Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lato Lapsa ir iesniedzis sūdzību par Drošības policijas izmeklētāja Iļjas Boronovska (attēlā) rīcību šīs struktūras safabricētajā kriminālprocesā saistībā ar grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta", par ko Pietiek informējis jau vairākkārt.Pietiek šodien ar nenozīmīgiem īsinājumiem publicē šo iesniegumu, ko nodošanai prokuratūrai nosūtījusi viņa aizstāve, zvērinātā advokāte Jeļena Kvjatkovska un kurš skaidri parāda Drošības policijas veiktās "izmeklēšanas" īpatnības:

"Uz vienošanās pamata realizēju Lato Lapsas, p.k.160569-13068, aizstāvību kriminālprocesā Nr. 11840005513, ko apliecina lietas materiālos esošais advokāta orderis.

2015.gada 17.aprīlī mans aizstāvamais ir saņēmis 2015.gada 17.aprīļa lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto (turpmāk – Lēmums), kurš aizvietoja iepriekšējo, precīzi pirms gada, 2014.gada 17.aprīlī sastādīto lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto.

Iepazīstoties ar Lēmuma tekstu un salīdzinot to ar iepriekšējo lēmumu par Lato Lapsas atzīšanu par aizdomās turēto, konstatēju, ka abi lēmumi ir faktiski identiski, ar diviem svarīgiem izņēmumiem: pirmkārt, 2015.gada Lēmumā netiek vairs apgalvots, ka Lato Lapsa ieguva „L.Jākobsona personīgo e-pasta korespondenci”, bet gan, ka Lato Lapsa ieguva „B.Rjazanska 2010.gada 9.marta iesniegumu ar atreferēto L.Jākobsona personīgo e-pasta korespondenci”. Otrkārt, Lato Lapsas it kā veiktās darbības ir kvalificētas ne tikai pēc Krimināllikuma 144.panta 1.daļas, bet arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas.

Ir jānorāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 398.1 pantam lēmumam par personas atzīšanu par aizdomās turēto ir jāsatur, tanī skaitā, noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija; kā arī pamatojums pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona. No minētā izriet, ka procesa virzītājam konkrētajā gadījumā būtu Lēmumā jāpamato, kāpēc viņš uzskata, ka konkrētās Lēmumā norādītās darbības veido attiecīgo noziedzīgo nodarījumu sastāvu. Nepietiekami plaši pamatojot lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto, procesa virzītājs prettiesiski ierobežo personas tiesības uz aizstāvību, liedzot tai atspēkot izvirzīto pieņēmumu, kas arī konstatējams konkrētajā gadījumā, tādejādi uzskatu procesa virzītāja izmeklētāja I.Boronovska rīcību, nemotivējot likumā noteiktā kārtā 2015.gada 17.aprīļa Lēmumu, par prettiesisku.

Turklāt procesa virzītāja izvirzītais pieņēmums par noziedzīga nodarījuma sastāva esamību Lēmumā aprakstītajās darbībās ir acīmredzami aplams un nepamatots. Aizstāvības ieskatā Lēmuma pieņemšana ir saistīta ar procesa virzītāja vēlmi vilcināt kriminālprocesu, pārkāpjot Lato Lapsas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Un proti, ar Lēmumu ir atzīts, ka publicēta tika nevis e-pasta sarakste, bet trešās personas – B.Rjazanska 2010.gada 9.marta iesniegums. Šādu apgalvojumu mans aizstāvamais ir izvirzījis vēl pirms gada, tanī skaitā Drošības policijai iesniegtajos iesniegumos 2014.gada 23.aprīlī, un, paejot gadam, arī izmeklētājs I.Boronovskis ir bijis spiests to atzīt. Šajā sakarā lūdzu uzraugošo prokuroru pārbaudīt, kādas tieši izmeklēšanas/procesuālās darbības tika veiktas no 2014.gada 23.aprīļa līdz 2015.gada 17.aprīlim, ko procesa virzītājs Lēmumā apzīmē kā „pierādījumu kopums, kas liecina par to, ka Lato Lapsa ieguva B.Rjazanska iesniegumu”.

