Lato Lapsa aicina sākt kriminālprocesu pret prokurori pēc Krimināllikuma panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu

„Valsts policijai

Šā gada 29. aprīlī interneta vietnē tvnet.lv ir publicēta šāda informācija:

„Kā Normunds no upura kļuva par "trako, kurš pašsadedzinājās": prokurores iznāciens

Traģēdija Tukumā, kur mīklainos apstākļos sadegot dzīvību zaudēja jauns mediķis, teju uzspridzinājusi virkni jūtīgu tēmu - sākotnējā informācija vedināja domāt, ka noticis naida noziegums, bet otrdienas vakarā stāstam negaidītu pavērsienu piešķīra kāda Rīgas prokurore, kura LTV "Panorāmas" kameras priekšā smalki izklāstīja mentālās veselības problēmas, ar kurām saskāries smagi cietušais Normunds Kindzulis.

Ilgi nebija jāgaida, līdz daļa sabiedrības secināja, ka jaunais vīrietis, visticamāk, bijis bīstams un tomēr "pats aizdegās". Vienlaikus bija manāms sašutums, kā "šāds cilvēks" varējis strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, ik dienu glābjot pacientu dzīvības. Tikmēr pacientu tiesību un datu aizsardzības speciālisti ceļ trauksmi, ka šāda prokurores rīcība nebija attaisnojama.

Kā ziņots, Normunds agrā 23. aprīļa rītā kāpņutelpā pie sava dzīvokļa namdurvīm guva teju simtprocentīgus apdegumus, un smagus apdegumus guvis arī viņa draugs Artis, kurš mēģināja liesmojošo draugu apdzēst. Normunda dzīvība 28.aprīlī izdzisa, bet viņa draugs turpina ārstēties slimnīcā.

Ņemot vērā, ka Normunds iepriekš bija saskāries ar draudiem un fizisku vardarbību, kas saistīta ar viņa seksuālo orientāciju, sabiedrībā plaši izplatījās versija, ka noticis naida noziegums. Policija pirmdien pavēstīja, ka izmeklēšana turpinās un noziedzīgs nodarījums, iespējams, nemaz nav noticis, bet jau nākamajā dienā Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore Katažina Careva "Panorāmā" klāstīja, ka Kindzulis Rīgā tiek tiesāts par ļaunprātīgu dedzināšanu un ka viņam konstatēti psihiski traucējumi. Lai gan viņa vaina tiesā vēl nav pierādīta, prokurore apgalvoja, ka viņš pēc būtības atzinis dedzināšanu.

Pamatojoties uz eksperta atzinumu, tika pieņemts lēmums virzīt lietu uz tiesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai. Kā TVNET noskaidroja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, tieši šā iemesla dēļ sēde tika noteikta par slēgtu.

Prokurores runātīgums, atklājot slēgta tiesas procesa detaļas un sensitīvu informāciju par Normunda psihisko veselību, izraisījis pārsteigumu mediķu un datu aizsardzības speciālistu vidū.

Neizpratni par šādu pavērsienu žurnālistiem iepriekš paudusi arī otra cietušā puiša Arta vecmāmiņa, uzsverot, ka Normunds pats bija mediķis: "Es gribētu pajautāt Carevas kundzei - ja izmeklēšana nav pabeigta, ar kādām tiesībām viņa visai valstij paziņoja, ka Normunds ir nepieskaitāms un ka viņam ir kaut kāda kriminālatbildība? Kā drīkst? Kā drīkst?"

Iespējams, prokurores atklātā informācija mazinājusi sabiedrības spiedienu uz izmeklēšanas procesu, taču Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena uzsver - sabiedrības interesēm kopumā šāda rīcība nodarījusi kaitējumu.

"Privātās dzīves aizsardzības pienākums piemīt ikvienam, un it īpaši valsts varas iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām. Faktiski tās ziņas, ko prokurore izstāstīja publiski, ir acīmredzams un apzināts likumpārkāpums," uzskata Olsena.

Arī tiesas procesos privātās dzīves aizsardzība ir obligāts pienākums, un lēmumu par izņēmuma izdarīšanu prokurors nevar pieņemt patstāvīgi - tam būtu jālūdz tiesas atļauja vai jāizmanto citi atļauti atļauti līdzekļi, taču eksperte norāda - šajā situācijā nav redzams nekāds pamatojums, lai prokuroram rastos tiesības publiski izpaust privātās dzīves informāciju tādā veidā, kā tas notika televīzijas sižetā.

