
Lato Lapsa: daži publiski jautājumi tautas prātam, godam un sirdsapziņai Dainim Īvānam
PIETIEK09.11.2025.
Komentāri (93)
Kādreizējais politiķis Dainis Īvāns Doma laukumā notikušajā sanāksmē publiski kaunināja 56 Saeimas deputātus, kuri pieņēmuši nepareizu lēmumu par Stambulas konvenciju. Savukārt Lato Lapsa savā YouTube ierakstā uzdod Dainim Īvānam dažus publiskus jautājumus par apmēram to pašu tēmu – vai viņam par šo un to savā dzīvē nav kauns un nav bijusi vēlme par to atvainoties?
Publicējam šo ierakstu arī šeit: https://www.youtube.com/watch?v=Xz0X1JWV7SU.
Publicējam arī nerediģētu Daiņa Īvāna uzrunas tekstu:
Sveiki, draugi un domubiedri! Sveiki arī citādi domājošie un nedomājošie, tai skaitā Saeimas deputāti! Redzot Doma laukumā tik daudz jaunu, enerģisku seju, man laikam jāimprovizē par Raiņa tēmu "ko zaļai jaunībai lai saka sirmais". Pie Raiņa atgriezīšos, bet vispirms atzīšos, ka tik draņķīgi atjaunotajā Latvijā vēl neesmu juties kā pagājušajā ceturtdienā.
Šķita, ka mūsu Saeimas lēmums par izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu man un tūkstošiem līdzīgi domājošo pilnībā sagandēs valsts svētkus. Sajūta bija kā pēc apliešanas ar smakojošu substanci, līdzīgu tai, ar kuru pirms gadiem "ģimenes vērtību sargātāji" apmētāja Rīgas praida dalībniekus. Un tas viss Ukrainas kara un nepieņemtā valsts budžeta fonā.
Tas viss, zinot, ka Čehijā pie varas nākusi faktiski prokrieviska populistu koalīcija. Tas viss, vērojot, kā saeimieši voluntārām iegribām pakļauj Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes veidošanas procesu. Un sāpīgākais, protams, dažnedažādas necienīgas ķengas par krīzes centriem – pēdējo glābiņu rusiņveidīgo varmāku vajātām sievietēm un bērniem. Tad nemaz tik neticami nešķita, ka drīzumā Latvijā var stāties spēkā "ārzemju aģentu" likums vai citas vārda un pilsoņu brīvību ierobežojošas klauzulas. Turklāt neviens no deputātiem nav atvainojies un nožēlojis savu rīcību. Gluži otrādi. Sabiedrības šķelšanā tiekam vainoti mēs, protestētāji.
Tomēr šis mītiņš, pārsteidzoši straujā pilsoņu saliedēšanās pret maldiem, maldināšanu un vientiesību vieš prieku un ļauj cerēt, ka Latvija vēl nespers bīstamo soli Gruzijas vai – teiksim, kā ir, – krievijas sapņa virzienā.
Šis mītiņš apstiprina, ka joprojām spēkā ir Satversmes 2. pants: LATVIJAS VALSTS SUVERENĀ VARA PIEDER LATVIJAS TAUTAI.
Tā pieder mums. Lai arī dažādiem, bet apvienoties spējīgiem. Mums, nevis pagājušajā ceturtdienā zem ciniskā saukļa "a man tā gribējās" sastiķētajai 56 gribulīšu koalīcijai.
Tautieši un cittautieši!
Iepriekšējā tikpat vērienīgā tautas manifestācijā Doma laukumā esmu runājis pirms 36 gadiem. Toreiz Tautas fronte pieprasīja Latvijas PSR Augstākajai padomei pieņemt pirmo suverenitātes deklarāciju un sākt atraisīšanos no Maskavas skavām. Toreiz lūdzu Māti Latviju, lai tā mums palīdz rast valstsvīrus, kas būtu nevis pret mums, bet ar mums. Toreiz mums nebija citas iespējas, kā balsot uz ielām un laukumiem. Brīvas vēlēšanas vēl nācās izcīnīt. Eiropa mūs atplestām rokām negaidīja. Tikai pēc 1990. gada 4. maija Latvijai pavērās iespēja neatlaidīgi, soli pa solim integrēties starptautiskajās struktūrās un pievienoties visiem iespējamiem brīvās pasaules cilvēktiesību nolīgumiem. Tā bija Latvijas galvenā drošības un neatkarības garantija. Tā tas ir joprojām.
