Iesaki rakstu: 
„Jūs vēlaties uzvārdus mentu zaņķim? Lūdzu, te būs!” – savā jaunākajā YouTube ierakstā Lato Lapsa nosauc ne tikai tos tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjus, kuri tieši vai netieši bijuši saistīti ar viņa neseno aizturēšanu un kratīšanām saistībā ar grāmatu „Hiēnu banda” un „Hiēnu biznesa projekts” sarakstīšanu un izdošanu, bet arī šī „mentu zaņķa” kontaktus un neformālās saites. Publicējam ne tikai šo ierakstu, bet arī tā tekstu ar dažiem papildinājumiem.
YouTube ieraksts:
https://www.youtube.com/watch?v=xUMLpZIEfqQ.
Ieraksta teksts ar dažiem papildinājumiem:
Kratīšanas pieprasīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Aļina Goldberga, kas ir procesa virzītāja. Tieši viņa ir noziedzīgo pavēļu vistiešākā izpildītāja, tieši viņa atbildīga par to, ka Lato Lapsa divas naktis pavadīja aizturēšanas izolatorā „izmācīšanas nolūkos”. Par viņas labo roku uzskatāma vēl viena pavēļu izpildītāja Oļga Semenko. Savukārt rokudzelžus lika, aizturēja, kratīja un pārējās pavēles paklausīgi pildīja Dmitrijs Šostaks, Andrejs Radčenko um Romans Vasitenoks.
Šajā pārvaldē vēl pavisam nesen strādāja Lato Lapsas hiēnu grāmatu cikla gandrīz vai galvenais „varonis”, kuru autors atklāti dēvē par noziedznieku uzplečos, - bijušais Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 1. nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants Romāns Jašins. Tagad viņš pārcelts „tālāk no grēka” – uz kibernoziedzības apkarošanu.
Taču tas, ka viņš ir prom no amata, nenozīmē, ka viņa ietekme nodaļā ir izbeigusies. Aizturēšanas plānošanā aktīvi piedalījās par Romāna Jašina „sunīti” dēvētais galvenais inspektors Mihails Semjonovs.
Viņa brālis Jevgēņijs Semjonovs, 1.biroja 1.nodaļas priekšnieks, nesen pārcēlās uz Latvijas dzelzceļa galvenā drošībnieka amatu ar, šķiet, 6500 eiro mēnešalgu. Savukārt ar J. Semjonovu ir cieši saistīts bijušais 1.biroja 1.nodaļas galvenais inspektors Jānis Valainis, kuram nesen gadījās nepatikšanas ar narkotisko vielu realizāciju.
Gan J. Semjonovam, gan citiem šīs struktūras darbiniekiem – tādiem kungiem kā Aleksandrs Kaštaļjans, Andrejs Maslovs, Dmitrijs Vorobjovs, Jevgenijs Zaicevs – Iekšējās drošības birojs varētu daudz ko pajautāt par operatīvās darbības nodrošināšanai paredzētās naudas izzagšanu.
Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida apkarošanas pārvaldes priekšnieks ir bijušais naftas cauruļvada maksas apsargs Pēteris Bauska. Nav šaubu, ka pasūtījums nāca caur viņu, savukārt virs Pētera Bauskas jau ir Valsts policijas formālais priekšnieks Armands Ruks un viņa vietnieks, faktiskais policijas vadītājs Andrejs Grišins, uz kura vietu tagad cer Romāns Jašins.
Kriminālprocesa „likumību” uzrauga Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Santa Berga, tieši viņa ir līdzatbildīga par notikušajām aizturēšanām un kratīšanām. Viņa ir „kaimiņiene” Lato Lapsas hiēnu cikla grāmatu personāžam – prokuroram Aldim Lasmanim un padotā otram hiēnu cikla grāmatu personāžam – virsprokuroram Armīnam Meisteram. Aldis Lasmanis ir Armīna Meistera bīdāmais puisēns kopš laikiem, kad tas dzīvoja kopā ar Alda Lasmaņa māsu Lieni Lasmani. Savukārt Armīns Meisters ir zināms kā uzticams ģenerālprokurora Jura Stukāna rīkojumu pildītājs, kurš pašlaik tiek turēts rezervē gadījumam, ja Juris Stukāns atkārtoti amatā netiks.
Sankciju kratīšanām deva Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese Dina Valdmane, kas ir labi pazīstama ar viņai dotu uzdevumu izpildīšanu bez liekām pārdomām.
Seko mums 
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
