Iesaki rakstu: 
„Tagad rukveidīgie sadomājušies ne tikai aizliegt Jums dziedāt noziedzīgas dziesmas, bet arī noteikt, kas ir noziedzīgas dziesmas. Likums to nenosaka? Rukveidīgie uzskata, ka viņi paši ir likums,” – tā Lato Lapsa savā jaunākajā YouTube ierakstā komentē Armanda Ruka vadītās Valsts policijas izsludināto aicinājumu ziņot par cilvēkiem, kas Daugavpilī sabiedriskajā transportā dziedājuši „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, kaut Latvijā nemaz nav šāda „aizliegto dziesmu” saraksta un attiecīgi policijas rīcība uzskatāma par prettiesisku patvaļu.
Pietiek šodien publicē gan Lato Lapsas YouTube ierakstu (https://www.youtube.com/watch?v=ZBL1IbNKy9s), gan arī viņa Valsts policijai nosūtīto iesniegumu šai sakarā:
„Valsts policijai
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Izmantojot valsts medijus, kas tiek dēvēti par „sabiedriskajiem medijiem”, Jūsu iestāde ir aicinājusi pieteikties ziņotājus, kuri varētu „atpazīt vairākas personas, kuras 2024. gada 2. jūnijā plkst. 00.12 pārvietojās sabiedriskajā autobusā Nr. 17A pa Cietokšņa ielu un dziedāja militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”.
Jūsu iestāde ir minējusi tikai vienu šādu „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu” ar nosaukumu „Katjuša”.
Tā kā es pēc dabas esmu ļoti, ļoti liels dziedātājs un mēdzu dziedāt visur un vienmēr, bet tikpat ļoti, ļoti nevēlos pārkāpt normatīvos aktus, netīšām pilnā apmērā vai daļēji nodziedot „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, esiet tik laipni un:
1) nosūtiet man to dziesmu sarakstu, kas Latvijas Republikā ir atzītas kā „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, vai norādiet vietni, kur šis saraksts ir publicēts.
2) sniedziet man informāciju, kas, kad un uz kādu normatīvo aktu pamata šādu sarakstu ir sastādījis un apstiprinājis.
3) gadījumā, ja šāds saraksts nav apstiprināts un Jūsu iestādes darbinieki Jūsu iestādes pieminēto dziesmu „Katjuša” par „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu” ir pasludinājuši bez šāda pamatojuma, sniedziet man izskaidrojumu, kurš tieši Jūsu iestādes darbinieks pieņēma lēmumu, ka šī dziesma ir uzskatāma par „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu” un ar kādu tieši pamatojumu un uz kādas valodnieciskās, semantiskās un semiotiskās ekspertīzes pamata. Pievienojiet skaidrojumam attiecīgo ekspertīžu slēdzienus.
4) gadījumā, ja Jūsu iestāde šādu lēmumu ir pieņēmusi bez šāda pamatojuma, sniedziet man izskaidrojumu šādai prettiesiskai patvaļai.
Tā kā, iespējams, arī es varētu sniegt Jūsu iestādei ļoti vērtīgas ziņas par „personām, kuras 2024. gada 2. jūnijā plkst. 00.12 pārvietojās sabiedriskajā autobusā Nr. 17A pa Cietokšņa ielu un dziedāja militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, esiet tik laipni un sniedziet man šādu informāciju:
5) miniet katras „militārās agresijas un karu slavinošās dziesmas” nosaukumu, kura ir tikusi dziedāta minētajā vietā un laikā un par kuras dziedāšanu man būtu jāziņo Jūsu iestādei,
6) izskaidrojiet, kādi tieši attiecīgās dziesmas vārdi, melodija, notis vai pavadošās ķermeņa kustības liek uzskatīt to par „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu”?
7) izskaidrojiet man, kas tieši un kad tieši ir veicis ekspertīzi un atzinis, ka šie attiecīgās dziesmas vārdi, melodija, notis vai pavadošās ķermeņa kustības liek uzskatīt to par „militārās agresijas un karu slavinošu dziesmu”?
Tā kā es pēc dabas esmu ļoti, ļoti liels dziedātājs un mēdzu dziedāt visur un vienmēr, bet tikpat ļoti, ļoti nevēlos pārkāpt normatīvos aktus, netīšām pilnā apmērā vai daļēji nodziedot „militārās agresijas un karu slavinošas dziesmas”, esiet tik laipni un sniedziet man arī šādu izskaidrojumu:
8) tā kā Jūsu iestādes paziņojumā ir pieminētas „militārās agresijas” daudzskaitlī, izskaidrojiet man, par kādu valstu „militārajām agresijām” ir runa un attiecīgi kuru tieši valstu „militārās agresijas” slavinošas dziesmas Jūsu iestādes ieskatā ir aizliegts dziedāt Latvijas Republikā. Atbildi pamatojiet.
Tā kā es pēc dabas esmu tik ļoti, ļoti liels dziedātājs un mēdzu dziedāt visur un vienmēr, ka šīs vēlmes labad varbūt būšu gatavs arī pārkāpt normatīvos aktus, esiet tik laipni un sniedziet man arī šādu izskaidrojumu:
9) kāds sods Jūsu iestādes ieskatā ir paredzēts, ja es publiskā vietā nodziedāšu, piemēram, šādu militāro agresiju un karu slavinošu dziesmu ar vārdiem „mēs sitīsim tos utainos arvien, arvien, pēc tam tos zili pelēkos arvien, arvien”?”
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
