Iesaki rakstu: 
„Jūs vēlaties uzvārdus mentu zaņķim? Lūdzu, te būs!” – savā jaunākajā YouTube ierakstā Lato Lapsa nosauc ne tikai tos tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjus, kuri tieši vai netieši bijuši saistīti ar viņa neseno aizturēšanu un kratīšanām saistībā ar grāmatu „Hiēnu banda” un „Hiēnu biznesa projekts” sarakstīšanu un izdošanu, bet arī šī „mentu zaņķa” kontaktus un neformālās saites. Publicējam ne tikai šo ierakstu, bet arī tā tekstu ar dažiem papildinājumiem.
YouTube ieraksts:
https://www.youtube.com/watch?v=xUMLpZIEfqQ.
Ieraksta teksts ar dažiem papildinājumiem:
Kratīšanas pieprasīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Aļina Goldberga, kas ir procesa virzītāja. Tieši viņa ir noziedzīgo pavēļu vistiešākā izpildītāja, tieši viņa atbildīga par to, ka Lato Lapsa divas naktis pavadīja aizturēšanas izolatorā „izmācīšanas nolūkos”. Par viņas labo roku uzskatāma vēl viena pavēļu izpildītāja Oļga Semenko. Savukārt rokudzelžus lika, aizturēja, kratīja un pārējās pavēles paklausīgi pildīja Dmitrijs Šostaks, Andrejs Radčenko um Romans Vasitenoks.
Šajā pārvaldē vēl pavisam nesen strādāja Lato Lapsas hiēnu grāmatu cikla gandrīz vai galvenais „varonis”, kuru autors atklāti dēvē par noziedznieku uzplečos, - bijušais Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 1. nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants Romāns Jašins. Tagad viņš pārcelts „tālāk no grēka” – uz kibernoziedzības apkarošanu.
Taču tas, ka viņš ir prom no amata, nenozīmē, ka viņa ietekme nodaļā ir izbeigusies. Aizturēšanas plānošanā aktīvi piedalījās par Romāna Jašina „sunīti” dēvētais galvenais inspektors Mihails Semjonovs.
Viņa brālis Jevgēņijs Semjonovs, 1.biroja 1.nodaļas priekšnieks, nesen pārcēlās uz Latvijas dzelzceļa galvenā drošībnieka amatu ar, šķiet, 6500 eiro mēnešalgu. Savukārt ar J. Semjonovu ir cieši saistīts bijušais 1.biroja 1.nodaļas galvenais inspektors Jānis Valainis, kuram nesen gadījās nepatikšanas ar narkotisko vielu realizāciju.
Gan J. Semjonovam, gan citiem šīs struktūras darbiniekiem – tādiem kungiem kā Aleksandrs Kaštaļjans, Andrejs Maslovs, Dmitrijs Vorobjovs, Jevgenijs Zaicevs – Iekšējās drošības birojs varētu daudz ko pajautāt par operatīvās darbības nodrošināšanai paredzētās naudas izzagšanu.
Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida apkarošanas pārvaldes priekšnieks ir bijušais naftas cauruļvada maksas apsargs Pēteris Bauska. Nav šaubu, ka pasūtījums nāca caur viņu, savukārt virs Pētera Bauskas jau ir Valsts policijas formālais priekšnieks Armands Ruks un viņa vietnieks, faktiskais policijas vadītājs Andrejs Grišins, uz kura vietu tagad cer Romāns Jašins.
Kriminālprocesa „likumību” uzrauga Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Santa Berga, tieši viņa ir līdzatbildīga par notikušajām aizturēšanām un kratīšanām. Viņa ir „kaimiņiene” Lato Lapsas hiēnu cikla grāmatu personāžam – prokuroram Aldim Lasmanim un padotā otram hiēnu cikla grāmatu personāžam – virsprokuroram Armīnam Meisteram. Aldis Lasmanis ir Armīna Meistera bīdāmais puisēns kopš laikiem, kad tas dzīvoja kopā ar Alda Lasmaņa māsu Lieni Lasmani. Savukārt Armīns Meisters ir zināms kā uzticams ģenerālprokurora Jura Stukāna rīkojumu pildītājs, kurš pašlaik tiek turēts rezervē gadījumam, ja Juris Stukāns atkārtoti amatā netiks.
Sankciju kratīšanām deva Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese Dina Valdmane, kas ir labi pazīstama ar viņai dotu uzdevumu izpildīšanu bez liekām pārdomām.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
