Latgales prokurori atriebjas „Ludzas Zemei” par kontrabandas mafijas kustināšanu?
Laima Linuža07.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pret mani, reģionālā laikraksta Ludzas Zeme galveno redaktori Laimu Linužu, safabricēta krimināllieta ar, iespējams, pat viltus liecībām. Lietas fabricēšanas patiesais iemesls, iespējams, ir kontrabandas mafijas aizskaršana.
Viss sākās pirms dažiem gadiem ar kontrabandista kārsavieša Raita Kononova pārdrošo interviju laikrakstam (tika publicēta arī Pietiek), kur Kononovs ar uzvārdiem nosauca kontrabandas kūrētājus un piesedzējus augstākajos valsts ešalonos un politikas elitē, tai skaitā prokuratūrā un drošības policijā. Teiktajā pat figurēja apgalvojumi, ka savulaik Kononovs maksājis kukuļus Latgales prokuroriem par viņa kontrabandas piesegšanu.
Esmu nosūtījusi vēstules par notiekošo ASV, Francijas, Vācijas un citām vēstniecībām, kā arī vērsusies pēc palīdzības pie Saeimas deputātiem un LR augstākajām amatpersonām, sūdzējusies Ģenerālprokuratūrai. Atsevišķu vēstuli esmu nosūtījusi Latvijas Republikas Tiesībsargam Jansonam, - šis ir šīs vēstules teksts ar dažiem papildinājumiem un dažu datu dzēšanu.
Vai jādreb par katru rakstīto rindiņu
Gribu vērst Jūsu kā Tiesībsarga uzmanību uz situāciju, kas skārusi mani, reģionālā laikraksta galveno redaktori. Notiekošais saistās ar maniem darba pienākumiem un vārda brīvības un preses brīvības realizēšanas iespējām.
Man ir uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 157. panta 2. daļas par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Apsūdzība uzrādīta par nevainīgām frāzēm. Notiekošais traucē manai redaktora darbībai un liek man dzīvot bailēs par katru uzrakstīto rindiņu avīzē, kas arī acīmredzot ir notikušā realizētāju mērķis.
Tiesājas kriminālpolicijas priekšnieks un prokurore
Pret laikrakstu Ludzas Zeme šis nav pirmais gadījums, kad lietas pēc šā panta tiek faktiski fabricētas. Proti, jau tiesā atrodas 2 krimināllietas pret Ludzas Zemes žurnālisti Anitu Daukšti.
Jāuzsver, ka lietas, kuras avīzē atspoguļoja A. Daukšte un kuras šobrīd ir tiesā, nav vienkāršas. Proti, ar A. Daukšti tiesājas Rēzeknes prokurore Natālija G. (publikācijas par prokurores iespējamo saistību ar kontrabandu) un Ludzas kriminālpolicijas priekšnieks Deniss Ž. (situācija, kad policijas darbinieki piekāva jaunieti, veicot kratīšanu, pēc kā jaunietim bojāta redze, bet meklētās narkotikas pie viņa netika atrastas un kriminālprocess pret jaunieti nav ierosināts).
Tātad mēs redzam, ka ar A. Daukšti tiesājas cilvēki no iekšlietu sistēmas. Tāpat avīzē cita sakarā bija pieļauts, ka Deniss Ž. ir saistīts ar kontrabandu. Netieši to liek nojaust dokumenti, ka viņa bijusī sieva šobrīd tiek tiesāta (muitas uzraudze) par lielu zaudējumu nodarīšanu valstij.
Tiesājas pat pati Valsts policija
Tāpat šobrīd ar Ludzas Zemi civilkārtā tiesājas arī Valsts policija par to pašu kriminālpolicijas priekšnieka Denisa Ž. lietu un prasa atsaukt it kā nepatiesās ziņas. Te nu redzam, ka Ludzas Zemei ir 3 tiesas procesi ar likumsargiem. Acīmredzams, ka pret Ludzas Zemi iekšlietu sistēmas darbiniekiem ir lieli iebildumi, kuri ir sevi manifestējuši ceturtajā procesā pret Ludzas Zemes galveno redaktori Laimu Linužu.
Vera - arī kontrabandas labumu baudītāja
Par manu nevainīgo un jau paseno komentāru mani iesūdzējusi advokāte, šķīrējtiesas tiesnese, bijusī Kārsavas domes juriste Vera L. Par to šobrīd arī tieku vajāta. Un arī saistībā ar Veru redzam kontrabandas ēnu – viņas civilvīrs Jānis B. ir vecākais muitas uzraugs, pret kuru savulaik bija ierosināta krimināllieta. Ne velti Vera dzīvo vislepnākajā mājā Kārsavas novadā (lepnās mājas bilde pat bija publicēta savulaik laikrakstā).
Interesanti, ka krimināllieta pret Jāni B. mīklaini izbeigta it kā pierādījumu trūkuma dēļ. Vera procesā bija sava civilvīra advokāts. Acīmredzot notikusi kāda sarunāšana ar Verai L. tik tuvajiem prokuroriem, ar kuriem viņa, kā stāsta aculiecinieki, ir uz tu.
Prokurori kūdīja tiesāties
Laikam saprotat, cik ciešas mūsu Latgales reģiona mazajos plašumos ir saites starp izmeklēšanu, prokuratūru, advokatūru un tiesu. Turklāt no dažām personām esmu uzzinājusi, ka Latgales prokurori ir paši aicinājuši kāda novada mēru tiesāties ar Ludzas Zemi par publikācijām kriminālkārtā. Viņš gan atteicās. To es uzzināju vēl pirms tam, kad lieta tika safabricēta pret mani, taču lielu nozīmi dzirdētajam nepievērsu.
Man nav šaubu, ka prokurore no Preiļiem Anita D., uzrādot man apsūdzību un noraidot manus lūgumus absurdo lietu pret mani izbeigt, tik un tā paātrinātā tempā virza procesu un grib iespējami ātrāk sūtīt lietu uz tiesu. Šāds beztiesiskums kopsolī ar tā saucamo likumsargu mēmo vienošanos ir, pēc manām domām, noziegums pret mediju, tā redaktoru, vārda brīvību, pret mani kā konkrētu cilvēku un valsti kopumā.
Tiesiska valsts – kad visus notiesā?
Daudz apkārt dzirdu runājam par tiesiskumu un par to, ka Latvijā tas tiek ieviests. Esmu beidzot sapratusi šī vārda nozīmi – tiesiskums Latgales interpretācijā nozīmē, ka katram jātiek notiesātam. Bet vēl labāk – iebiedētam un ieliktam aiz restēm. Lai arī turpmāk valsti mierīgi varētu izzagt un brīvi stiept kontrabandu.
Atgādināšu, ka Eiropas Komisijas pētījums un atzinums liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas budžeta tiek izzagta. Nu esam nonākuši līdz robežai, kad tie, kas valsti izzog, grasās iesēdināt cietumā žurnālistus, kuri traucē izzagšanas procesam.
No visa notiekošā esmu izsecinājusi galveno – neuzticos tiesībsargājošajiem orgāniem un uzskatu, ka kontrabanda valstī jau sen būtu apkarota, ja no tās siles nebarotos paši tā saucamie likuma sargātāji.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