Lai arī nākotnē justos droši un brīvi, šodien visupirms jājautā: vai pašreizējo protestu jaudas un potenciāla tautai pietiks, lai nākamā oktobra Saeimas vēlēšanās novērstu 56 deputātu izraisīto parlamentāro krīzi? Vai pagājušās ceturtdienas "varoņus" neievēlēsim atkal? Galu galā viņi lauzuši Saeimas deputāta zvērestu. Pirmkārt, neturēdami solījumu godprātīgi un pēc labākās apziņas pildīt pienākumu. Otrkārt, neaizstāvēdami Latvijas neatkarību un demokrātiju, kas var pastāvēt tikai ciešā aliansē ar sabiedrotajiem, tai skaitā 39 valstīm, kas saskaņoti apņēmušās atveseļot Eiropu no varmācības ģimenēs.
Otrs būtisks jautājums: vai arī nākamajai Saeimai ļausim kļūt par paliatīvās aprūpes centru smagas demences skartām partijām, kas vakarā neatceras, ko runājušas un darījušas no rīta?
Tajā pašā laikā nākamo deputātu kandidātu uzticamību oktobra vēlēšanās būs viegli pārbaudīt, uzdodot vienu vienīgu jautājumu – vai viņš ir par vai pret Stambulas konvenciju? Vai viņš vispār to lasījis? Vai prot lasīt?
Vēl vakar kaimiņš man ieteica ielūkoties Aizkraukles novada avīzes "Staburags" redaktores ievadslejā ar nosaukumu, "skaidru kā bērna asara": "Izlasīju Stambulas konvenciju"... Izrādās, raksta autore izlasītajā nav uzgājusi neko no tā, ar ko deputāti jau ilgstoši manipulē vai biedē tautu. Tur nav nekā ne par trešo, ne ceturto, ne 44. dzimumu. Ja nu kāds deputāts, savu kompleksu mākts, tik ļoti uztraucas par savu un līdzcilvēku dzimuma identitāti, par "dženderismu", tad lai viņš drīzāk izlasa profesora un 4. maija balsotāja par Latvijas neatkarību Viktora Kalnbērza grāmatu par Latvijā veiktajām pasaulē pirmajām dzimuma maiņas operācijām pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās. Tad Stambulas konvencija nevienam vēl nebija padomā.
Bet jautājums tad ir arī par to, vai starp bēdīgi slavenajiem deputātiem ir arī lasītpratēji vai tikai demagogi. Atceros vecu anekdoti, bet varbūt arī patiesu stāstu par politiķi, kurš pasen, bet ar lielu naudu un populistiskām reklāmām iekļuva Saeimā un jau gadiem ir bijis galvenais Stambulas konvencijas "sātanisma" apkarotājs, kā arī neveiksmīgu referendumu rīkotājs. Viņu uzskatu arī par 56 gribulīšu sektas īsteno garīgo tēvu. Bet stāsts ir par to, ka šis politiķis, neuzmanīgi rotaļādamies ar sērkociņiem, izraisījis ugunsgrēku. Sadegušas visas viņa grāmatas. Viena pat vēl neizkrāsota.
Grūti strīdēties ar lasītnepratējiem. Viegli manipulēt ar viņu pielūdzējiem. Mācāmies lasīt!
Ja izlasīsim kaut Raiņa "Uguni un nakti", sapratīsim, ka Spīdolas vārdi "Ne zeme pret zemi tad karos, bet visas kopā pret tumsu./ Tad Melnais Aklais uzveikts kļūs" ir ģeniāls paredzējums arī par konkrētās Stambulas konvencijas jēgu. Raiņa raksti jau noteikti atrodami arī Saeimas bibliotēkā. Taču tiem, kas vispār nelasa, var ieteikt Nacionālā teātra izrādi "Indulis un Ārija". Tur Rainis vēsta to pašu. Cerams, 56 biļetes uz tuvākajām izrādēm atradīsies.
Bet mums šodien, rīt un nākotnē novēlu doties ar Induļa cerību spēku:
Ko mēs cerēm, varām nepanācām,
To panāks mūsu tautas: vienosies!
Jo mēs tik kopā varam uzvarēt,
Jo mums tik tautā paliek pēdējs spēks.
Darīsim visu, lai 2026. gada 1. novembrī, līdz kuram Saeima solījusi savu bezatbildīgo lēmumu atlikt, mums nebūtu jāpulcējas uz kārtējo protesta mītiņu!





Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.