Lato Lapsa: par nabadzīti, kurai pēc desmit gadiem beidzot pieleca - klau, mani taču visu šo laiku izvaroja!!!

Publicējam šo ierakstu arī šeit: https://www.youtube.com/watch?v=27qGtwl_83Y.

Prokuratūras paziņojums par krimināllietas nodošanu tiesai:

„Tiesās augstskolas profesoru par izvarošanu un seksuālu vardarbību

2025. gada 25. novembrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Rīgas pilsētas tiesai nodeva krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par izvarošanu un seksuālu vardarbību.

Vīrietis, būdams kādas augstākās izglītības iestādes profesors, nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi, mācību brauciena laikā pie sevis uz viesnīcas numuriņu uzaicināja cietušo – 1.kursa studenti – kura, pakļaujoties viņa kā pasniedzēja autoritātei un pilnībā uzticoties viņam, piekrita uzaicinājumam. Atrodoties viesnīcas numurā, pēc kopīgas alkoholisko dzērienu lietošanas, kurus vīrietis bija sagādājis jau iepriekš, cietusī stipri noreiba, kā dēļ nesaprata apkārt notiekošo. Vīrietis, būdams alkohola ietekmē, nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi un izmantojot apstākli, ka cietusī atrodas bezpalīdzības stāvoklī, proti, tādā smagā alkohola reibuma izraisītā stāvoklī, kas liedza viņai iespēju pretoties vīrieša veiktajām darbībām, pielietojot fizisku spēku, veica ar viņu seksuāla rakstura darbības.

Pēc atgriešanās no mācību brauciena, vīrietim radās nodoms arī turpmāk veikt seksuāla rakstura darbības ar cietušo. Lai panāktu sava noziedzīgā nodoma īstenošanu, viņš, izmantojot savu autoritāti, sistemātiski norādīja studentei, ka viņas tālākā izglītība un karjeras iespējas ir atkarīgas no sadarbības ar viņu, tostarp, seksuālajām attiecībām ar viņu. Lai iegūtu cietušās uzticību un mērķtiecīgi emocionāli pakļautu cietušo, viņš ikdienā sūtīja viņai īsziņas, aicinot uz tikšanos, izmaksāja pusdienas un pirka dāvanas.

Vīrietis ilgstošā laika periodā dažādos viesnīcu numuros, ļaunprātīgi izmantojot savu autoritāti, cietušās uzticību un faktu, ka cietusī jutās atkarīga no viņa kā pasniedzēja un baidījās pārtraukt attiecības, lai nezaudētu profesionālās izaugsmes iespējas, sistemātiski, pret cietušās gribu, veica ar viņu seksuāla rakstura darbības.

Nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi, vīrietis veica seksuāla rakstura darbības arī ar citu 1. kursa studenti. Viņš  uzaicināja cietušo piedalīties kādā svinīgā pasākumā, maldinot, ka šajā pasākumā piedalīsies arī citas personas. Baidoties par to, ka neizpildot vīrieša prasības tiks ietekmētas viņas tālākās karjeras iespējas, cietusī piekrita vīrieša uzstājīgajiem aicinājumiem un ieradās vīrieša norādītajā svinību vietā, kas izrādījās kādas viesnīcas numurs. Ļaunprātīgi izmantojot savu kā pasniedzēja autoritāti un pielietojot fizisku spēku, veica ar viņu seksuāla rakstura darbības.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Mūzikas akadēmijas absolventes, profesionālas mūziķes Montas Martinsones vēstule:

“Redzu kliedzošu virsrakstu “Noslēgta izmeklēšana JVLMA lietā, tā nodota prokuratūrai”. Publicēts iespējamā “noziedznieka” vārds - Māris Kupčs.

Ar seno mūziku esmu saistīta ilgu laiku, jāsaka - pusi savas radošās dzīves, šīs mūzikas “virtuvi” esmu apskatījusi no visām iespējamām pusēm. Policijas atzinumā rakstīts: “Liecības norāda uz to, cik lielā mērā pasniedzējs ir bijis autoritatīvs komunikācijā ar studentiem, ieņemot “monopolu” mūzikas nozarē.” Bet vai tad pasniedzējam nav jābūt autoritātei studenta acīs? Studentu vidū tā ir ierasta prakse - izvēlēties konkrētu valstu mūzikas augstskolas, balstoties uz konkrētu pedagogu, pie kura ir vēlme mācīties. Vai būt par stingru pasniedzēju tagad ir uzskatāms par daļu no likumpārkāpuma?

Jā, Māra Kupča veidotais, ar JVLMA nekādā veidā nesaistītais baroka orķestris “Collegium Musicum Riga”, kura uzturēšanā, tostarp - vēsturisko instrumentu iegādē, - piedalījās Kupčs, ir vienīgais orķestris Latvijā, kas absolūti visas savas koncertprogrammas atskaņo uz vēsturiskajiem mūzikas instrumentiem. Vai tas ir monopols? Nē, tas ir daudzu gadu sūri grūti ieguldīts darbs un finanses.

Izlasot tekstu par studenti, kura tikusi 10 gadus “izmantota”, jutos samulsusi. Labi zinu, par kuru personu šis teikums rakstīts. Uzdrošināšos saukt šo dāmu vārdā un uzvārdā, jo šīs romantiskās, uzsveru - romantiskās - attiecības reti kuram mūsu kolektīvā bija noslēpums.

