Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāsaka, kā ir. Lai arī policijas un lielas sabiedrības daļas reakcija uz tā dēvēto Gobzema “Rododendru šovu” liecina par būtiskām demokrātiskās uztveres deformācijām, par pašu šo šovu ir grūti runāt nopietni, jo viss notiekošais jau no sākta gala tiek taisīts par farsu.

Tāpēc pirmais jautājums, uz kuru jāatbild, - vai nozīmīgu politisku procesu pārvēršana cirkā notiek apzināti un mērķtiecīgi, lai diskreditētu jebkādu pretestības kustību Kariņa/Pavļuta režīmam, vai tā vienkārši sanāk?

Ja kāds grib ironizēt par vārda “režīms” lietojumu, tad atbildiet - kā sauc sistēmu, kurā, lai ieietu veikalā, jāstāv uz ielas rindā, salā un pie ieejas apsargam jārāda pase? Ja tas nav režīms, tad kas? Un, lūdzu, bez muļķīgiem salīdzinājumiem ar teātri vai transportu, kur arī prasa biļeti.

Tātad vai pretestība demokrātijas erozijai tiek apzināti trivializēta? Skaidras atbildes nav. Manuprāt, tas notiek daļēji apzināti. Atbilstoši manai pārliecībai atsevišķu cilvēku iespējas mainīt vispārējo procesu gaitu ir stipri ierobežotas, un centieni šiem indivīdiem pierakstīt izšķirošo lomu tajos vai citos notikumos nav pamatoti.

Procesiem attīstoties, noteiktās pozīcijās gandrīz automātiski nonāk savai lomai atbilstošas personas. Līdz ar to Gobzems ieņem to lomu, kuru viņam atvēlējusi vēsture, un viņa vietā neviens cits nevarēja būt. Savukārt pats Gobzems nevar būt citāds. Viņš ir tāds, kāds ir, un tā, protams, ir liela demokrātisko spēku nelaime.

Pašreizējo cilvēces globālo virzību uz demokrātisko brīvību ierobežošanu neredzēt var tikai tas, kurš to nu nekādi negrib redzēt, un arī pati šī negribēšana ir pēdējā gada laikā izgaismojusies kā absolūti loģiska. Kurš ir teicis, ka dzīvot demokrātiskā iekārtā ir cilvēka kā bioloģiskas un sociālas būtnes dziļākā vēlme? Varbūt patiesībā ir gluži otrādi? Varbūt cilvēki grib dzīvot samērā vienveidīgā vidē, kur apkārt redz sev līdzīgi domājošus?

Lai arī cilvēki kā vēlamāko aiz ieraduma joprojām uzskata iekļaujošu, dažādības pilnu sabiedrību, sociālie tīkli ir pilni ar jaunu, progresīvu, it kā demokrātiski noskaņotu cilvēku ierakstiem, kuros viņi neslēpj sajūsmu par to, ka kafejnīcās, klubos var tikt tikai ar caurlaidēm un “visādi idioti” tur nevazājas. Cik brīnišķīgi, ka lielveikalos tikpat kā vairs nav to bomžu un mūžīgi tūļīgo pensionāru. Cik forši, ka apkārt tikai “normāli” cilvēki.

Vēl jau viņi nesaprot, ko tas patiesībā nozīmē, bet ir acīmredzami, ka cilvēkiem, izrādās, patīk atrasties “savējo” vidū. Ak, kāds pārsteigums! Agri vai vēlu nāks arī atskārsme, cik patīkami dzīvot politiskā vidē, kur visādi gobzemi, šleseri un citi “gaisa jaucēji” nemaisās pa kājām.

Tātad kas notiek? Vispirms gribu atkārtot, ka jāsaprot - laiki ir mainījušies. Fundamentāli. Tas, kas skaitījās nepieņemami vēl pirms pusgada, tagad skaitās norma. To labi demonstrē sociālajos tīklos cirkulējošas “Re:Check” agrākās publikācijas, kurās tiek “atmaskoti” dažādi “dezinformatori/panikas cēlāji”, kuri jau sen brīdināja, ka vakcinācija būs obligāta, nevakcinētos nelaidīs veikalos, kafejnīcās, sporta zālēs un citur, atlaidīs no darba utt.

Vēl šā gada pavasarī šādi piespiedu lēmumi pat “Re:Check” aktīvistēm šķita nepieņemami, un tos, kas par to runāja, viņas metās “atmaskot” un izvest tīrā ūdenī. Nepagāja necik ilgs laiks, un “tīrais ūdens” tika saduļķots tieši no to varas centru puses, kurus visu šo laiku centās aizstāvēt “Re:Check” darbinieces.

Sociālajos tīklos cilvēki raksta: “Valsts parādīja savu vājumu. Ja mums būtu stipra valsts, izcila valdība, tad Gobzems varētu pulcēt cilvēkus brīvi un nevienu tas neuztrauktu, bet šī valdība ir tik daudz izdarījusi kļūdu, ka...”