Tātad, nevērtējot to, kāds ir pierādījumu kopums, kas ļauj izmeklētājam izdarīt pieņēmumu, ka B.Rjazanska iesnieguma fragmentu publikāciju veica tieši Lato Lapsa, var apgalvot, ka lietā nav strīda, ka grāmatā „Cits ķēķis. Zem likumīgā „jumta” tika publicēta nevis e-pasta sarakste, bet gan fragmenti no minētā B.Rjazanska iesnieguma, kurā atbilstoši Lēmumā paustajam ir „atreferēta L.Jākobsona personīgā e-pasta korespondence.” Arī Lēmumā minētajās publikācijās portālā pietiek.com ir nevis publicēta e-pasta korespondence, bet gan pārpublicēti fragmenti no grāmatas „Cits ķēķis. Zem likumīgā „jumta”". Ievērojot to, ka kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 144.panta 1.daļas attiecīgajā redakcijā iestājas par tīšu korespondences noslēpuma pārkāpšanu – „aktīvā darbība – korespondences atvēršana un iepazīšanās ar tās saturu [...], iegūtās informācijas satura vai ziņu par tās adresātu paziņošana trešajai personai utt.[1]”, ir pašsaprotami, ka kriminālatbildība nevar iestāties par iepazīšanos nevis ar e-pasta saraksti, bet ar citu dokumentu (konkrēti – iesniegumu), kā arī par informācijas paziņošanu trešajai personai, kas ir iegūta no cita dokumenta, nevis no e-pasta sarakstes.

Publicējot B.Rjazanska iesnieguma fragmentus, to publicējošām personām nebija jāpārbauda tas, vai iesniegumā „atreferētais” patiešām ir īsta e-pasta sarakste, nevis iesnieguma autora izdomājums, vai e-pasta sarakstes dalībnieki ir vai nav devuši piekrišanu, lai e-pasta sarakste tiktu atreferēta B.Rjazanska iesniegumā utt. Tika publicēta nevis kādas personas e-pasta sarakste, bet gan procesuālā dokumenta fragmenti ar tā autora veidotu saturu.

Tādejādi, gūstot pierādījumus tam, ka Lato Lapsa „ieguva” un „publicēja” B.Rjazanska iesniegumu ar tajā „atreferēto”, iespējams, e-pasta korespondenci, procesa virzītājam nekavējoties būtu jāpieņem lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pēc Krimināllikuma 144.panta pirmās daļas.

Kas attiecas uz Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas piemērošanu aprakstīto darbību kvalifikācijai, tad ir jānorāda, ka tā ir acīmredzami nepamatota. Kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 145.panta iestājas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Jānorāda, ka Lēmumā nav pamatots arī procesa virzītāja pieņēmums par būtiskā kaitējuma konstatēšanu inkriminētajās darbībās, taču, pat nevērtējot šo obligāto priekšnosacījumu kriminālatbildības iestāšanos, ir jānorāda, ka inkriminēto darbību kvalificēšana pēc šī panta nav pamatota. Lēmumā nav norādīts, kādi tieši personas dati tika nelikumīgi apstrādāti un kā izpaudās darbību pretlikumība.