Olsena uzsver, ka konfidencialitātes pienākums medicīnā ir tūkstošiem gadu vecs, un tā mērķis ir nodrošināt, ka cilvēki nebaidās vērsties pēc palīdzības un jūtas droši, ka veselības problēmu dēļ viņus nestigmatizē, neievaino un nevēršas pret viņiem.

"Tas ir sabiedrības veselības mērķis primāri. Tas ir sen un labi zināms - un Latvijā mēs to redzam ļoti koši un krāšņi -, ka cilvēki baidās, ka kāds uzzinās informāciju par viņa saslimšanām, to izmantos viņa stigmatizēšanai.

Šis ir tipisks gadījums arī šajā stāstā, jo šo informāciju izmantoja ne jau cilvēka aizsardzībai – to izmantoja, lai vērstos pret cilvēku," norāda Olsena.

Viņa skaidro, ka ne velti Satversmes tiesa un starptautiskās tiesas ir ļoti strikti noteikušas, ka informācija par cilvēka slimībām ir ļoti aizsargājama - šo ierobežojumu mērķis ir panākt, ka šie cilvēki tiek ārstēti, jo tas ir veids, kā tiek mazināts risks gan konkrētā cilvēka veselībai, gan sabiedrībai kopumā.

"Ja mēs pārkāpjam šos vispārīgos nosacījumus, mēs redzam ļoti lielu risku tam, ka cilvēki nevarēs saņemt nepieciešamo palīdzību. Tas rada daudz lielāku bīstamību mums visiem nekā tas, ka viena kriminālprocesa datus skatīsim slēgtā tiesas sēdē un par to publiski nerunāsim," uzsver eksperte.

Cilvēki ar psihiskām slimībām bieži tiek diskriminēti un tajā skaitā piedzīvo arī uzbrukumus, atgādina Olsena. "Mums ir ļoti strikti jāskatās uz šāda veida informācijas aizsardzību un tikpat strikti jāskatās uz šādiem valsts iestāžu un amatpersonu rīcības gadījumiem, kad viņi šo mūsu kopīgo, vispārīgo mērķi pārkāpj.

Tas, kas notiek, apdraud jebkuru cilvēku ar psihiskām saslimšanām, un, kā mēs zinām, pasaulē un arī Latvijā cilvēku ar psihisku traucējumu skaits ir būtiski pieaudzis.

Tas rada milzīgu slogu sabiedrībai - gan izdevumus, gan arī atņem darbaspējas u.tml. Tāpēc mums jādara viss, lai cilvēkiem, kuri saslimst, tiešām palīdzētu, nevis pret viņiem vērstos," uzsver eksperte.

Prokurores rīcību līdzīgi vērtēja arī advokātu biroja "Cobalt" personas datu aizsardzības speciāliste Anna Vladimirova-Krjukova. Viņa norādīja, ka tādu datu apstrādi, kas saistīti ar personas medicīnas vēsturi un mentālo stāvokli, papildus arī reglamentē Pacienta tiesību likums. Tajā norādīts, ka likumā noteikto funkciju veikšanai šādu informāciju drīkst nodot tiesai, prokuratūrai un citām iestādēm. Tomēr tas nenozīmē, ka šādu informāciju šīs iestādes ir tiesīgas izpaust.

Eksperte uzsvēra, ka vajadzētu ne tikai ievērot datu aizsardzības pamatprincipus, bet arī vienmēr paturēt prātā cilvēka cieņu un godu, kuru aizsargā Latvijas Republikas Satversme.

Vladimirova-Krjukova norāda, ka sods par šo noteikumu pārkāpšanu atšķiras. Pamatā vērtē to, cik nozīmīgs ir nodarītais kaitējums un kāda likuma ietvaros tas ir noticis.

Uz jautājumiem, cik pamatota bijusi šāda rīcība un vai tā tiks izvērtēta, Ģenerālprokuratūrā TVNET saņēma lakonisku atbildi, ka prokurores Carevas rīcība netiks vērtēta.

Plašāku komentāru Ģenerālprokuratūra pagaidām nav sniegusi.”

No publicētās informācijas, manuprāt, nepārprotami izriet, ka valsts amatpersona un prokuratūras darbiniece Katažina Careva ir veikusi noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 329.pantā „Neizpaužamu ziņu izpaušana”, un proti, izdarījusi neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu kā valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu.

Tas nozīmē, ka pēc Kriminālprocesa likuma 6.pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa saistībā ar šo iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir jāuzsāk kriminālprocess.

Ar šo aicinu lemt jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu par Krimināllikuma 329. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu iespējamu izdarīšanu.

Lato Lapsa

Rīgā 2021. gada 30. aprīlī

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu”

Novērtē šo rakstu: