Lato Lapsa publicējis "Briškenu un 168 nezinīšus" - traģikomēdiju vienā cēlienā par degradējušos valsts pārvaldi Latvijā
PIETIEK24.01.2024.
Komentāri (167)
Iesaki rakstu: 
„Neko tādu Jūs nekad vēl nebūsiet redzējuši. Godīgi teikšu - es nebiju iedomājies, ka kaut kas tāds ir iespējams,” – šādi Lato Lapsa raksturo savā YouTube kanālā publicēto pusotru stundu garu videoierakstu, ko nosaucis "Briškens un 168 nezinīši – traģikomēdija vienā cēlienā par degradējušos valsts pārvaldi Latvijā”.
„Traģikomēdijas” aprakstā Lato Lapsa raksta: „Šis pusotru stundu garais videoieraksts, ko Satiksmes ministrijas ierēdņi nesekmīgi mēģināja neļaut man veikt, uzskatāmi demonstrē gan to, cik smagi ir degradējusies valsts pārvalde Latvijā, gan to, kādu iemeslu dēļ mums vilcieni ir salūzuši, pasta nodaļas slēdz, autobusi neiet, aviokompānija tūlīt atkal izvilks 200 miljonus eiro no nodokļu maksātāju kabatas, bet Rail Baltica projekts ir kraha priekšvakarā.
Par to visu ir atbildīga Satiksmes ministrija un personiski sarkano progresīvo šļuru pārstāvošais tukšdirsējs un balamute Kaspars Briškens.
Savā, šķiet, apmēram trīsdesmit piecu gadu žurnālista pieredzē man ir gadījies satikt daudz stulbu nekauņu un nekaunīgu stulbeņu, tomēr tas, ko es pieredzēju Satiksmes ministrijā, bija kaut kas līdz šim nepieredzēts.
Būtu smieklīgi, ja tas nenotiktu Latvijas valstī un nodokļu maksātāju nauda netiktu tērēta šādu deģenerātu un šādas sapuvušas valsts varas uzturēšanai.”
Pusotru stundu garā traģikomēdija „Briškens un 168 nezinīši” noskatāma šeit: https://www.youtube.com/watch?v=w98Li3EW7ys&t=3631s
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
