, pēc 24.02.2022 nevienam it kā nav jāsaka.


[1] https://www.db.lv/zinas/petijums-latvija-iedzivotaji-mazak-laimigi-neka-nigerija-226176

[2] https://jauns.lv/raksts/sievietem/53362-vislaimigakie-latvija-ir-cilveki-ar-berniem-atklats-petijuma

[3] https://photius.com/rankings/economy/gdp_per_capita_2010_0.html

[4] https://wisevoter.com/country-rankings/gdp-per-capita-by-country/

[5] https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kepa-uz-sirds/latvija-kopa-ar-nigeriju-jeb-kapec-dzivnieku-labturibas-joma-esa.a181885/

[6] https://e.vnexpress.net/news/news/latvian-man-arrested-in-hcmc-for-running-loan-shark-rings-4618911.html

[7] https://jauns.lv/raksts/zinas/565001-vjetnama-aizturets-latvijas-kompanijas-sun-finance-group-parstavis-aigars-plivcs

[8] https://www.facebook.com/watch/live/?mibextid=zDhOQc&ref=watch_permalink&v=1703332810175192

[9] https://www.globalanimallaw.org/database/national/index.html

[10] Moldova  - kā vienīgā valsts  - ietilpst 3.grupā, tās civillikumā ierakstīts, ka dzīvnieki nav lietas (manta) un tos aizsargā īpaši likumi. Taču attiecībā uz dzīvniekiem jāievēro likumdošana, kas  attiecas uz mantu/ MOLDOVA CIVIL CODE (2002) Article 287. Animals (1) Animals are not considered things. They are protected by special laws. (2) With regard to animals, provisions regulating things shall apply, save for cases provided by law.

[11]Constitution of India 51 A. "It shall be the duty of every citizen of India [...] (g) to protect and improve the natural environment including forests, lakes, rivers and wild life, and to have compassion for living creatures."

[12] https://www.hsi.org/news-resources/bullfighting/

Novērtē šo rakstu:

21
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...