Lato Lapsa saņem brīdinājumu no “Apple”: valsts apmaksāti uzbrucēji, iespējams, mērķē uz jūsu „iPhone”
PIETIEK24.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„BRĪDINĀJUMS: valsts apmaksāti uzbrucēji, iespējams, mērķē uz jūsu „iPhone”,” – šādu nopietnu oficiālu brīdinājumu no kompānijas Apple, Inc. saņēmis Lato Lapsa. Viņš pats to saista gan ar valsts prezidenta Egila Levita publisko paziņojumu, ka pēc grāmatas „Viltvārdis” iznākšanas amatpersona negatavojoties pret tās autoru vērsties ar tiesiskām metodēm, gan ar „izdomātajiem” notikumiem, kas aprakstīti viņa nule izdotajā Indriķa Latvieša romāna „Nāve” („Bailes 4”) pirmajā daļā.
„Apple uzskata, ka pret jums ir vērsti valsts sponsorēti uzbrucēji, kuri mēģina attālināti apdraudēt iPhone tālruni, kas saistīts ar jūsu Apple ID [email protected]. Šie uzbrucēji, visticamāk, vēršas pret jums atsevišķi, ņemot vērā to, kas jūs esat vai ko jūs darāt. Ja jūsu ierīci ir apdraudējis valsts sponsorēts uzbrucējs, viņš, iespējams, varēs attālināti piekļūt jūsu sensitīviem datiem, sakariem vai pat kamerai un mikrofonam. Lai gan tas ir iespējams, ir viltus trauksme, lūdzu, uztveriet šo brīdinājumu nopietni,” brīdinājumā raksta Apple.
"Romānā "Nāve", protams, viss izdomāts, un nekādu "Pegasus" spiegprogrammatūru Latvijas valsts nav nopirkusi. Un vienalga - pirmoreiz mūžā Apple man atsūta ļoti izteiksmīgu brīdinājumu. Acīmredzot Levitam, Kažociņam, kolaborantam Vonsovičam un sponsoru pulciņam piesvilis pa īstam," - tā Lato Lapsa saņemto brīdinājumu komentējis sociālajā tīklā Twitter.
Uzņēmums Apple publiski skaidro, ka tā paziņojumi par draudiem ir paredzēti, lai informētu un palīdzētu lietotājiem, kuri, iespējams, ir bijuši valsts sponsorētu uzbrucēju mērķis.
„Apple paziņojumi par draudiem ir paredzēti, lai informētu un palīdzētu lietotājiem, kuri, iespējams, ir bijuši valsts apmaksātu uzbrucēju mērķis. Šie lietotāji tiek atlasīti individuāli, ņemot vērā to, kas viņi ir vai ko viņi dara. Atšķirībā no tradicionālajiem kibernoziedzniekiem, valsts apmaksāti uzbrucēji izmanto ārkārtējus resursus, lai mērķētu uz ļoti nelielu skaitu konkrētu personu un viņu ierīcēm, kas padara šos uzbrukumus daudz grūtāk atklājamus un novēršamus. Valsts apmaksāti uzbrukumi ir ļoti sarežģīti, to izstrāde maksā miljoniem dolāru, un tiem bieži ir īss darbības laiks. Pret lielāko daļu lietotāju šādi uzbrukumi nekad netiks vērsti,” skaidro Apple.
„Mēs nevaram sniegt informāciju par to, kas liek mums izdot paziņojumus par draudiem, jo tas var palīdzēt valsts apmaksātiem uzbrucējiem pielāgot savu uzvedību, lai nākotnē izvairītos no atklāšanas,” teikts Apple skaidrojumā.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
