Iesaki rakstu: 
Esmu redzējis daudzus aizsardzības ministrus, bet tādu bardaku Latgale vēl nav piedzīvojusi! It īpaši, spēlējoties ar Latgales karti un Latgales pašvaldību teritorijām!
Un, lūk, kāpēc! Nav skaidra un konsekventa plāna. Visas darbības – fikcija. Joprojām ir pilnīgs komunikācijas trūkums starp institūcijām, kurām būtu jānodarbojas ar drošību. Plus – nav normālas komunikācijas ar vietējām pašvaldībām un līdz ar to arī ar vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, lauksaimniecības zemju un mežu īpašniekiem.
Rodas iespaids, ka virknei “zelta apļa” ierēdņu Latgale ir vienīgi kontūrs kartē. It kā tāda "krāsojamā grāmata", kur var jautri sazīmēt riņķīšus un kvadrātiņus: plus - mīnus divi, trīs centimetri.
Bet tā taču nav vienkārši bildīte! Tās ir teritorijas, kur dzīvo, strādā un plāno savu dzīvi un nākotni reāli cilvēki. Un divi, trīs centimetri "uz bildītes" – tie ir desmitiem kilometru Latvijas (!) zemes ar mežiem, laukiem un, pats galvenais, cilvēkiem. Kuriem šo nevērīgo karšu zīmējumu dēļ dzīve radikāli mainīsies.
Tā nedrīkst. Nedrīkst zīmēt uz kartes, nejūtot, nesaprotot un negribot saprast, ko jūt un kā dzīvos Latgales iedzīvotāji. Un diemžēl daļai ierēdņu, kuriem ir tiesības zīmēt kartes, pat nav drosmes personīgi atbraukt uz Latgali un satikt tos, kuru likteņus viņi ietekmē ar saviem “darbiem”.
Vēja ģeneratoru ierobežošanai – VIENA karte, mobilitātes ierobežošanai 30 kilometru attālumā no robežas – OTRA, gaisa telpas ierobežošanai 50 kilometru rādiusā – TREŠĀ. Un tur vēl ar vienaldzību centimetrs “turp-šurp”! Murgs un kauns!
Visas ierēdņu kartes apskatāmas šeit: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=1331275728357137&id=100044241678947
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