Diemžēl jāsaka, ka šajos ierakstos vēlamais tiek uzdots par esošo. Valsts nekādu vājumu neparādīja. Vājumu parādīja sabiedrība. Valsts parādīja, ka tā var jebkuru mīcīt, kā vien grib. Tajā skaitā Saeimas deputātu, un par to tai nekas nebūs. Vēl vairāk. Sabiedrības vairākums, kurš vārdos ir par iekļaujošu sabiedrību, bet darbos un zemapziņā par sabiedrību bez visādiem tur gobzemiem un citiem “idiotiem”, tas ir, citādi domājošiem “pajoļiem”, klusējot aplaudē šai varas nekaunības demonstrācijai.

Atsevišķi jārunā par policijas rīcību. Šeit ļoti precīzi jāsaprot, ka policija ir instruments, ar kuru valsts vara realizē leģitīmu vardarbību. Policija ir vienīgā struktūra, kurai ir dotas tiesības izmantot vardarbību. Likuma ietvaros, kas īpaši svarīgi.

Taču vēl svarīgāks ir cits moments. Policijā strādā cilvēki, nevis automāti. Viņiem ir dota likumīga vara pār citiem cilvēkiem. Tāpēc ir arhisvarīgi policiju turēt īpaši stingrā kontrolē, jo nav jāpiesauc bēdīgi slavenais Stenfordas “cietuma eksperiments”, lai saprastu, ka cilvēks (-i), kuram dota vara pār citiem cilvēkiem, viegli var aizbraukt bīstamā visatļautībā, bet atjaunot kontroli pār šīm struktūrām ir ļoti grūti.

Jebkuras apakšstruktūras ātri pieņem tos sejas vaibstus, kādus rāda augstākā priekšniecība. Pērnruden par jauno Valsts policijas priekšnieku kļuva Armands Ruks. Par šo vīru mēs vēl daudz dzirdēsim, jo viņš ir noteikta tipa vadītājs. Tieši tāds, kādus sociāli asās Holivudas filmās bieži rāda policijas vadītājus - cilvēks, kura prioritāte ir būt varā, būt kopā ar uzvarētājiem, situācijas izklāstā rūpīgi izsvērt - kā tas izskatīsies un vai galvenie ietekmes līderi būs apmierināti.

Reālās lietas, reālie pierādījumi, vainīgie, cietušie ir otršķirīgi. Kredo pavisam vienkāršs - ja tie, kuriem ir ietekme, ar manu rīcību (nevis darba rezultātiem) būs apmierināti; ja savu “ego” apslāpēšu un rīkošos nevis pēc nevienam nevajadzīgiem “patiesības” principiem, bet kā labpatīk īstajiem “dzīves saimniekiem”, tad mana dzīve ies uz augšu un ģenerāļa zvaigznes ilgi nebūs jāgaida.

Kopš Armands Ruks ir savā amatā, esmu jau trijos rakstos pieminējis viņa augstajā amatā iecelšanas kritērijus.

Esmu spiests paskaidrot. Neesmu apsēsts ar šo cilvēku. Viņu personīgi nepazīstu, un viņš man neko nav nodarījis. Tāpat arī neviens nav man lūdzis par viņu rakstīt. Pret viņu man nav nekāda ienaida. Vienkārši manās acīs viņš ir ārkārtīgi precīzs tipoloģisks piemērs karjeras cilvēkam, kuru šodienas laikmets gluži automātiski izvirza priekšplānā.

Jau iepriekš atvainojos Ruka kungam, ja esmu viņu nepareizi novērtējis pēc viņa publiskajiem izteikumiem un patiesībā viņš ir kvēls profesionālis/izmeklētājs, kuru neinteresē politiskās varas kolīzijas un kura galvenā rīcības motivācija ir vienmēr būt patiesības pusē, lai kāda tā arī būtu un kā tā izskatītos sabiedrības acīs. Būtu tikai priecīgs, ja izrādītos, ka esmu kļūdījies. Diemžēl līdzšinējā Ruka darbība un izteikumi, arī policijas uzvedība Gobzema aizturēšanas sakarā par to neliecina.

Arī vakar Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā?” (interneta versijā) Ruks uzstājās kā politiķis un labprāt runāja par pandēmiju, par pārpildītām slimnīcām, par prevenciju (lai pat nedomā citreiz sanākt vēl lielākā skaitā) kā galvenajiem iemesliem, kāpēc bija nepieciešami tik neproporcionāli lieli spēki salīdzinoši nelieliem pasākumiem.

Visu raidījuma laiku viņš turējās formāli pareizā rāmī, taču vienā brīdī zaudēja modrību un viņam paspruka, ka aizturēšana notikusi arī tāpēc, ka Gobzema šova auditorija bijusi netīkama. Valdībai un politiskajai varai netīkama auditorija, savukārt Mārtiņa Rītiņa pasākuma auditorija, kura bez sejas aizsegiem pulcējās slēgtās telpās, nevis svaigā gaisā kā Gobzema pasākumā, jau bija pavisam cits kontingents. Tīkams un šķiriski tuvs. Kādi vēl jautājumi?

Pārpublicēts no neatkariga.nralv

Novērtē šo rakstu:

155
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...