Iesaki rakstu: 
„Tagad rukveidīgie sadomājušies ne tikai aizliegt Jums dziedāt noziedzīgas dziesmas, bet arī noteikt, kas ir noziedzīgas dziesmas. Likums to nenosaka? Rukveidīgie uzskata, ka viņi paši ir likums,” – tā Lato Lapsa savā jaunākajā YouTube ierakstā komentē Armanda Ruka vadītās Valsts policijas izsludināto aicinājumu ziņot par cilvēkiem, kas Daugavpilī sabiedriskajā transportā dziedājuši „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, kaut Latvijā nemaz nav šāda „aizliegto dziesmu” saraksta un attiecīgi policijas rīcība uzskatāma par prettiesisku patvaļu.
Pietiek šodien publicē gan Lato Lapsas YouTube ierakstu (https://www.youtube.com/watch?v=ZBL1IbNKy9s), gan arī viņa Valsts policijai nosūtīto iesniegumu šai sakarā:
„Valsts policijai
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Izmantojot valsts medijus, kas tiek dēvēti par „sabiedriskajiem medijiem”, Jūsu iestāde ir aicinājusi pieteikties ziņotājus, kuri varētu „atpazīt vairākas personas, kuras 2024. gada 2. jūnijā plkst. 00.12 pārvietojās sabiedriskajā autobusā Nr. 17A pa Cietokšņa ielu un dziedāja militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”.
Jūsu iestāde ir minējusi tikai vienu šādu „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu” ar nosaukumu „Katjuša”.
Tā kā es pēc dabas esmu ļoti, ļoti liels dziedātājs un mēdzu dziedāt visur un vienmēr, bet tikpat ļoti, ļoti nevēlos pārkāpt normatīvos aktus, netīšām pilnā apmērā vai daļēji nodziedot „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, esiet tik laipni un:
1) nosūtiet man to dziesmu sarakstu, kas Latvijas Republikā ir atzītas kā „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, vai norādiet vietni, kur šis saraksts ir publicēts.
2) sniedziet man informāciju, kas, kad un uz kādu normatīvo aktu pamata šādu sarakstu ir sastādījis un apstiprinājis.
3) gadījumā, ja šāds saraksts nav apstiprināts un Jūsu iestādes darbinieki Jūsu iestādes pieminēto dziesmu „Katjuša” par „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu” ir pasludinājuši bez šāda pamatojuma, sniedziet man izskaidrojumu, kurš tieši Jūsu iestādes darbinieks pieņēma lēmumu, ka šī dziesma ir uzskatāma par „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu” un ar kādu tieši pamatojumu un uz kādas valodnieciskās, semantiskās un semiotiskās ekspertīzes pamata. Pievienojiet skaidrojumam attiecīgo ekspertīžu slēdzienus.
4) gadījumā, ja Jūsu iestāde šādu lēmumu ir pieņēmusi bez šāda pamatojuma, sniedziet man izskaidrojumu šādai prettiesiskai patvaļai.
Tā kā, iespējams, arī es varētu sniegt Jūsu iestādei ļoti vērtīgas ziņas par „personām, kuras 2024. gada 2. jūnijā plkst. 00.12 pārvietojās sabiedriskajā autobusā Nr. 17A pa Cietokšņa ielu un dziedāja militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, esiet tik laipni un sniedziet man šādu informāciju:
5) miniet katras „militārās agresijas un karu slavinošās dziesmas” nosaukumu, kura ir tikusi dziedāta minētajā vietā un laikā un par kuras dziedāšanu man būtu jāziņo Jūsu iestādei,
6) izskaidrojiet, kādi tieši attiecīgās dziesmas vārdi, melodija, notis vai pavadošās ķermeņa kustības liek uzskatīt to par „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu”?
7) izskaidrojiet man, kas tieši un kad tieši ir veicis ekspertīzi un atzinis, ka šie attiecīgās dziesmas vārdi, melodija, notis vai pavadošās ķermeņa kustības liek uzskatīt to par „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu”?
Tā kā es pēc dabas esmu ļoti, ļoti liels dziedātājs un mēdzu dziedāt visur un vienmēr, bet tikpat ļoti, ļoti nevēlos pārkāpt normatīvos aktus, netīšām pilnā apmērā vai daļēji nodziedot „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, esiet tik laipni un sniedziet man arī šādu izskaidrojumu:
8) tā kā Jūsu iestādes paziņojumā ir pieminētas „militārās agresijas” daudzskaitlī, izskaidrojiet man, par kādu valstu „militārajām agresijām” ir runa un attiecīgi kuru tieši valstu „militārās agresijas” slavinošas dziesmas Jūsu iestādes ieskatā ir aizliegts dziedāt Latvijas Republikā. Atbildi pamatojiet.
Tā kā es pēc dabas esmu tik ļoti, ļoti liels dziedātājs un mēdzu dziedāt visur un vienmēr, ka šīs vēlmes labad varbūt būšu gatavs arī pārkāpt normatīvos aktus, esiet tik laipni un sniedziet man arī šādu izskaidrojumu:
9) kāds sods Jūsu iestādes ieskatā ir paredzēts, ja es publiskā vietā nodziedāšu, piemēram, šādu militāro agresiju un karu slavinošu dziesmu ar vārdiem „mēs sitīsim tos utainos arvien, arvien, pēc tam tos zili pelēkos arvien, arvien”?”
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
