Lato Lapsa: daži skaitļi un fakti par Latvijas visparazītiskāko, visnožēlojamāko, viskoruptāko iestādi – KNAB
PIETIEK16.03.2025.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
„Daži skaitļi un fakti par Latvijas visparazītiskāko, visnožēlojamāko, viskoruptāko iestādi – Korupcijas novērošanas un atbalstīšanas biroju” – tā Lato Lapsa nosaucis savu jaunāko YouTube ierakstu. Publicējam to arī šeit: https://www.youtube.com/watch?v=6H4GxxnzWFM.
Daži skaitļi, fakti un spilgti citāti no KNAB 2024. gada pārskata:
1) Gada laikā - 25 uzsākti kriminālprocesi. Mēnesī – vidēji divi. Tas ir vismazākais sākto kriminālprocesu skaits piecos gados. 2020. un 2021, gadā – 39, 2022. gadā – 32, 2023. gadā – 36.
Birojs 2024. gadā uzsāka 25 kriminālprocesus, no kuriem 13 uzsākti pēc operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas, pieci uzsākti pēc fiziskas vai juridiskās personas iesniegumiem, viens uzsākts no Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas sniegtās informācijas un pārējie – no citiem informācijas avotiem. Pārskata periodā izbeigti 10 Biroja lietvedībā esoši kriminālprocesi. Viens Biroja uzsāktais kriminālprocess pārsūtīts Amerikas Savienotajām Valstīm un vēl viens Biroja uzsāktais kriminālprocess pārsūtīts Francijas Republikai turpmākai izmeklēšanai.
2) 2024. gadā - 19 kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīti kriminālprocesi. Mēnesī – pusotrs. Tajos figurē kopā 46 personas.
3) 2024. gadā tiesu instances iztiesājušas 20 KNAB izmeklētos kriminālprocesus pret 42 personām. Tiesa trim no iepriekšminētajām personām piespriedusi reālu brīvības atņemšanu no viena līdz diviem gadiem.
4) Biroja amatpersonas 2024. gadā izskatīja 281 fizisko un juridisko personu iesniegumu, izvērtējot informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pārskata periodā uzsāktas 58 resoriskās pārbaudes, un pārbaužu rezultātā 35 gadījumos pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu. Pārējos gadījumos iesniedzējiem sniegtas atbildes vai iesniegumi pārsūtīti atbilstoši kompetencei.
5) 2024. gadā - 238 uzsāktas administratīvo pārkāpumu lietas. Mēnesī – vidēji 20. Piemērotie administratīvie sodi gada laika – 44 915 eiro. Arestētie finanšu līdzekļi – 570 000 eiro. Novērsta IESPĒJAMU materiālo zaudējumu radīšana publiskas personas institūcijām – 716 798 eiro.
6) Biroja stratēģijā noteikti 24 stratēģiskie mērķi, kuru sasniegšanai izvirzīti 57 sasniedzamie rezultāti, no kuriem 19 izvēlēti kā galvenie rezultatīvie rādītāji, un tiem defi nēta plānotā sasniedzamā vērtība katrā no stratēģijas perioda gadiem.
7) Toties gada laikā veikti 89 izglītošanas pasākumi, fiksēti 11 715 izglītošanas pasākumu dalībnieki.
8) Gada laikā KNAB amatpersonas piedalījās 76 konferencēs, semināros, mācību un kvalifi kācijas paaugstināšanas pasākumos par korupcijas novēršanu un apkarošanu, fi nanšu izmeklēšanu un analīzi, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un interešu konfl ikta novēršanu, kā arī mākslīgo intelektu u.c. aktuālām tēmām. Biroja amatpersonas devās 40 komandējumos uz ārvalstīm dalībai konferencēs, dažādu starpinstitūciju un ārvalstu institūciju darba grupās, pretkorupcijas forumos, kā arī pieredzes apmaiņas braucienos.
9) Birojs 2024. gadā turpināja darbu pie Eiropas Savienības Pretkrāpšanas programmā (EUAF) atbalstīto triju projektu īstenošanas par kopējo summu 2 122 524 euro, lai uzlabotu Biroja materiāltehnisko nodrošinājumu izmeklēšanas, operatīvās darbības un analītisko funkciju veikšanai. Viens no projektiem ir īstenots. Birojs ir iegādājies tehniku izmeklēšanas funkciju atbalstam, kas ir būtiski uzlabojis Biroja kapacitāti, veiktspēju un efektivitāti pierādījumu savlaicīgai izgūšanai no decentralizētām, izkliedētām datu/ informācijas bāzēm, mākoņpakalpojumu infrastruktūrām un datu nesējiem. 2024. gadā tika sagatavots projekta pieteikums Iekšējās drošības fonda projektu konkursā.
10) 2024. gadā KNAB bija 152 darbinieki. Birojam 2024. gadā piešķirtais valsts budžeta finansējums bija 11 367 838 euro, kā arī bija piešķirts valsts budžeta fi nansējums politisko organizāciju (partiju) finansēšanai 6 031 651 euro. Pārskata periodā Birojs papildus saņēma finansējumu no Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfi skācijas fonds”, Twinning projekta “Godprātības veicināšana un korupcijas novēršana publiskajā sektorā Armēnijā”, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atmaksai valsts budžetā par Eiropas Krāpšanas apkarošanas programmas projektā “Advancētas digitālās kriminālistiskās aparatūras iepirkums” veiktajiem izdevumiem, Eiropas Krāpšanas apkarošanas programmas projekta “Izmeklēšanas un operatīvās darbības kapacitātes stiprināšana” īstenošanai un projekta “Analītiskās kapacitātes stiprināšana” īstenošanai.
11) KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes atalgojums 2023. gadā – 82 421 eiro.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
