Lato Lapsa: „Kāpēc atstāja amatā Stukānu, kurš padotos apsaukā par idiotiem un piespiež prokurorus pieņemt "pareizus" lēmumus? Tāpēc, ka Latviju pārņēmusī vara tik tiešām ir VĒZIS”
PIETIEK06.06.2025.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
„Kāpēc atstāja amatā Stukānu, kurš padotos apsaukā par idiotiem un piespiež prokurorus pieņemt "pareizus" lēmumus? Tāpēc, ka Latviju pārņēmusī vara tik tiešām ir VĒZIS,” – savā jaunākajā YouTube ierakstā Lato Lapsa īsi izskaidro, kāpēc 29 Augstākās tiesas tiesneši nolēma, ka ģenerālprokurora Jura Stukāna rīcība, apsaukājot padotos par idiotiem un ietekmējot viņu lēmumus, ir Latvijas tiesiskuma izpratnei pieņemama un atbilstoša.
Publicējam šo ierakstu arī šeit: https://www.youtube.com/watch?v=6Zj2uOxCyOU.
Publicējam arī Lato Lapsas informācijas pieprasījumu Augstākajai tiesai, kas vēlas paturēt noslēpumā sagatavoto ziņojumu un lemšanas protokolu, kā arī iesniegmu Prokuratūras prokuroru atestācijas komisijai, aicinot saņemt dūšu un vienreiz lemt par ģenerālprokurora Jura Stukāna nu jau oficiāli konstatētajiem apkaunojošajiem prokurora ētikas pārkāpumiem.
LR Augstākajai tiesai
28. maijā vērsos Jūsu iestādē ar informācijas pieprasījumu, pieprasot izsniegt man senatores Aijas Brantas veikto izvērtējumu par LR ģenerālprokurora Jura Stukāna rīcību.
Jūsu iestādes darbinieks Aigars Strupišs man atbildes vēstulē ir atteicies šo izvērtējumu izsniegt, to pamatojot ar apgalvojumu, ka „šim atzinumam ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2024. gada 16. decembra rīkojumu Nr. 8-2/25ro ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss”.
Jūsu iestādes darbinieks Aigars Strupišs ir sniedzis prettiesisku un melīgu atteikuma pamatojumu, jo no Jūsu iestādes publiskās informācijas ir zināms, ka A. Brantai šo atzinumu tika uzdots sagatavot tikai 2025. gada aprīlī, līdz ar to darbinieks Aigars Strupišs nevarēja noteikt šim atzinumam ierobežotas pieejamības statusu pirms tā sagatavošanas.
Papildus tam Jūsu iestādes darbinieks Aigars Strupišs ir rīkojies prettiesiski, pretēji likuma normām nenorādot kārtību, kādā pārsūdzams Jūsu iestādes administratīvais akts – atteikums sniegt informāciju.
Informācijas atklātības likums nosaka, ka žurnālistiem ierobežotas pieejamības informācija ir izsniedzama, žurnālistiem argumentējot sabiedrisko nepieciešamību pēc tās. Izskaidroju Jūsu iestādei un tās darbiniekam A. Strupišam, ka es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs pieprasu izsniegt man senatores Aijas Brantas veikto izvērtējumu par LR ģenerālprokurora Jura Stukāna rīcību, lai es to publiskotu un sabiedrībai būtu iespējams iepazīties ar tai svarīgu informāciju tiesiskuma jautājumos, ko Jūsu iestāde acīmredzot vēlas no tās slēpt.
Papildus tam es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs vēlos:
1) saņemt no Jūsu iestādes Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2024. gada 16. decembra rīkojumu Nr. 8-2/25ro, kurā esot minēts, ka konkrētajam atzinumam esot noteikts ierobežotas pieejamības statuss,
2) saņemt no Jūsu iestādes tās darbinieka A. Strupiša man prettiesiski nesniegto informāciju par kārtību, kādā pārsūdzams Jūsu iestādes administratīvais akts – atteikums sniegt informāciju,
3) saņemt no Jūsu iestādes atvainošanos par tās darbinieka A. Strupiša prettiesisko rīcību, nesniedzot man informāciju par kārtību, kādā pārsūdzams Jūsu iestādes administratīvais akts – atteikums sniegt informāciju,
4) saņemt no Jūsu iestādes Augstākās tiesas plēnuma 2. jūnija audioprotokolu un protokolu. Ja šai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, norādu, ka es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs pieprasu man to izsniegt, lai es to publiskotu un sabiedrībai būtu iespējams iepazīties ar tai svarīgu informāciju tiesiskuma jautājumos, ko Jūsu iestāde acīmredzot vēlas no tās slēpt. Arī senatoriem ir pienācis laiks atbildēt par savu rīcību un pieņemtiem lēmumiem, nevis gļēvi slēpties aiz anonimitātes.
Latvijas Republikas prokuratūrai
Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir izplatījusi atzinumu par Jūsu iestādes darbinieku Juri Stukānu, kurā norādīts, ka šai personai "aizskarošu izteicienu lietošana” attiecībā pret Jūsu iestādes darbiniekiem, kā arī neētiska, nicinoša, noniecinoša attieksme esot sistēmiska un bieža.
Latvijas prokuroru ētikas kodekss, ko 2021. gada 9. decembrī apstiprinājis Jūsu iestādes darbinieks, jau pieminētais Juris Stukāns, nosaka:
26. Prokurors, pildot savus amata pienākumus, ir pacietīgs un iecietīgs pret jebkuru personu.
27. Prokurors ievēro pieklājību visās profesionālajās attiecībās – saskarsmē ar tiesu, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, apsūdzētajiem, advokātiem, lieciniekiem, cietušajiem un citiem procesa dalībniekiem, kā arī citu institūciju vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un sabiedrību kopumā.
28. Prokurors izvairās no kolēģu aprunāšanas un nepamatotas kritikas.
29. Prokurors nedrīkst diskreditēt vai apvainot savus kolēģus neatkarīgi no ieņemamā amata, izcelsmes, sociāla vai mantiskā stāvokļa, rases, nacionālās piederības, invaliditātes, vecuma, dzimuma, attieksmes pret reliģiju un seksuālās orientācijas.
30. Prokurors ir paškritisks, prot atzīt un labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību. Prokurors ļaunprātīgi neizmanto savu kolēģu vai citu personu nezināšanu un kļūdas.
31. Prokurors nepieļauj naidīgu vai jebkādu neētisku komunikāciju ar kolēģi.
Kā redzams, ar savu prokurora amatu apkaunojošo, neētisko rīcību, ko tagad fiksējis pat Augstākās tiesas plēnums, Jūsu iestādes darbinieks Juris Stukāns jau atkārtoti ir pārkāpis Latvijas prokuroru ētikas kodeksu.
Aicinu Jūsu iestādes darbiniekus mēģināt atgūt pašcieņas atliekas un šo viņa pārkāpumu izskatīt Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisijā, izsniegt man visus protokolus un ierakstus, kas būs saistīti ar šī pārkāpuma izskatīšanu, un informēt mani par izskatīšanas rezultātu.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