Šajā sakarā ir jānorāda, ka darbību ar fiziskās personas datiem likumību vai nelikumību nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums, līdz ar ko, kvalificējot darbības pēc Krimināllikuma 145.panta, kas ir blanketa norma, procesa virzītājam būtu jānorāda, kādas tieši likuma normas ir pārkāptas un ar kādu datu publicēšanu.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka konkrētais kriminālprocess, lai arī ir izdalīts no cita, jau izbeigta kriminālprocesā (kurā, kā zināms, uzraugošais prokurors ir norādījis uz virkni nepierādītu apstākļu, pēc kā procesa virzītājs nogaidījis, līdz lietā iestājas noilgums, un izbeidzis procesu uz noilguma pamata), faktiski ir uzsākts daudz agrāk – iespējams, par tā uzsākšanas datumu var uzskatīt 2010.gada 20.janvāri, kad tika uzsākts kriminālprocess Nr. 12812000210 par L.Jākobsona korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu vai, vēlākais, 2013.gada 4.aprīli, kad tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11816004613 par L.Jākobsona korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu. Tādejādi uzskatu, ka, paejot 5 gadiem no pirmā kriminālprocesa uzsākšanas un diviem gadiem no otra kriminālprocesa uzsākšanas, var uzskatīt, ka izmeklēšana tiek novilcināta no procesa virzītāja puses, visticamāk, ar mērķi atkal sagaidīt noilguma iestāšanos lietā.

Par to liecina arī šādi apstākļi:

2014.gada 26.maijā Drošības policijā bija saņemts mans pieteikums par izmeklēšanas darbību veikšanu kriminālprocesā – un konkrēti par e-pasta sarakstes dalībnieka „Ksenijas Ozolas” noskaidrošanu un nopratināšanu, kas ir viens no obligātiem priekšnosacījumiem noziedzīga nodarījuma esamības konstatēšanai konkrētajā kriminālprocesā (t.i., ievērojot Lēmumā par atzīšanu par aizdomās turēto norādīto, ka „sarakstes” publicēšana notika bez adresātu un sūtītāju atļaujas, ir nepieciešams noskaidrot, vai kāds no „sarakstes” adresātiem un sūtītājiem nav devis piekrišanu publicēšanai).

2014.gada 30.maijā tika saņemta procesa virzītāja I.Boronovska atbilde, kurā bija norādīts, ka mans pieteikums ir apmierināts un viens no kriminālprocesa uzdevumiem ir personas "Ksenija Ozola" noskaidrošana. Tas nozīmē, ka kriminālprocess tika uzsākts un virzīts, bet mans klients atzīts par aizdomās turēto, neesot ziņām par to, ka „sarakste” tika publicēta bez abu tās dalībnieku piekrišanas, kas ir obligāts priekšnosacījums Krimināllikuma 144.pantā paredzēta nodarījuma sastāva konstatēšanai. Pat nevērtējot izvirzīto aizdomu pret manu klientu pamatotību, šis apstāklis pats par sevi norāda uz konkrētā kriminālprocesa nepieļaujamību.

2015.gada 17.aprīlī, paejot gandrīz gadam no mana pieteikuma apmierināšanas, manam aizstāvamajam tika uzrādīts jauns lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto, no kura nepārprotami izriet, ka „Ksenija Ozola”, jeb amatpersona vārdā „Aigars”, joprojām nav nedz noskaidrota, nedz nopratināta. Ir pamats uzskatīt, ka vienīga procesuālā darbība lietā, kas ir veikta pēdējā gada laikā, ir ikgadēja lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto uzrādīšana manam aizstāvamajam, bet nekādas citas izmeklēšanas darbības nav veiktas. Tas norāda uz acīmredzamu kriminālprocesa novilcināšanu ne tikai kriminālprocesā Nr. 12812000210, bet arī šajā kriminālprocesā.

Tādējādi procesa virzītājs ir pieļāvis neattaisnotu kriminālprocesa novilcināšanu, neievērojot Kriminālprocesa likuma 14.pantā nostiprināto principu par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Konkrētajā gadījumā ne lietas apjoms, ne juridiskā  sarežģītība nav tādi, kas attaisnotu kriminālprocesa veikšanu vairāku gadu garumā; domājams, ka veikto procesuālo darbību apjoms nav tāds, kas var pamatot tik ilgstošu kriminālprocesa veikšanu."


[1] Krimināltiesības. Sevišķa daļa. Trešais papildinātais izdevums. Uldis Krastiņš, Valentīna Liholaja, Aivars Niedre. Tiesu namu aģentūra, 2009

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...