Iesaki rakstu: 
Kāpēc tik skarbs vērtējums? Reizēm der mazliet atvērt acis un pajautāt, kāda jēga vienam vai otram pasākumam? Un kas tur patiesībā notiek? Lai nesanāk kā ar gāzētu cukurūdeņu reklāmām - sola veldzēt slāpes, bet izrādās, ka iepumpē smagu devu ar cukuru. Līdzīgi ar LAMPU - sola vienu, bet patiesībā, tas ir pavisam kaut kas cits.
Sāksim ar to, ka LAMPA cenšas sevi pozicionēt par pilsonīgās sabiedrības pārstāvju diskusiju platformu, kur runāt par problēmām, šķilt idejas, un tam it kā būtu jāved uz labāku, civilizētāku sabiedrību un valsti? Vai tiešām tā tas ir?
Atcerēsimies būtisko faktu - Eiropas Komisija ir atzinusi Latviju par vājāko ES valsti Baltijā. Pēc pirktspējas paritātes - dzīves dārdzības/ienākumu līmeņa attiecības mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas par... desmit gadiem. Tas nozīmē, ka labklājības līmeņa ziņā Latvijas pilsoņi Lietuvas un Igaunijas līmenī sagaidīs varbūt pēc desmit gadiem. Par vidējo ES līmeni pat nesapņojot. Tie ir cienījamu ekspertu atzinumi, balstīti drošticamos datos, tas viss nesen publicēts “Latvijas Vēstnesī”.
Nabadzības plaisas ziņā mēs gadiem esam pēdējās vietās starp Bulgāriju un Rumāniju. Demogrāfijā ir dziļi ielaistas problēmas, izglītības reformas uzkārtas, nepabeigtas. Šo sarakstu diemžēl var turpināt un turpināt. Bet LAMPĀ sapulcējās dažādi politikāņi, intelektuāļi un gudri pašapmierinās, pozē viens otram. Bet kas tieši no tā mainās? Nekas. Tikai viņu ego savstarpēji masturbēts un kolektīvā pašapmierinājumā izbaudīts. Nu… perversi.
Daļa no viņiem pārstāv partijas, kuras ir tieši atbildīgas par iepriekšminētajiem rezultātiem. Kad kāds naivi pajautā - kā tad tā, tad viņi steidzīgi nostājas “cūku aplī”, izveido riņķi un ar snuķiem baksta viens otram vienā vietā un rukšķ - mēs jau ne, tie jau viņi -, un noveļ vainu par izgāztajām reformām uz politisko konkurentu. Un tā pa apli. Protams, ka vainīgs rezultātā nav neviens. Vai arī kāds klātneesošs mitoloģisks ļaunprātis.
Ja tās būtu auglīgu diskusiju prāta vētras (brainstorm), tad Latvija nebūtu tur, kur tā ir - ar valdību, kas čakarē skolotājus, pārdabiski steidz izdabāt alkohola lielražotāju lobijiem un atdod labklājības nozari populistu madāmai “paspēlēt ministri.” Tādēļ LAMPA ir vien izrādīšanās un gaisa sildīšana ar runām, kurām neseko reāli darbi.
LAMPiāņi tur pulcējas jau vairākus gadus pēc kārtas, bet valstī joprojām visu nosaka, nevis tā dēvētā pilsonīgā sabiedrība, bet ekonomisko grupējumu krusttēvi. To spilgti apliecināja pašvaldību vēlēšanas, kad atkal triumfēja lembergi, trukšņi, ušakovi (vai tad ne?). Par LAMPiāņu tukšrunāšanas simbolu kļuva arī Saeimas vēlēšanās, kad populisms nonāca līdz tādam absurdam, ka par valdības veidošanas garantu - “saprāta balsi” kļuva kāds ļoti apšaubāms tips. Tāds, kurš, kā vēsta leģenda, reiz, sašņaucies aizdomīgus pulverīšus, lakojis savam sunim nagus.
Atvainojos par skarbo salīdzinājumu, bet LAMPā pulcējas Rīgas kafejnīcu dīvānā pirdēju publika, TV kastē sēdētāji un svešvārdu kombināciju virpinātāji. Un ziņkārīgie, kuri vēlas šo zvēru dārzu aplūkot tuvplānā. Tikai der atcerēties, ka Latvijā vasara ir tik gara, cik ir. Un nedēļas nogales arī nav tik daudz. Ir bezgala daudz citu, daudz labāku veidu, kā pavadīt šo vērtīgo vasaras laiku. Vai vērts ziedot skaistas vasaras, skaistu nogali, lai klausītos tukšas runas?
Protams, vienmēr būs cilvēki, kuriem patiks kolektīvi masturbēt savu ego un tad vienam otru paslavēt, cik glīti sanācis. Bet tā nav pilsonīgā sabiedrība. Pilsonīgā sabiedrība prot definēt savus mērķus, spēj par tiem reāli cīnīties un sasniegt tos. LAMPIāņi tādi nav un nebūs. Tas ir skaisti iepakots biznesa projekts, kurā veiksmīgi tiek iepārdotas ego pašapmierināšanās izrādes.
LAMPIāņu publikai atpūtas brīžos starp intelektuālā orgasma brīžiem der pašiem sev pajautāt - kā tas nākas, ka Cēsīs katru gadu sapulcējas tūkstošiem gudri, izglītoti, skaisti, intelektuāli dziļi pilsoņi, bet valsti valda izbijis virpotājs ar vāju angļu valodu, trukšņu un ušakovu sponsori un vēl virkne ar apšaubāmiem un tikpat ietekmīgiem personāžiem?
Atvainojos visiem par omulības bojāšanu. Nav jau nekas slikts, ja reizi gadā Rīgas kafejnīcu dīvānā pirdēji mazliet papurkšķina Cēsu pils parkā, iedzer kādu alu un pasilda Cēsu ekonomiku.
* GROTCom (Globālas Starpgalaktiskās izcilības centra) ģenerālsekretārs
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
