Lato Lapsa: nez, kā tas tā sanācis, ka 2024.gadā “Stūra mājā” jau atkal - tikai slēptā veidā - valda padomju okupācijas varas kolaboracionisti?
PIETIEK06.11.2024.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgāk nekā trīs nedēļas bijušo VDK mītni – „Stūra māju” pārraugošā Latvijas Okupācijas muzeja vadība nespēj izdomāt, kā tieši noformulēt atteikumu Lato Lapsam, kurš pie tās vērsies ar ierosinājumu noorganizēt muzejā izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”. „Nez, kā tas tā sanācis, ka 2024.gadā “Stūra mājā” jau atkal - tikai slēptā veidā - valda padomju okupācijas varas kolaboracionisti?” savā jaunākajā YouTube ierakstā jautā Lato Lapsa.
Pietiek šodien publicē šo ierakstu, kā arī Lato Lapsas 13. oktobra iesniegumu Okupācijas muzeja vadībai.
Okupācijas muzejam
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
No masu saziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka Jūsu muzejs ar prieku un entuziasmu piedāvā telpas dažādām izstādēm par sabiedrībai nozīmīgām tēmām.
Ar šo daru zināmu, ka vēlos Jūsu muzeja pārvaldītajās telpās – „Stūra mājā” izvietot manis veidotu izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”. Uzskatu, ka tā pilnībā atbilst Jūsu muzeja līdz šim demonstrētajai izstāžu izvietošanas, to satura un formas praksei.
Par šīs izstādes moto es esmu izvēlējies pazīstamās publicistes Liānas Langas teikto: „Kādā pseido realitātē mēs, latvieši, dzīvojam? Bija okupācija, bet nav okupantu, bija čeka, bet nav čekas ziņotāju, bija kolaborācija, bet nav kolaborantu, bija koloniālisms, bet nav kolonistu... Kā iespējami tādas pakāpes publiskie meli?”
Izstādē „Kolaboracionisms un kolaboracionisms” es plānoju izstādīt arhīvu dokumentus, mediju publikācijas, fotoattēlus, rokrakstus, liecības un citus materiālus, kas detaļās atklās vairāku desmitu padomju okupācijas varas kolaboracionistu personības, šo personu motīvus sadarboties ar okupācijas varu, šīs sadarbības sekas, kā arī – kas īpaši būtiski – atjaunotās Latvijas Republikas politiskās elites nevēlēšanos veikt lustrāciju un izvērtēt kolaboracionistu nodarīto, tā saindējot un korumpējot arī tagadējo sabiedriski politisko, tiesisko un sociālo vidi un apdraudot Latvijas valsts ilgtspējīgu nākotni.
Atbilstoši manis minētajam izstādes „Kolaboracionisms un kolaboracionisti” moto, plānoju izstādē eksponēt konkrēto kolaboracionistu fotoattēlus, nosaucot šīs personas vārdā un uzvārdā.
Gaidīšu no Jums ziņas par to, kad un uz kādu termiņu Jūsu muzejā būs iespējams izvietot šo izstādi.
Lato Lapsa
Rīgā 2024. gada 13. oktobrī
Ierakstu var noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=3EC8oMGTuj8.
Seko mums 
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