Laura Šarova - baroka vijolniece, vēlāk orķestra pirmā vijole, JVLMA Senās mūzikas katedras pasniedzēja, Senās mūzikas centra galvenā producente, projektu vadītāja, direktore. Izrādās, viņa desmit garus gadus ir “cietusi” pazemojumus no diriģenta, ar kuru mēģinājumu laikā koķetējot smējusies, vienmēr smaidīga, vienmēr kopā ar Māri gājusi uz restorāniem, izlēmusi, kuras operas tiks izpildītas, kuriem solistiem tiks vairāk koncertu par citiem.

Izskatījās, ka viņa ar saviem profesionālajiem panākumiem lepojas, ne ar vienu vārdu neizrādot, ka “cieš”. Māris Kupčs jau labu laiku visiem teica, ka Laura paliks viņa vietā tad, kad viņš izlems iet pelnītā atpūtā, un viņa neiebilda.

Par viņu romantisko savienību orķestranti runāja jau sen. Māris uz viņu skatījās ar mirdzošām acīm, šķita, ka viņā atgriezusies enerģija, prieks, viņš bija līdz ausīm iemīlējies. Laura vienmēr staigāja Māra pirktā pazīstamu dizaineru apģērbā, rokaspulksteņu kolekcija pildījās, līdz ar to - arī Lauras pašapziņa un pārākuma sajūta. Drēbēm un pulksteņiem esot pievienojusies arī finansiāla palīdzība auto pirkumam. Par to, ka Laura pavada savu brīvo laiku Māra lauku īpašumā, kurā labprāt fotografējās, es uzzināju no Māra bijušās sievas, bet tas nešķita nekas neparasts, ņemot vērā viņu attiecības. Sievai tas bija nepatīkami, bet - dzīve ir dzīve.

Man šķita, ka esam kļuvuši par ģimenes draugiem. Kopā gājām pusdienās, kopā koncertējām. Bija daudz iespēju dot kaut mazāko mājienu par to, ka viņa šajās attiecībās tiek turēta ar varu. Zināju, ka braucienos viņi abi paliek kopā viesnīcās, vienā numuriņā. Bet mājiena nebija. Neviena. Nekad.

2023. gada rudenī Māris atzinās, ka attiecības sākušas šķobīties, jo tajās ienācis trešais liekais. Tad attiecības pārtrūka.

Veca pieraduma dēļ Laura Mārim zvanīja, informējot par savām finanšu grūtībām. Pēc šādiem zvaniem Māris steidzās palīgā, teikdams “man viņas žēl, tuvs cilvēks, dodu”. Bet viņa pacietība beidzās, un naudas došana tika pārtraukta.

Laura turpināja spēlēt orķestrī līdz pat pagājušā gada martam, kad publiski, orķestra priekšā paziņoja, ka profesionālās izaugsmes dēļ viņa no vadītājas darba aiziet. Ar mani runājot, atzinās, ka grib vairāk spēlēt. Atkal - ne vārda par “izmantošanu”.

Tajā pašā vakarā sāka velties publisko apsūdzību sniega bumba, kas nav apstājusies joprojām. Pēkšņi parādījās studenti, pret kuriem esot bijis mobings un bosings, kaut gan viņi paši reti parādījās nodarbībās vai paši aktīvi mobingoja citus, līdz viņiem tika stingri noteikts, ka mūsu kolektīvā rupja izteikšanās par skatuves kolēģiem nav atbalstāma. Vēl bija apvainojumi favorītismā - no tiem, kuriem visu laiku bija galvenās lomas un aktīva koncertdzīve tieši senās mūzikas lauciņā, kā arī milzīga vēlme pārņemt Māra amatu. Sūdzības sāka nākt arī no studentiem, kuriem ar seno mūziku nav absolūti nekāda sakara un kuri nav piedalījušies nevienā projektā, kā arī no tiem, kuri studiju laikā nebija profesionāli attīstījušies jeb, sauksim lietas īstajos vārdos - nedziedāja vai nespēlēja tādā līmenī, lai ar viņiem turpinātu sadarboties.

Bija arī kādas bijušās studentes vārdā uzrakstīts iesniegums par Māri Kupču, par kuru viņa pati nemaz nebija informēta un tur rakstīto informāciju noliedza. Tātad - falsificēts iesniegums? Cik daudz tādu ir?

Kāpēc uz nopratināšanu Valsts policijā netika izsaukti visi studenti, kuri aktīvi sadarbojās ar Māri Kupču? Vai bija mērķis izsaukt tikai tos, kuri viņam neizteica atbalstu? Kādēļ tiek noklusēts, ka ļoti daudzi studenti - esošie un bijušie - rakstīja atbalsta vēstuli Mārim Kupčam, to apliecinot ar saviem parakstiem? Kur tā vēstule pazuda?

Man ir ļoti žēl, ka tik netīrā veidā tiek veikti mēģinājumi “atmonopolēt” senās mūzikas lauciņu Latvijā, cenšoties atbrīvoties no profesora, kurš Latvijas mūzikas pasaulei tik daudz devis, tostarp neskaitāmus profesionāļus, kuri no sirds mīl savu darbu un seno mūziku. Jā, prasīgs. Bet profesionālā latiņa ir likta augstu, klausītāji arī ir prasīgi un nav muļķi.”

Novērtē šo rakstu: