Lato Lapsa: noskatieties šo ierakstu līdz galam - un Jums daudz kas kļūs skaidrāks gan par Latvijas "sabiedriskā" medija saimniekiem un žurkālistiem
PIETIEK18.05.2025.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
„Noskatieties šo ierakstu līdz galam - un Jums daudz kas kļūs skaidrāks gan par Latvijas "sabiedriskā" medija saimniekiem, gan par to patiesajām interesēm, gan par žurkālistiem, kas gatavi tās izpildīt” – šādi Lato Lapsa komentē savā YouTube kanālā ievietoto stundu garo videoierakstu. Šajā ierakstā fiksēta „sabiedriskās” Latvijas televīzijas „žurnālistes” saruna ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani pirms jau kārtējā šai pašvaldībai veltītā raidījuma „DeFacto” sižeta,
Publicējam šo ierakstu arī šeit: https://www.youtube.com/watch?v=AUcYDaF1ztg.
Pats Egils Helmanis šo sarunu Facebook aprakstījis šādi:
„Visi ceļi ved uz Ogri! Vismaz visi LTV raidījuma "De facto" ceļi. Tā kā visās Latvijas pašvaldībās un jo īpaši Rīgā visas problēmas ir atrisinātas, gluži loģiski, ka ikviena sevi cienoša žurnālista galvenā rūpe ir Ogres novads.
Ogres novadā ir, ko rakt! Kamēr Rīgas pašvaldības sekmīgā un vienoti progresīvā vadība ir panākusi, ka pilsētas centrā un Vecrīgā strauji attīstās tukšu veikalu un kafejnīcu telpu iznomāšanas bizness, Ogrē notiek savādas lietas – tiek tērēta nauda, lai atklātu kaut kādus nesaprotamus laukumus, skulptūras un muzejus. Un, it kā ar to vēl nebūtu gana, pašvaldība tērē naudu koncertiem otršķirīgos datumos!
Bez ievērības nevar atstāt arī faktu, ka novada domē deputāti ir spējīgi vienoties par darāmo un balsot vienprātīgi. Vienprātība, kā zināms, ir drauds īstenai demokrātijai! Patiesai demokrātijai ir vajadzīgs, lai puse deputātu dara darbu, bet otra puse visiem līdzekļiem traucē un liek šķēršļus attīstībai.
Jebkuru pilnīgi neatkarīgu un absolūti objektīvu žurnālistu nevar atstāt vienaldzīgu arī tas, ka Ogres novada vadītājs ved palīdzības kravas Ukrainai, nevis dzer šampanieti Holivudā.
Tur noteikti ir kāds zemūdens akmens! Iespējams, to vērts meklēt Helmaņa parādsaistībās, kas veidojušās pirms daudziem gadiem – ilgi pirms jebkādas dalības vēlēšanās vai amata domē.
Skaidrs, ka nav dūmu bez uguns! Ja Tiesībsarga birojs velta dusmīgus epitetus un secinājumus Ogres novada vadībai, tad būtu vieglprātīgi par cēloni uzskatīt tikai tiesībsarga slikto pašsajūtu paģiru laikā. Protams, ka pašvaldības vadītājs nedrīkst pašvaldības preses izdevumā uzrunāt sava novada iedzīvotājus – tiesībsargam taisnība!
Un vispār – kā var ienākt prātā filmēt žurnālistus, kad viņi filmē tevi? Nevajag aizmirst, ka tendenciozi sižeti un intervijas, apzināti sagrozīta īstenība ir žurkāl... tas ir, žurnālista autortiesību objekts. Jo īpaši — pāris nedēļas pirms vēlēšanām.
P.S. Apmēram šādi un par šādām tēmām parunājām ar "De facto" kārtējo desantu Ogrē. Absurda teātris, ko turpmāk uztveršu tikai ar skumju smaidu.”
Attēlā - galvenā atbildīgā par šo kampaņu, Latvijas "sabiedriskā" medija jaunā valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
